Latvija kopā ar Igauniju, Kipru, Luksemburgu un Somiju ir starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits. 2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, tai skaitā 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā viltojumu bija nedaudz mazāk – 1483 viltotas naudas zīmes, tai skaitā 353 monētas un 1130 banknotes.
Latvijas Bankas eksperts Andris Tauriņš skaidro, ka naudas viltojumu skaits bijis apmēram tāds pats kā iepriekš – visvairāk viltotas 50 eiro un 20 eiro nomināla naudas zīmes, kā arī divu eiro monētas. Apgrozībā bieži izmantoto piecu un 10 eiro nomināla naudas zīmju viltojumu skaits bija niecīgs, kas skaidrojams ar sekmīgo pāreju uz 2. jeb Eiropas sērijas banknotēm.
Savulaik, kad apgrozībā bija lati, visvairāk viltoja tieši monētas, nevis banknotes.
Viltojumi eirozonā
Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eirozonā kopumā 2016. gadā konstatēts būtisks viltojumu samazinājums – 684 tūkstoši viltotu banknošu (2016. gada 1. pusgadā – 331 tūkstotis, 2. pusgadā – 353 tūkstoši), salīdzinot ar 899 tūkstošiem 2015. gadā (2015. gada 1. pusgadā – 454 tūkstoši, 2. pusgadā – 445 tūkstoši). Eirozonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 eiro nominālu, kuru bija 42,5% no viltojumu skaita, kam sekoja 20 eiro banknotes (37,8%) un 100 eiro banknotes (9,7%).
Eirozonā viltojumu skaits pret banknošu daudzumu apgrozībā ir niecīgs – 2016. gadā 686 tūkstoši viltojumu pret 19 miljardiem īstu banknošu (mazāk nekā 0,004%).
Apgrozībā divu veidu banknotes
Eirozonā apgrozībā patlaban ir divu veidu banknotes – 1.sērijas un 2. jeb Eiropas sērijas naudas zīmes. 1.sērijas banknotes ir tās, kuras ieviesa pašos eiro pirmsākumos. Tagad pakāpeniski notiek banknošu modernizācija un 1.sērijas naudas zīmes nomaina 2. jeb Eiropas sērijas banknotes. Tas banku sistēmā notiek automātiski – 1.sērijas banknotes nonāk Latvijas Bankā, bet nolietotās un savu laiku nokalpojušās tiek nomainītas ar jaunām 2.sērijas naudas zīmēm.
Jaunais banknošu izlaidums nosaukts par Eiropas sēriju, jo divos naudas zīmju pretviltošanas elementos ietverts Eiropas – grieķu mitoloģijas tēla un mūsu kontinenta nosaukuma izcelsmes avota – portrets. Jau ieviestas 2.sērijas piecu, 10 un 20 eiro banknotes. Jaunā 50 eiro naudas vienība ar inovatīviem pretviltošanas elementiem pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks 2017. gada 4. aprīlī.
Kā pazīt viltojumu?
Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes – viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atšķirtu viltotu naudas zīmi.
Kā skaidro A. Tauriņš, ir vairākas pazīmes, pēc kurām var atšķirt viltojumu no īstas naudas zīmes, – hologrammas attēls, ūdenszīmes. Banknotes iespiež, izmantojot īpašu iespiedtehnoloģiju, kā rezultātā tās ir viegli atšķirt arī pēc taustes.
"Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību."
Piemēram, pagrozot 1. sērijas 20 eiro banknoti aversā, redzams mainīgs hologrammas attēls. Reversā redzama zeltīta josla. Savukārt, aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzama ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Savukārt īpašā iespiedtehnoloģija ļauj banknoti viegli atpazīt ar taustes palīdzību.
Savukārt, pagrozot Eiropas sērijas 20 eiro banknoti, sudrabotajā joslā caurspīdīgā logā redzams Eiropas portrets un uz smaragdzaļa skaitļa ieraugāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas, uz banknotes virsmas izveidots unikāls iespiedums, ko var viegli sataustīt. Aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzams logs ar portretu un ūdenszīme, kā arī pretviltošanas josla.
Savukārt, turot rokā divu eiro monētu, jāpievērš uzmanība, ka tai uz smalki rievotas jostas iekaltas rakstzīmes.
Saņemot aizdomīgu banknoti, eksperts iesaka to salīdzināt ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.
Naudas pārbaudes centrs
Pērn 1. jūlijā Latvijas Bankā darbu sāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojuma pazīmēm pārbaudes.
No visa veida naudas zīmēm visbiežāk viltoti ir ASV dolāri, atzīst A. Tauriņš. Naudas pārbaudes centrā nākas atklāt arī pa kādam iedzīvotāju atnestam mājās glabātam viltotam latam. Pērn nācies atpazīt arī viltotas Ķīnas juaņas.
Lēmums apvienot naudas viltojumu pārbaudes funkcijas vienā institūcijā – Latvijas Bankā – pieņemts, lai nodrošinātu efektīvu cīņu ar naudas viltošanu, veicinātu eiro viltojumu savlaicīgu atklāšanu, veiktu efektīvāku identifikāciju un analīzi, kā arī nodrošinātu ātru informācijas apriti par viltojumiem. Šo darbību optimizācija ļaus Latvijai efektīvāk pildīt savas starptautiskās saistības naudas drošības jomā.
Eiropas Savienībā ir 28 valstis, taču vienoto valūtu eiro pašlaik lieto 19 dalībvalstis, kopā veidodamas eirozonu. Eirozonu ieviesa 1999. gadā, bet Latvija tai pievienojās 2014. gadā.
