Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Laulības šķiršana tiesā ir ilgs process, kas prasīs vairākus mēnešus, sarežģītās situācijās pat gadus.
LV portāla infografika
Kādos gadījumos laulība šķirama Latvijā?
Starptautisko laulību šķiršanā piemērojama Padomes Regula (ES) Nr.1259/2010 (2010.gada 20.decembris), kā arī Padomes Regula (EK) Nr.2201/2003 (2003.gada 27.novembris. Saskaņā ar Regulas Nr.2201/2003 3.panta 1.punktu lietas, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, piekrīt tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā atrodas:
kuras valsts piederība ir abiem laulātajiem vai Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā – kurā ir abu laulāto "domicils".
Ja konkrētajai situācijai piemērojams kaut viens no regulas 3.panta 1.punktā minētajiem kritērijiem, laulību ir iespējams šķirt Latvijā gan tiesā, gan pie notāra. Nav būtiski, vai tā tikusi noslēgta Latvijā, kādā citā Eiropas Savienības valstī vai kādā no trešajām valstīm. Izņemot, ja pārrobežu laulības šķiršanas lieta saistīta ar kādu no tām ne Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar kurām Latvijai noslēgti t.s. tiesiskās palīdzības līgumi (Krievijas Federācija, Ukraina, Baltkrievijas Republika, Uzbekistānas Republika, Kirgizstānas Republika un Moldovas Republika). Atsevišķos gadījumos, nosakot piekritību laulības šķiršanas lietai, var nākties piemērot tiesiskās sadarbības līgumu, nevis Regulu (EK) Nr.2201/2003.
"Latvijas pilsonis, atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, nodzīvojot šeit pusgadu, var iesniegt prasību tiesā par laulības šķiršanu."
Pašā Regulā gan nav skaidrots, kas tiek saprasts ar jēdzienu "pastāvīgā dzīvesvieta". Tomēr jāņem vērā apstāklis, ka šo jēdzienu citās Eiropas Savienības tiesību jomās vairākkārt interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (iepriekš – Eiropas Kopienu Tiesa), no kuras spriedumos atrunātajiem kritērijiem izsecināms, kas ar pastāvīgu dzīvesvietu tiek saprasts. Tā, piemēram, bērna pastāvīgās dzīvesvietas koncepts pēc tiesas judikatūrā paustajām atziņām jāinterpretē tādējādi, ka tā atspoguļo bērna integrāciju sabiedrībā un ģimenes vidē. Tāpat jāņem vērā uzturēšanās dalībvalstī ilgums, regularitāte, apstākļi, kā arī ģimenes pārcelšanās uz šo valsti iemesli, bērna pilsonība, izglītošanas vieta un apstākļi, valodu zināšanas, kā arī bērna ģimenes un sociālās attiecības minētajā valstī. Cita starpā pastāvīgā dzīvesvieta ir jānosaka valsts tiesai, ņemot vērā visus katrā konkrētajā gadījumā pastāvošos faktiskos apstākļus,1 skaidro Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte Inga Kasicka.
Arī dažādos Latvijas tiesu spriedumos skaidrots, kas tiek saprasts ar pastāvīgu dzīvesvietu. Piemēram, Administratīvās rajona tiesas lietas Nr.A420597212 spriedumā norādīts "[...] pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kurā persona personīgu vai profesionālu saistību dēļ parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu pavadīšanas, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai svētceļojumu nolūkā un ir apspriežama pēc nodoma".
Līdz ar to, piemēram, situācijā, kad persona ir Latvijas pilsonis, bet jau 10 gadus strādā un dzīvo citā valstī un Latvijā ierodas reizi gadā vai vēl retāk uz dažām dienām, no ārvalstnieka, kurš dzīvo ārpus Latvijas, šķirties Latvijā nevarēs. Šādā gadījumā laulība jāšķir tās valsts tiesā, kurai tā piekrīt saskaņā ar Regulu Nr.2201/2003.
Savukārt Latvijā laulība, piemēram, būs šķirama šāda situācijā. Laulātie, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, bet otrs kādas citas valsts pilsonis, 10 gadus dzīvojuši ārpus Latvijas, pēc kopdzīves pārtraukšanas Latvijas pilsonis atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, nodzīvojis šeit pusgadu un iesniedzis prasību tiesā par laulības šķiršanu.
