Latvijā ik gadu ievērojams skaits bērnu saskaras ar kriminālo un administratīvo justīciju, turklāt gan kā likumpārkāpumu veicēji, gan kā cietušie.
FOTO: Freepik
Statistikā par nepilngadīgo personu noziedzību iekļauj informāciju par bērniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem, jo kriminālistikas jomā termins “nepilngadīgais” ir attiecināms tikai uz šo vecuma grupu. Diemžēl noziegumus izdara arī jaunāki bērni, turklāt efektīvāk būtu strādāt ar bērniem un jauniešiem, kuri ir saskārušies ar noziedzību, līdz pat 21 gada vecumam. Pēc speciālistu domām, bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēma nav slikta, bet tā nav arī pietiekami efektīva. Profilakses darbs ar šādiem bērniem ir pašvaldības kompetencē, taču valstī nav vienotu noteikumu, līdz ar to atšķiras arī rezultāti un rodas problēmas.
Valsts policijas (VP) pārskatā par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2016. gadā norādīts, ka pagājušajā gadā ir nedaudz mazinājies gan administratīvo pārkāpumu, gan administratīvo pārkāpumu protokolu skaits. Kopumā 2016. gadā nepilngadīgajiem tika noformēti 5425 protokoli (2015. gadā – 5999), visbiežāk par smēķēšanu, savukārt administratīvos pārkāpumus vecumā no 14 līdz 18 gadiem izdarīja 3104 personas (2015. gadā – 3442).
Reģistrēto nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, kā arī pašu nepilngadīgo personu skaits pagājušajā gadā, gluži pretēji, ir nedaudz audzis. Proti, tika reģistrēti 907 noziedzīgi nodarījumi (2015. gadā – 894), kurus paveica 678 personas vecumā no 14 līdz 18 gadiem (2015. gadā – 602). Visbiežāk likumsargi bērnus aiztur par paveiktiem mantiska rakstura noziegumiem.
Liels īpatsvars nepilngadīgo likumpārkāpēju
VP Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore Vineta Pavlovska atzīst: "Statistika norāda, ka Latvijā ik gadu ievērojams skaits bērnu gan kā likumpārkāpumu veicēji, gan kā cietušie saskaras ar kriminālo un administratīvo justīciju." Likumpārkāpumu izdarījušo bērnu īpatsvars iepretim pilngadīgajiem likumpārkāpējiem Latvijā daudzkārt pārsniedz citu valstu rādītājus.
Nāk no nelabvēlīgas ģimenes – tikai stereotips
Valsts probācijas dienests (VPD) vērš uzmanību, ka likumpārkāpumu izdarīšanas cēloņi neatšķiras, salīdzinot Latvijā un pasaulē veiktajos pētījumos konstatēto. Galvenās riska jomas ir antisociāla vide, ģimenes atbalsta un aprūpes trūkums, draugu un paziņu loks, atkarības vielu lietošana, kā arī nesavlaicīga konfliktu risināšana skolas vidē. VPD sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers skaidro: "Tas ir stereotips, ka noziedzīgus nodarījumus veic tikai tie nepilngadīgie, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm."
"Tas ir tikai stereotips, ka noziedzīgus nodarījumus veic tikai tie nepilngadīgie, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm."
VPD norāda, ka "vecumā no 14 līdz 17 gadiem, pat līdz 21 gadam jaunieši vēl nav nobriedušas personības, viņi neapdomā savas rīcības sekas, konfliktus neprot atrisināt konstruktīvi, nespēj vadīt savas emocijas, rīkojas spontāni u. tml.". Dažkārt nepilngadīgās personas nespēj pretoties vienaudžu spiedienam. Viņuprāt, sitot otram, viņi aizstāv kādu vājāko, taču viena daļa nepilngadīgo nonāk līdz noziedzīgiem nodarījumiem, ja pieaugušie savlaicīgi nav pamanījuši un iesaistījušies vienaudžu savstarpējo konfliktu risināšanā. Savukārt konfliktu nerisināšana noved pie fiziskas izrēķināšanās un kriminālprocesa ierosināšanas. V. Pavlovska norāda, ka visi minētie apstākļi liecina, ka pastāvošā bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēma, iespējams, nedarbojas pietiekami efektīvi.
Profilakses organizācija jāuzņemas pašvaldībai
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants paredz, ka "likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm".
Pašvaldības iekārto profilakses lietu un izstrādā uzvedības sociālās korekcijas programmu katram bērnam, kurš:
"Likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem ir pašvaldības kompetence," norāda V. Pavlovska.
Sistēma nav slikta, taču ar trūkumiem
Ne visi uzskata, ka nepilngadīgo noziedzības prevencijas sistēma darbojas neefektīvi. Piemēram, Jūrmalas pilsētas dome prevencijas sistēmā ir viena no pieredzes bagātākajām un uzskata, ka Latvijas sistēma nav slikta, tā ir labs pamats izaugsmei, taču ir daži trūkumi. Atsevišķos gadījumos prevencijas sistēma ir efektīva un ir sniegusi pietiekami labu rezultātu.
"Dažkārt nepilngadīgās personas nespēj pretoties vienaudžu spiedienam."
"Piemēram, Jūrmalā 2016. gada pirmajā pusgadā saistībā ar veiktu uzvedības korekciju no uzskaites noņemta trešdaļa nepilngadīgo, 2017. gadā no uzskaites noņemti jau 30% nepilngadīgo, un skaits ir pietiekami liels, ņemot vērā, ka 10% lietu ir apturēti, jo mainīta dzīvesvieta, atrodas ilgstošā izbraukumā vai ieslodzījuma vietā, kā arī vidēji 20% no uzskaites noņemti pilngadības dēļ," skaidro Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Silniece.
Prevencijas problēmas
Preventatīvā darba rezultāti ir jūtami, taču tie būtu vēl labāki, ja tiktu atrisināta virkne problēmu, kas pašlaik aptur nepilngadīgo noziedzības prevencijas sistēmas efektivitāti. A. Silniece norāda, kādas ir šībrīža problēmas:
Nākamajā publikācijā par paveikto un nepieciešamajiem risinājumiem, lai mazinātu bērnu noziedzību.