Ko paredz CETA?

Lai arī CETA nolīgums nav unikāls nedz ES tirdzniecības politikā, nedz arī globāli, īpaša nozīme ir nolīguma saturam. ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Un šajā ziņā CETA nolīgums ir solis virzienā uz starptautiskās tirdzniecības jauniem noteikumiem atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

CETA konteksts

ES ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja un Venecuēla), notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Divpadsmit Klusā okeāna valstis, tajā skaitā ASV, vienojušās par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu. Tas liecina, ka pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā.

CETA sarunu gaita – kopumā septiņi gadi

CETA sarunas tika uzsāktas 2009. gada maijā. 2013. gada 13. oktobrī ES un Kanāda formāli noslēdza sarunas. CETA nolīgums ir bijis publiski pieejams kopš 2014. gada septembra, savukārt šogad 29. februārī tika publiskota juridiski caurskatīta līguma redakcija.

Sarunām veltītie pieci gadi un papildus divi gadi nolīguma juridiskā teksta sagatavošanai laika ziņā nav nekas neparasts. ES un Vjetnamas tirdzniecības nolīguma sarunas ilga nepilnus trīs gadus, turpinās līguma teksta sagatavošana. Savukārt ASV un vienpadsmit citu valstu sarunas par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu ilga vairāk nekā septiņus gadus.

Sarunas par tirdzniecības līgumiem ES dalībvalstu vārdā vada Eiropas Komisija. Nolīguma teksta projektu izstrādā eksperti, balstoties uz dalībvalstu apstiprinātām sarunu norādēm un sadarbībā ar dalībvalstīm. CETA sarunu norādes (mandātu) ES dalībvalstis apstiprināja 2009. gadā, tās papildinātas 2011. gadā attiecībā uz ieguldījumu jautājumiem. Sarunu norādes tika publiskotas 2015. gada nogalē.

Pēc CETA parakstīšanas ir jāsaņem piekrišana no Eiropas Parlamenta, lai nolīgumu varētu piemērot pagaidu kārtībā (provizoriski), kā arī nolīgums ir jāratificē visās ES dalībvalstīs un Kanādā. Pagaidu kārtībā tiks piemērotas tikai nolīguma sadaļas, kas attiecas uz ES kompetences vai dalītās kompetences jautājumiem. Piemēram, tiks atceltas muitas nodevas, taču pagaidu kārtībā netiks piemēroti ieguldījumu aizsardzības noteikumi. Savukārt, piemērojot nolīguma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, tirdzniecības un nodarbinātības nodaļu, kā arī tirdzniecības un vides nodaļu, tiks respektēts kompetenču sadalījums starp ES un dalībvalstīm.

Nolīgumam pievienots ES un Kanādas interpretējošs instruments (deklarācija). Tās mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju nolīguma piemērošanas laikā attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību, valsts tiesībām regulēt sabiedrības interesēs, sabiedriskajiem pakalpojumiem, darba un vides aizsardzību un citiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.

CETA saturs

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES līdz šim ir vienojusies. ES, un tostarp arī Latvijas uzņēmumiem, tiks atcelta lielākā daļa muitas nodokļu, nodrošināta plaša ES uzņēmēju piekļuve Kanādas publisko iepirkumu tirgum, stiprināti intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumi un ģeogrāfisko izcelsmes norāžu aizsardzība un iekļauta virkne noteikumu mazo un vidējo komersantu atbalstam.

Nolīgumā iekļauti arī izvērsti nosacījumi par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kas ietver pušu saistības ievērot, veicināt un īstenot principus saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) dalībnieku pienākumiem un saistībām. Dokumentā ir arī saglabātas pušu tiesības regulēt nodarbinātības un vides jautājumus, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību. Tāpat puses apņemas nemazināt vides vai nodarbinātības prasības tirdzniecības priekšrocību radīšanai, kā arī veicināt uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības brīvprātīgas labākās prakses ieviešanu, piemēram, kas ietvertas OECD Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem.