Ja prasību tiesā ceļ atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem
Ja laulību šķir pēc Latvijas likuma, tad saskaņā ar Civillikuma 69.pantu laulību Latvijā šķir tikai tiesa vai notārs. Gadījumos kad abi laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu un nav strīdu ne par bērniem, ne mantas sadali, laulību var šķirt pie notāra. Tas ir arī ātrāks un lētāks process nekā laulības šķiršana tiesā.
Situācijās kad otra puse nevēlas šķirties, ir domstarpības par mantas sadali un bērniem, kā arī ja zuduši jebkādi kontakti ar oficiālo dzīvesbiedru un nav iespējams vienoties par šķiršanos, laulība jāšķir tiesā. Tiesa laulību var šķirt, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu.
Pirms dokumentu iesniegšanas tiesā prasītājam (laulātajam, kurš vēlas šķirties) jāsamaksā valsts nodeva 142,29 eiro apmērā. Pēc nodevas samaksāšanas tiesā jāiesniedz laulības šķiršanas prasības pieteikums, kurā jānorāda Civilprocesa likuma 128.pantā noteiktais. Tāpat jāmin, no kura laika puses dzīvo šķirti, vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai. Ja laulībā dzimuši bērni, jānorāda, vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.
"Laulību Latvijā šķir tikai tiesa vai notārs."
Iesniedzot pieteikumu laulības šķiršanai, būs nepieciešams laulības apliecības oriģināls. Ja ārvalstī izsniegtais dokuments zudis, atrodoties Latvijā, to var izprasīt caur Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu. Šis ir maksas pakalpojums saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1032 "Ārlietu ministrijas konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis". Kā arī ārvalstīs izsniegtajai laulības apliecībai būs nepieciešams pievienot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
Ja saskaņā ar Regulu Nr.2201/2003 piekritība ir Latvijai, tad tālāk jau saskaņā ar Civilprocesa likumu nosaka, kurā Latvijas tiesā ceļama prasība, proti, prasība jāceļ pēc atbildētāja (laulātā, no kura vēlas šķirties) deklarētās dzīvesvietas; ja tādas nav, – tad pēc viņa dzīvesvietas. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa likuma 234.pantu, ja laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma, vai kura dzīvo ārzemēs, prasību par laulības šķiršanu tiesā var celt arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas. Ja tādas nav, prasību var sniegt pēc prasītāja dzīvesvietas.
Gadījumā, ja prasītājs šobrīd atrodas ārvalstīs, bet saskaņā ar Regulu Nr.2201/2003 laulība ir šķirama Latvijā, prasības pieteikumu par laulības šķiršanu tiesai var sūtīt arī pa pastu. Vislabāk dokumentus sūtīt kā ierakstītu vēstuli.
Var izsniegt pilnvaru
Saskaņā ar Civilprocesa likumu laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm. Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos. Ja personas, no kuras vēlas šķirties, dzīvesvieta neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.
Laulības šķiršana tiesā ir ilgs process, kas prasīs vairākus mēnešus, sarežģītās situācijās pat gadus. Var veidoties situācija, ka pats prasītājs kādu iemeslu dēļ neatrodas Latvijā un uz tiesas sēdi ierasties nevar. Šādā gadījumā turpmākajā laulības šķiršanas procesā var pilnvarot savu uzticības personu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 236.panta piekto daļu lietās par laulības šķiršanu puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas kārtošanai.
Pilnvarai jābūt notariāli apliecinātai, kā to paredz Civilprocesa likuma 85.panta pirmā daļa. Šajā pilnvarā jābūt norādei, ka tā ir izsniegta uzrādīšanai laulības šķiršanas lietā. Nepieciešamības gadījumā šādu pilnvaru var izsniegt arī otrs laulātais savam pārstāvim. Ja pilnvara uzrakstīta ārzemēs, tai jābūt iztulkotai un notariāli apliecinātai.
Ja laulību nolemts šķirt kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, informāciju par tiesību normām, kas regulē laulības šķiršanu šajās valstīs, var iegūt Eiropas e-tiesiskuma portālā e-justice.europa.eu. Svarīgi atcerēties, ka arī ārvalstīs šķirta Latvijas pilsoņu laulība arī Latvijā ir atzīstama par neesošu.
1 Eiropas Savienības Tiesas (iepriekš - Eiropas Kopienu Tiesa) 2009.gada 29.janvāra spriedums lietā Nr.C-523/07.
