Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Slimības lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību no 2024. gada 25. jūnija regulē jauni Ministru kabineta noteikumi. Aktuālais skaidrojums par darbnespējas lapas A saņemšanu un apmaksu ir pieejams šeit – Slimības lapas A izsniegšana. Aktuālais regulējums no 2024. gada.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Strādājošajiem slimības laikā paredzēti kompensējoši ienākumi. Ja ir izsniegta darbnespējas lapa A, darba devējs maksā slimības naudu. Darbnespējas lapas B periodā valsts maksā sociālās apdrošināšanas maksājumu - slimības pabalstu.
Kad izsniedz darbnespējas lapu
Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" nosaka, ka darbnespējas lapu izsniedz:
Ja darbnespēja ir saistīta ar pirmajiem sešiem punktiem, tad par pirmajām 10 darbnespējas dienām izsniedz darbnespējas lapu A. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 10 dienām, sākot ar 11. darbnespējas dienu, izsniedz darbnespējas lapu B.
Ārsts pacientam izsniedz tik darbnespējas lapu A, cik ir nepieciešams. Jo, ja cilvēks strādā vairākās darbavietās, katrā no tām ir jāiesniedz prombūtni pamatojošs dokuments - A lapa. Katrs darba devējs maksās slimības naudu.
A lapu apmaksā par dienām, kad būtu jāstrādā
Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darbiniekam, kuram ir iestājusies pārejoša darba nespēja un izsniegta darbnespējas lapa A, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāk par 10 kalendāra dienām.
Darba devējs slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Līdz ar to, ja gadās saslimt pirms garākiem svētkiem, slimības nauda visu 10 dienu periodā tiks aprēķināta pat mazāk nekā par pusi no šīm dienām.
Piemēram, ja darbiniekam ir piecu dienu darba nedēļa, A lapa izsniegta no 24. marta līdz 2. aprīlim (10 dienas), tad slimības naudu darba devējs maksās tikai par četrām dienām, kas ir darba dienas šajā periodā.
Taču koplīgumā vai citos uzņēmuma dokumentos var būt noteikts, ka slimības naudu maksā arī par pirmo darbnespējas dienu, tāpat arī tas, ka slimības naudu maksā nevis likumā noteiktajā procentuālajā apmērā, bet simtprocentīgi. Tas ir darba devēja ziņā.
Vai darba devējs drīkst darbiniekam maksāt slimības naudu par dienām, kurās nav/nebūtu bijis jāstrādā?
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode skaidro: jā, drīkst, Darba likums neaizliedz darba devējam uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli salīdzinājumā ar normatīvajos aktos noteikto.
Taču viss iepriekšminētais attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem atlīdzības jautājumus neregulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas. Kā norādīts minētā likuma 3. panta trešajā daļā, valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību kā tā, kas noteikta šajā likumā, izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus.
Slimības laika apmaksa maiņu darbā un summētajā darba laikā
Darbiniekiem labāk ir saprotama normāla darba laika situācija. Taču daudziem darbs ir maiņās, cilvēki strādā summētā darba laika režīmā.
Z. Strode uzsver, ka maiņu darbs un summētais darba laiks ir atšķirīgi darba laika organizācijas veidi. Taču abiem ir kopīga iezīme – darbi tiek veikti saskaņā ar grafiku.
Ja darbiniekam ir noteikts maiņu darbs, darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbinieku ar maiņu grafiku ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā. Summētā darba laika organizācijas gadījumā darbinieks ar darba grafiku tiek iepazīstināts darba devēja noteiktajā termiņā, taču savlaicīgi, lai darbiniekam būtu iespēja plānot savu darba un atpūtas laiku. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.
"Darba devējs nedrīkst mainīt iepriekš saplānoto darba laika grafiku."
Piemēram, ja darbnespējas A lapas periodā pēc grafika būtu jāstrādā trīs dienas pa 12 stundām katrā šajā dienā, slimības nauda tiks aprēķināta par šīm trim dienām (tik stundām, cik paredzēts grafikā).
Savukārt, ja darbiniekam saskaņā ar grafiku nebija jāstrādā, darba devējam nav pienākuma aprēķināt un izmaksāt slimības naudu. Turklāt darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, jo darba devējam ir pienākums apmaksāt darba dienas, kuras ir bijušas ieplānotas un apstiprinātas (saskaņotas) darba grafikā vēl pirms darbinieka saslimšanas.