CETA nemazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus jebkurā regulētā jomā. Standarti un noteikumi saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību, veselības, vides, sociālajiem vai darba standartiem netiks skarti. Visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro ES ražojumiem.

Muitas nodevas

Tirdzniecības nolīgumos muitas nodevu atcelšana notiek uzreiz pēc līguma stāšanās spēkā (piemērošanas pagaidu kārtībā) vai arī pakāpeniski vairāku gadu laikā. CETA pašlaik ir ambiciozākais ES tirdzniecības līgums attiecībā uz tarifu samazināšanu ar nolīguma pagaidu piemērošanas brīdi. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līniju) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju.

Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm uz Kanādu kā zivju konservi pašlaik tiek piemērota 9% muitas nodeva (eksports 2016. gadā 467 tūkstoši eiro); kakao konditorejai 6% (eksports 163 tūkstoši eiro); pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem 12,5% (eksports 106 tūkstoši eiro); kosmētikas līdzekļiem 6,5% (eksports 130 tūkstoši eiro); mezglotiem tīkliem, virvēm vai trosēm 14% (eksports 570 tūkstoši eiro); kūdrai 6,5% (eksports 230 tūkstoši eiro).

"Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā."

Tarifi, kas netiek atcelti ar nolīguma piemērošanas brīdi, tiks samazināti pakāpeniski trīs, piecu vai septiņu gadu laikā. Vairākiem lauksaimniecības produktiem ir noteiktas kvotas – t.i., ievedmuita atcelta tikai noteiktam daudzumam preču gadā. Piemēram, liellopu gaļai noteikta kvota 45,8 tūkstoši tonnu, cūkgaļai – 75 tūkstoši tonnu, bet vidējas un zemas kvalitātes kviešiem ir noteikta 7 gadu pārejas kvota 100 tūkstošu tonnu apmērā uz visu ES kopumā. Savukārt Kanāda, piemēram, divkārt palielinās kvotu ES izcelsmes sieram. Importējot vairāk par piešķirtajiem kvotas apjomiem, tiks piemērotas līdzšinējās muitas nodevas. Šāda kārtība attiecībā uz trešo valstu izcelsmes liellopu un cūkgaļas apjomiem, kam piešķirtas kvotas, pastāv jau šobrīd. ES uzņēmumam, kas vēlas importēt kvotas ietvaros, ir jāsaņem importa licence konkrētās preču partijas ievešanai dalībvalstu atbildīgajās iestādēs. Latvijā importa licenču sistēmu administrē Lauku atbalsta dienests, kurš arī izsniedz licences.

Tarifu atcelšana nekādā veidā neietekmē prasības, kas tiek attiecinātas uz precēm to tirdzniecībai otras puses tirgū. Importētajām precēm un produktiem jāatbilst tehniskām prasībām, sanitāriem vai fitosanitāriem nosacījumiem, vides aizsardzības un patērētāju tiesību nosacījumiem, t.sk. pārtikas drošuma un marķēšanas prasībām u.c.

Pieeja publiskiem iepirkumiem provinču un pašvaldību līmenī

Ar CETA pirmo reizi Kanādā publisko iepirkumu tirgus tiek atvērts arī provinču un pašvaldību teritorijās. Kanādas piedāvājums attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem ir visplašākais, ko līdz šim devusi Kanāda trešajai valstij, ieskaitot ASV. CETA publisko iepirkumu nodaļa novērš neatbilstību, jo ES publiskā iepirkuma tirgus jau šobrīd ir atvērts trešo valstu uzņēmējiem. Papildus nolīgums ietver nosacījumu par vienotas publisko iepirkumu informācijas mājaslapas izveidi Kanādā (līdzīgi, kāda jau šobrīd ir izveidota iepirkumiem ES), būtiski uzlabojot informācijas ieguvi, kas būs īpaši izdevīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pakalpojumu tirgus

Kanāda ir arī piekritusi pakalpojumu tirgus atvēršanai bez pārejas periodiem vairākās nozīmīgās nozarēs, piemēram, pasta pakalpojumi, telekomunikācijas un jūras transportā. Attiecībā uz fizisku personu pagaidu uzturēšanos pakalpojuma sniegšanai nolīgumā ietverti svarīgi noteikumi, jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem.

