Atklājot konferenci, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš sacīja, ka šobrīd sastopamies ar nebijušiem demokrātijas, pamattiesību un vides ilgtspējas izaicinājumiem. Demokrātija nebūt nav garantēta – tā ir jāaizsargā un par to ir jācīnās. Pamattiesībām jāspēj funkcionēt sabiedrībā, kura mainās līdzi moderno tehnoloģiju attīstībai. Savukārt vides aizsardzībā jārod līdzsvars starp esošās paaudzes un nākamo paaudžu vajadzībām.
Ar konferences galveno runu uzstājās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš analizēja cilvēka brīvās gribas apdraudējumu, kuru rada moderno tehnoloģiju nodrošinātā datu vākšana, datu apkopošana “lielajos datos”, cilvēku profilēšana, kā arī iegūto datu izmantošana cilvēku rīcības ietekmēšanai. Šāds cilvēka brīvās gribas apdraudējums ir nepieņemams, ja to aplūko kā demokrātijas apdraudējumu. Taču, iespējams, cilvēka brīvās gribas ierobežošana ir attaisnojama, lai vairotu cilvēku kopējo labumu.
Konferences pirmajā paneļdiskusijā tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā demokrātiskā veidā novērst demokrātijas apdraudējumus.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Paulīne Koskelo (Pauliine Koskelo) uzsvēra, ka mūsdienās vislielākais izaicinājums ir nevis klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās vai pandēmijas, bet gan kolektīvā nespēja nošķirt faktus no izdomājumiem. Sociālajos medijos darbojas melu un maldināšanas industrija, izraisot sabiedrībā polarizēšanos un liedzot iespēju vienoties pat par pamata faktiem. Tomēr racionālas un konstruktīvas debates ir demokrātijas pamatu pamats. Tas ir priekšnoteikums tādam lēmumu pieņemšanas procesam, kurš vērsts uz ilgtspējīgu rezultātu.
Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnesis Heinrihs Amadeuss Volfs (Heinrich Amadeus Wolff) raksturoja ilgtspēju kā noturību un līdzsvaru. Diemžēl nav tāda brīnumlīdzekļa, kas nodrošinātu demokrātijas ilgtspējas aizsardzību. Demokrātijā tiesības var tikt vērstas pret pašu demokrātiju, tādēļ noteiktos gadījumos tiesības var tikt ierobežotas. Tomēr tiesību ierobežošanai ar mērķi aizsargāt demokrātijas ilgtspēju jābūt kā ķirurģiskai operācijai, kas veikta īstajā brīdī un vietā.
Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs norādīja, ka atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam gan valstij, gan indivīdiem ir jāpiedalās demokrātijas aizsardzībā. No vienas puses, indivīdiem dažkārt jābūt gataviem ierobežot savas brīvības, lai veicinātu stabilitāti valstī kopumā. No otras puses, valstij jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp demokrātijas aizsardzību un personas pamattiesībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka pašaizsargājošās demokrātijas principa neskaidrās robežas un ļaunprātīgas piemērošanas risks var novest pie pārmērīgiem pamattiesību ierobežojumiem, tādējādi mazinot valsts demokrātiskumu.
Ukrainas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Serhijs Holovatijs (Serhiy Holovaty) atzina, ka Ukrainā nebūtu bijusi vajadzīga Maidana revolūcija un tajā nebūtu zaudētas daudzas dzīvības, ja Ukrainas Republikas Konstitucionālā tiesa četrus gadus iepriekš nebūtu pieņēmusi spriedumu, kurš pavēra ceļu varas koncentrēšanai valsts prezidenta rokās. Līdz ar to vienmēr jābūt modriem, lai nepieļautu autoritārisma rašanos.
Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Danute Jočiene (Danutė Jočienė) secināja, ka viens no galvenajiem demokrātiskas tiesiskas valsts uzdevumiem ir ievērot un aizsargāt universālās konstitucionālās vērtības, kā arī cilvēktiesības un brīvības – citādi valsti nevarētu uzskatīt par visas sabiedrības kopējo labumu. Savukārt galvenais juridiskais instruments, ar kuru novērst demokrātijas apdraudējumus, ir valsts konstitūcija.
Čehijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Jirži Zemāneks (Jiří Zemánek) piebilda, ka demokrātija tiek apdraudēta arī tad, ja parlamentu marginalizē valdības vai privātpersonu de facto vara. Vienlaikus Jirži Zemāneks pievienojās iepriekš paustajai atziņai, ka pašaizsargājošā demokrātija prasa sasniegt delikātu līdzsvaru starp pamattiesību aizsardzību un pamattiesību ierobežošanu nolūkā novērst demokrātiskās iekārtas ļaunprātīgu izmantošanu.
Konferences otrajā paneļdiskusijā tika aplūkota pamattiesību pielāgošanās moderno tehnoloģiju laikmetam.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese un palātas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsvēra, ka internets nebūt neapdraud cilvēktiesību ilgtspēju. Gluži otrādi – internets veicina izpratni par mūsu savstarpējo saikni un sekmē jauna veida cilvēces atbildību par planētas nākotni. Pareizi izmantots, internets veicina ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību aizsardzību. Ineta Ziemele arī norādīja, ka tautas ilgtspēja ir valsts un tās institūciju – tostarp tiesu – pastāvēšanas jēga. Tādējādi arī konstitucionālajām tiesām ir jāiesaistās konstitucionālo vērtību svēršanā, lai nodrošinātu tautas un visas pasaules ilgtspēju – it īpaši ar klimata pārmaiņām saistītajās lietās.
Venēcijas komisijas priekšsēdētājas vietniece Herdisa Kjerulfa Torgeirsdotira (Herdis Kjerulf Thorgeirsdóttir) konstatēja, ka pēdējās divās desmitgadēs interneta platformas ir kļuvušas par galveno politiskās mijiedarbības forumu daudzās demokrātijās. Tomēr šīs platformas tikušas izmantotas arī dezinformācijas un propagandas izplatīšanai ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli. Turklāt interneta platformas ļauj cilvēkiem lūkoties uz pasauli caur vienpusēju, personalizētu lēcu. Tādējādi demokrātiskais sapnis par atvērtu publisko telpu pārvērties murgā par atbalsu telpām, kurās reti kad dzirdami pretēji viedokļi.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina secināja: ja valsts pienākumu nodrošināt interneta pieejamību nav iespējams atvasināt, konkretizējot jau šobrīd Satversmē ietverto pamattiesību saturu, tad cilvēka cieņas aizsardzībai būtu nepieciešamas jaunas pamattiesības, kas paredzētu personas tiesības uz pieeju internetam. Šo tiesību mērķis ir, cik vien iespējams, izlīdzināt digitālās atšķirības, sniedzot iespēju ikvienam pilnvērtīgi īstenot savas pamattiesības, kā arī piedalīties valsts un sabiedrības dzīvē.
Igaunijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesis, Konstitucionālās uzraudzības palātas tiesnesis Heiki Lots (Heiki Loot) brīdināja, ka jaunu pamattiesību – tostarp tiesību uz pieeju internetam – ietveršana konstitūcijā jāuzlūko piesardzīgi. Pieeja internetam ir paredzēta, lai varētu īstenot citas pamattiesības.
Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Andrejs Abramovičs (Andrej Abramović) vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienība, aizliedzot tādus medijus kā Russia Today France, ir rīkojusies pretēji pamattiesībām – it īpaši tiesībām uz demokrātisko izteiksmes brīvību. Demokrātijai ir jāspēj paļauties uz vēlētāju spēju nošķirt propagandu no kvalitatīvas informācijas, jo citādi demokrātija nespētu funkcionēt. Bez nobriedušiem un saprātīgiem vēlētājiem demokrātija ir vien tukšs vārds. Turklāt, ja cilvēki var ceļot un preces var tikt pārvietotas, tad arī informācijai ir jāļauj cirkulēt.
Rīt, konferences otrajā dienā, paredzēta trešā paneļdiskusija, kura būs veltīta vides ilgtspējai. Tajā tiks noskaidrots, vai vides ilgtspēja ir politiskas izšķiršanās vai pamattiesību nodrošināšanas jautājums. Konference turpināsies rīt, plkst. 10.30.
Tiešraide latviešu valodā pieejama šeit:
Tiešraide angļu valodā pieejama šeit:
