Likumam “Par Latvijas Banku” 25

Zīmīgi, ka tajā pašā dienā Latvija kļuva par pilntiesīgu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalsti, kas pavēra iespējas aizņemties finanšu resursus nepieciešamo reformu veikšanai un bija nepārprotams signāls starptautiskajai sabiedrībai par ekonomisko reformu neatgriezeniskumu un investīciju iespējamību Latvijā.

Regulējuma pakāpeniska attīstība

Pēc tam, kad 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, sākās valsts atjaunošanas periods, kura laikā pašos pamatos tika pārveidota Latvijas tautsaimniecība, atsakoties no administratīvi centralizētas valsts pārvaldes formas un ieviešot uz tirgus mehānismiem balstītu ekonomiskās saimniekošanas modeli.

Tā kā nacionālā centrālā banka, līdzīgi kā valdība, parlaments un armija, ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem neatkarīgas valsts funkcionēšanā, Latvijas Bankas darba atjaunošana un tās darbības normatīvās bāzes izstrāde bija viens no valsts pārbūves stūrakmeņiem. Pārmaiņas nenotika uzreiz. Lai gan Latvijas Banka tika dibināta jau 1990. gada 31. jūlijā, vēl līdz 1991. gada septembrim banku sistēma pilnībā atradās PSRS kontrolē un pārraudzībā, un pirmās Latvijas komercbankas savas licences saņēma Maskavā.

"Latvijas Bankas darba atjaunošana un tās darbības normatīvās bāzes izstrāde bija viens no valsts pārbūves stūrakmeņiem."

Latvijas Banka reālu darbību varēja sākt tikai pēc pilnīgas valsts neatkarības de facto pasludināšanas 21. augustā, kad Augstākā Padome (AP) pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", kam sekoja AP 24. augusta lēmums "Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu" un 3. septembra lēmums "Par Latvijas Republikas teritorijā esošu banku iestāžu reorganizāciju", uz kā pamata Latvijas Banka pārņēma savā īpašumā un struktūrā PSRS Valsts bankas Latvijas republikānisko banku u.c. kredītiestādes. Par tās prezidentu tika ievēlēts AP Ekonomikas komisijas Banku un finanšu apakškomisijas vadītājs Einārs Repše.

Taču kā valsts centrālā banka ar šādai bankai raksturīgām funkcijām Latvijas Banka darbu sāka tikai 1992. gadā, kad tika pieņemts likums "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu", kā arī likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku".

Divpakāpju banku sistēma un centrālās bankas neatkarība

Izstrādājot Latvijas centrālās bankas darbu reglamentējošos normatīvos aktus un monetāro politiku, no pašiem pirmsākumiem tika pārņemti labākie starptautiskās prakses standarti. Faktiski gan pēc stila, gan satura jaunais likums "Par Latvijas Banku" tika veidots līdzīgs Deutsche Bundesbank normatīvajam regulējumam, jo tā līdztekus SVF ekspertiem Latvijas Bankai sniedza tehnisko palīdzību un padomus tiesību akta izstrādē.1

Likums "Par Latvijas Banku" valsts pārvaldē ieviesa vairākus Latvijas tautsaimniecības vēsturē nebijušus elementus. Pirmkārt, jau sākotnēji, gatavojoties Latvijas Bankas atjaunošanai, tika nolemts, ka jāveido divpakāpju banku sistēma, nodalot naudas emisijas un komercbankas funkcijas, par Latvijas Bankas darbības galveno mērķi nosakot cenu stabilitātes saglabāšanu, kas panākama, īstenojot neatkarīgu naudas politiku. Tika noteikts, ka Latvijas Banka nevar piedalīties uzņēmējdarbībā, bet tā darbojas kā valdības finanšu aģents. Tas bija kas jauns, jo laikaposmā pirms 2. pasaules kara Latvijas Banka veica arī komercdarbību.