Vienlaikus CETA ietver ES un Latvijas atrunas pakalpojumu jomā, aizsargājot sabiedrības intereses vai sensitīvās nozares. Nolīgumā iekļauta ES atruna, ka tirgus nav jāatver sabiedriskajos monopolos, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, ja valsts to nevēlas. Piemēram, tas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, sabiedrisko transportu, izglītību, veselības pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem, ūdens apgādi u.c. CETA neietver pienākumu privatizēt šos sektorus.

Papildus CETA ietver arī konkrētu dalībvalstu atrunas, kas ļauj neatvērt noteiktu pakalpojumu veidu otrai līgumslēdzējpusei vai arī noteikt papildu prasības pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, Latvija patur ierobežojumus vai papildu prasības attiecībā uz veterināro pakalpojumu sniegšanu, vadošo darbinieku meklēšanas pakalpojumiem, drošības pakalpojumiem, pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī farmaceitu, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu pakalpojumu sniegšanu.

Intelektuālā īpašuma jautājumi farmācijas nozarē

Viens no galvenajiem sarunu rezultātiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā farmācijas nozarē ir noteikumi par autortiesībām, preču zīmēm un dizainparaugiem. Papildus nolīgumā iekļauti arī vairāki dalībvalstīm svarīgi nosacījumi farmācijas intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Piemēram, Kanādas apņemšanās ievērot ES pašreizējo režīmu datu aizsardzībai (6+2 gadi). Tāpat Kanāda ieviesusi patentu termiņa atjaunošanas sistēmu ("sui generis aizsardzība"), līdzīgu kā ES papildu aizsardzības sertifikāta sistēma (lai gan ar īsāku periodu papildu aizsardzību ­– 2 gadi (ES paredzēti 5 gadi)). Kopumā tas inovatīviem farmaceitiskiem produktiem rada Eiropas līmenim pietuvinātu intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu.

Savstarpēja atbilstības novērtēšanas sertifikātu atzīšana

Nolīgums nosaka arī savstarpējās atzīšanas nosacījumus, izveidojot mehānismu otras puses atbilstības novērtēšanas sertifikātu atzīšanai. Tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos atbilstības novērtēšanas institūcija ES var testēt ES produktu eksportam uz Kanādu saskaņā ar Kanādas likumiem un otrādi, piemēram, tādās preču grupās kā elektropreces, elektroniskās un radio aparatūras, mēraparatūras, mašīnas vai rotaļlietas. Tas ļaus abām pusēm izvairīties no līdzvērtīgu pārbaužu atkārtošanās un varētu ievērojami samazināt izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem, kas īpaši izdevīgi arī maziem un vidējiem komersantiem. Nosacījumi neattieksies uz sanitārajām un fitosanitārajām prasībām un lauksaimniecības produktiem – attiecībā uz šiem produktiem būs jāievēro visas importējošās puses sanitārās un fitosanitārās prasības.

Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana

Ar nolīgumu tiks izveidota sistēma, lai apstiprinātu kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās, piemēram, arhitektiem, grāmatvežiem un inženieriem. Attiecīgās profesionālās organizācijas ES un Kanādā kopīgi izstrādās nosacījumus kvalifikāciju atzīšanai, kas būs jāapstiprina ES un Kanādas kompetentajām iestādēm.

Ilgtspējīgas attīstības jautājumi

CETA nolīgumā ietverti izvērsti nosacījumi par t.s. ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kas ietver apņemšanos ievērot starptautiskos standartus un līgumus, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas nodarbinātības jautājumos; saglabātas pušu tiesības regulēt nodarbinātības un vides jautājumus tādā apmērā, kādā puse uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu augta līmeņa aizsardzību; apņemas neizmantot vides vai nodarbinātības prasības, lai radītu priekšrocības tirdzniecībā (piemēram, samazinot prasības saviem ražotājiem); nolīgumā puses apņemas veicināt uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības brīvprātīgas labākās prakses ieviešanu, piemēram, kas ietvertas OECD Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem.