Skaidrojumu par šādu situāciju, kā arī par situāciju, kad notikušas izmaiņas maiņu grafikā, LV portālam e-konsultācijās Nr. 8464 un Nr. 8971 sniegusi VDI Konsultatīvā centra vadītāja Z. Strode.
Slimības naudas aprēķināšana
Darba likuma 75. pantā noteikts, ka vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.
Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.
Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
No aprēķinātās dienas vidējās izpeļņas 75% maksā par otro un trešo slimības dienu, 80% par pārējām dienām, kurās būtu bijis jāstrādā. Aprēķinātās stundas vidējo izpeļņu attiecina uz slimības laika apmaksu par stundām, piemēram, ja slimības laikā grafikā bija paredzēta darba maiņa - 12 stundas.
Likumā paredzēts arī, kā aprēķināma vidējā izpeļņa, ja darbinieks pirms saslimšanas strādājis mazāk par sešiem mēnešiem vai šajā laikā darbiniekam nav izmaksāta darba samaksa.
Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma (tātad – pirms darbnespējas) ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu.
Savukārt, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa (piemēram, māmiņa ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes sākuma. Vienlaikus šajā gadījumā, ja aprēķinātā vidējā izpeļņa ir mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, tad šī izpeļņa izmaksājama minimālās mēneša darba algas apmērā.
Var gadīties, ka darbinieks saslimst pirmajās darba dienās pēc darba attiecību nodibināšanas, iespējama arī situācija, ka cilvēks saslimst vēl pirms jaunā darba sākšanas un nevar ierasties darbā līgumā paredzētajā dienā. Arī šajos gadījumos A lapa ir jāapmaksā. Kā nosaka apmaksājamās dienas, VDI skaidrojusi e-konsultācijās Nr. 8253 un Nr. 9006.
Vēl jāpiebilst, ka slimības lapas apmaksu summē kopā ar par darbu aprēķināto summu un no kopsummas ietur nodokļus – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Slimības dēļ neizmantoto atvaļinājumu var gan pagarināt, gan pārcelt
Ja atvaļinājuma laikā gadās saslimt, tad atvaļinājums pagarināsies par slimības dienu skaitu. Tas nozīmē, ka, pēc slimošanas iesniedzot slimības lapu darba devējam, būs jāraksta arī iesniegums par atvaļinājuma pagarināšanu. Darbiniekam ir tiesības prasīt tik atvaļinājuma dienas, cik bija darbnespējas dienas. Darba devējam nav tiesību šādu lūgumu noraidīt.
Z. Strode skaidro, ka Darba likuma 150. panta sestā daļa nosaka: ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Katrā konkrētā gadījumā puses savstarpēji vienojas par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu.
Savukārt, ja darbinieks slimības laikā ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, darba devējam nav pienākuma maksāt slimības naudu, jo darbinieks šajā laikā nekādus ienākumus nezaudē.
Ja saslimst darba uzteikuma laikā
Darba likuma 100. pantā ir teikts: darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku. Tātad tā ir darba ņēmēja izvēle, vai lūgt slimības laiku uzteikuma termiņā neiekļaut.
Ja cilvēks vēlas uzteikuma termiņu par slimības laiku pagarināt, viņam obligāti par to rakstveidā jāinformē darba devējs, kuram tad būs pienākums apmaksāt slimības lapu par tām slimības dienām, kas ietilpst darba attiecību izbeigšanas termiņā, par ko ir bijusi vienošanās pirms saslimšanas.
Taču, ja šādā situācijā darba devēju neinformē, darba attiecības tiek izbeigtas iepriekš paredzētās vienošanās ietvaros un slimības lapa netiek apmaksāta.
Darba uzteikumu var iesniegt arī slimības laikā.
Ja darbnespēja iestājusies pēc darba attiecību pārtraukšanas, cilvēkam ir tiesības uz slimības pabalstu. Taču tikai sākot no 11. dienas, ja ir izsniegta B lapa. Slimības nauda (par pirmajām 10 darbnespējas dienām) netiek maksāta, jo nu jau bijušajam darba devējam nav tāda pienākuma.
Par darbnespējas B lapas piešķiršanu un apmaksu nākamajā skaidrojumā.
