Rezolūcija tika apstiprināta ar pārliecinošu balsu vairākumu, deputātiem paceļot rokas.
Parlamenta rezolūcija apstiprināta nedēļu pēc tam, kad dalībvalstis atteicās atjauninātajā sarakstā iekļaut 23 valstis. Papildinājumu bija ierosinājusi Eiropas Komisija, ņemot vērā trūkumus šo valstu likumos cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Nejaukt politiku ar cīņu pret naudas atmazgāšanu
Rezolūcijā slavēts Eiropas Komisijas darbs pie saraksta atjaunināšanas, ņemot vērā Parlamenta un ES Padomes iepriekš apstiprinātos “stingros kritērijus”.
Deputāti atzīst, ka sarakstā iekļauto valstu veikta lobēšana un diplomātiska spiediena izdarīšana bija un būs daļa no procedūras. Vienlaikus viņi uzsver, ka šādai spiediena izdarīšanai nevajadzētu apdraudēt ES institūciju spēju efektīvi apkarot ar ES saistītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.
Deputāti uzskata, ka pārbaudei un lēmumu pieņemšanai būtu jānotiek, pamatojoties tikai uz kopīgi apstiprināto metodiku.
Dzeltenā kartīte Krievijai
Rezolūcija īpašu uzmanību pievērš Krievijai, kura nebija iekļauta Eiropas Komisijas priekšlikumā. Deputāti norāda, ka vairākas Parlamenta komitejas paudušas bažas par nepietiekami stingrajiem šīs valsts likumiem cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Pamatinformācija
Eiropas Komisija ierosinājusi naudas atmazgāšanas “melnajā sarakstā” iekļaut 23 valstis, tajā jau esošajām Afganistānai, Etiopijai, Irānai, Irākai, Ziemeļkorejai, Pakistānai, Šrilankai, Sīrijai, Trinidadai un Tobago, Tunisijai un Jemenai pievienojot arī ASV Samoa, Bahamu Salas, Botsvānu, Ganu, Guamu, Lībiju, Nigēriju, Panamu, Puertoriko, Samoa, Saūda Arābiju un ASV Virdžīnu Salas.
Valsts iekļaušana augsta riska trešo valstu sarakstā nenozīmē ekonomisku vai diplomātisku sankciju piemērošanu, bet gan to, ka bankām, kazino vai nekustamā īpašuma aģentūrām ir jāpiemēro stingrāki uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz darījumiem, kuros ir iesaistītas šādas valstis.
Dalībvalstis apgalvo, ka saraksta papildināšanas procedūra nebija pietiekami skaidra un būtu draudējusi ar tiesvedību. Vienlaikus izskanējušas bažas, ka atsevišķas ES valstis tikušas pakļautas spēcīgai lobēšanai, īpaši no ASV un Saūda Arābijas puses.