Vienlaikus Latvijas Bankai tika piešķirtas monopoltiesības izlaist nacionālo naudu un tās stabilitātes nodrošināšanai – turēt rezerves ārvalstu valūtā, zeltā un vērtspapīros. Likumā tika noteikts pamatkapitāla apjoms, peļņas izmantošanas nosacījumi, naudas politikas instrumenti un citas būtiskas lietas sekmīgai un efektīvai nacionālās centrālās bankas darbībai.

Tādējādi tika skaidri sadalītas atbildības jomas, Latvijas Bankai uzticot atbildību par cenu stabilitāti, bet valdībai – par tautsaimniecības attīstību. "Šo funkciju nošķiršana bija svarīgākais un būtiskākais šā likuma sasniegums," vēlāk rakstīja ekonomisti Mārtiņš Bitāns un Vilnis Purviņš, jo abu šo mērķu uzticēšana centrālajai emisijas bankai iepriekš bija noteikusi pārmērīgu naudas emisiju.2

"Likums “Par Latvijas Banku” valsts pārvaldē ieviesa vairākus Latvijas tautsaimniecības vēsturē nebijušus elementus."

Otrkārt, likums "Par Latvijas Banku" noteica būtiski ierobežot (1998. gadā aizliedzot pilnībā) Latvijas Bankas veiktu tiešu valdības operāciju kreditēšanu, kā arī liedza jebkādā veidā pieņemt valdības rīkojumus un tiem pakļauties. Tādējādi pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas.

"Lai Latvijas Banka spētu veiksmīgi darboties kā valsts emisijas banka, tā bija jāatbrīvo no politiķu centieniem to ietekmēt īslaicīgu mērķu sasniegšanai, kas varētu apdraudēt valsts veiksmīgu attīstību ilgākā termiņā," komentējot Latvijas ekonomikas attīstību 90. gados, skaidroja ekonomisti M. Bitāns un V. Purviņš. Tādējādi šis likums nostiprināja Latvijas Bankas finansiālo, institucionālo un operatīvo neatkarību, kas ilgtermiņā veicināja makroekonomisko stabilitāti.

Latvijas Bankas funkcijas šodien

"Var teikt, ka šo 25 gadu laikā likums ir bijis tikpat stabils kā Latvijas Banka kā institūcija un mūsu nauda – lats un vēlāk eiro," secina Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. "Kopumā likums "Par Latvijas Banku" grozīts daudz retāk nekā vairākums citu likumu. Būtiskākās izmaiņas bija saistītas ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, eirozonai un vienotās Eiropas valūtas – eiro – ieviešanu. Tāpat laika gaitā veiktas izmaiņas komercbanku uzraudzībā, šīs funkcijas uzticot speciāli izveidotai institūcijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā arī pilnveidoti citi ar Latvijas Bankas darbību saistīti aspekti."

Latvijas Banka arī pēc eiro ieviešanas īsteno vairākus ikvienam iedzīvotājam un finanšu sektoram nozīmīgus uzdevumus. Tā attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Latvijas Banka uzsver vēl citus pamatuzdevumus sabiedrības un tautsaimniecības interesēs:

pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eirozonā;
nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
uztur un attīsta Kredītu reģistru;
konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Mērķis – cenu stabilitāte

Nemainīgi kopš likuma spēkā stāšanās dienas Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti – sākumā valsts mērogā, bet pēc eiro ieviešanas eirozonā – sadarbībā ar pārējām dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku. Ar cenu stabilitāti tiek saprasta inflācijas līmeņa nodrošināšana zem 2% vai tuvu tam. "Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā," skaidro J. Silakalns.

Monetārās politikas lēmumus eirozonā pieņem Eiropas Centrālās bankas Padome, kurā līdzdarbojas Latvijas Bankas prezidents. Latvijas Banka un tās darbinieki arī aktīvi iesaistījušies eirozonas monetārās politikas sagatavošanā un praktiskā īstenošanā.

Citi "Likumi - jubilāri":

1 Mārtiņš Bitāns. Vilnis Purviņš. Latvijas tautsaimniecības attīstība 1990-2004. // Latvijas Banka XC. Rīga: Latvijas Banka, 2012., 138.–166. lpp.

2 Turpat