Ieguldījumu aizsardzība

CETA ir iekļauta jauna pieeja ieguldījumu aizsardzībai. CETA ir pirmais nolīgums, kura pamattekstā nostiprinātas valstu tiesības regulēt sabiedrības interesēs (veselība, drošība, patērētāju aizsardzība, vide u.c.).

Nolīgumā skaidri definēti ieguldījumu aizsardzības standarti. Šobrīd ir spēkā 2009. gada Latvijas un Kanādas līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Tajā ir paredzēts ārvalstu ieguldītājiem nodrošināt godīgu un taisnīgu attieksmi. Šis jēdziens pašreizējā nolīgumā nav definēts, un strīdu gadījumā paveras plašākas iespējas jēdziena tulkošanai. Turpretim CETA ir skaidri un precīzi definēti ieguldījumu aizsardzības standarti. Ir noteikts mērķtiecīgas diskriminācijas aizliegums, patvaļas aizliegums, spaidu un draudu aizliegums. Aizsardzības līmenis ārvalstu ieguldītājiem nebūs augstāks par vietējiem ieguldītājiem nodrošināto.

"CETA pašlaik ir ambiciozākais ES tirdzniecības līgums attiecībā uz tarifu samazināšanu ar nolīguma pagaidu piemērošanas brīdi."

Līdzšinējos ieguldījumu aizsardzības nolīgumos strīdu izšķiršanai ir paredzēts izmantot konkrētam strīdam veidotas šķīrējtiesas, kur arbitru izvēle ir strīda pušu ziņā. Šo šķīrējtiesu lēmumus nav iespējams pārsūdzēt. Šāda sistēma pieļauj ļoti dažādas līguma noteikumu interpretācijas. CETA ir paredzēts izveidot pastāvīgu tribunālu, ieceļot tajā 15 tiesnešus, vienādi sadalot tos starp ES, Kanādas un trešo valstu pilsoņiem. Tiem tiks noteikts pastāvīgs atalgojums, lai tie būtu pieejami strīdu gadījumos, ko vienādās daļās maksās Kanāda un Eiropas Savienība. Kanāda un ES kopā lems par tiesnešu kandidatūrām. Strīdu gadījumā zaudētāja puse apmaksās tiesas izdevumus. Ir noteiktas skaidras prasības tiesnešu kvalifikācijai. Ir paredzēta arī apelācijas instance. Šķīrējtiesnešiem būs jāievēro ētikas kodekss. Tas kopumā ļaus nodrošināt vienotu pieeju Nolīguma interpretācijā strīdu gadījumos, kā arī tiesnešu objektivitāti un neatkarību.

CETA fiziskas personas definīcijā īpaši ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz Latvijas nepilsoņu pasu turētājiem gan ieguldījumu jautājumos, gan citos nolīguma nosacījumos, kas attiecas uz fiziskām personām. Latvijai CETA nolīgumā iekļautas atrunas attiecībā uz ieguldījumiem lauksaimniecības zemes iegādei, kā arī tiesībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus.

Latvijas un Kanādas attiecības

Latvijas un Kanādas draudzīgo attiecību pamatā ir sadarbība transatlantiskajā telpā. Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts sadarbība ar Kanādu ir sekmīga gan parlamentārajā un valdības līmenī, gan akadēmisko, nevalstisko un profesionālo organizāciju līmenī.

Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu 2015. gadā sastādīja 34,8 miljonus eiro, savukārt imports - 25,1 miljonu eiro. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kanādu ir pārtikas rūpniecības produkti (18,09%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (17,97%); transportlīdzekļi (13,32%). Galvenās Latvijas importa preces no Kanādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (37,03%); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (17,42%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskie); pulksteņi, mūzikas instrumenti (13,46%). 2015. gadā Latvijā tika reģistrēti pozitīvi Kanādas tiešo investīciju atlikumi 15,39 miljonu eiro apmērā.