Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Tātad, ja darbiniekam saskaņā ar grafiku nebija jāstrādā, darba devējam nav pienākuma aprēķināt un izmaksāt slimības naudu. Taču darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. Ja darbiniekam rodas šaubas par iespējamām izmaiņām darba grafikā, ieteicams vērsties Valsts darba inspekcijā un lūgt pārbaudīt šos apstākļus.