Tāpēc klimatnoturības veidošana ir stratēģisks ieguldījums Eiropas konkurētspējā, drošībā, veselībā un labklājībā. Šādai rīcībai ir pārliecinošs ekonomiskais pamatojums. Tiek lēsts, ka 2022.–2025. gadā klimata postījumi radīja ekonomiskos zaudējumus aptuveni 200 miljardu eiro apmērā jeb 50 miljardus eiro gadā.
Paziņojumā par klimatnoturības satvaru ir ierosinātas sistemātiskas pārmaiņas, proti, klimatnoturību integrēt visās galvenajās politikas jomās gan valsts, gan starptautiskā mērogā. Satvars sniegs atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tās, īstenojot izmēģinājuma projektus un izmantojot konsultāciju pakalpojumus, varētu pielāgoties.
Attiecībā uz globālo sasilšanu ierosinātais Klimatnoturības akts paredz vienotu pārmaiņu scenāriju.
Klimatnoturības akts palielinās efektivitāti un samazinās dalībvalstu administratīvo slogu. Ieviešot vienotu valsts stratēģisko plānu, dalībvalstīm noteiktie pienākumi veikt plānošanu un šim nolūkam izmantojamie instrumenti tiek vienkāršoti. Precīzāki un biežāki klimata risku novērtējumi nodrošinās, ka ES un valstu novērtējumos izmantotā informācija ir saskaņota un salīdzināma.
Plašāka informācija >>
