Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Esošajā atbalsta sistēmā atjaunojamajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā ir rasts līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Ministru kabineta (MK) 5. jūlija sēdē atbalstīti grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kas paredz izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā. Tie ir aizsūtīti saskaņošanai uz Eiropas Komisiju (EK) un stāsies spēkā tikai pēc tam, kad EK būs tos akceptējusi, kas optimistiska scenārija gadījumā varētu būt apmēram divu mēnešu laikā, skaidro EM Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītājs Roberts Meijers. EM nesaskata tiesvedības risku ar komersantiem.
"Valdības pieņemtais lēmums par izmaiņām atbalsta sistēmā komersantiem ļaus izpildīt valsts un valdības apņemšanos nepalielināt obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, t.sk. uz elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām. Esošajā atbalsta sistēmā ir rasts līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Moratorijs līdz 2020. gadam
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām EM komersantiem ir piešķīrusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai arī tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Izmantojot EM piešķirtās tiesības, komersanti noslēguši līgumus ar AS "Enerģijas publiskais tirgotājs", kas administrē elektroenerģijas obligāto iepirkumu un nodrošina subsīdiju izmaksu ražotājiem. Kopumā spēkā esošas atbalsta saņemšanas tiesības šobrīd ir spēkā 460 komersantu elektrostacijām, bet ražošanu no tām ir sākušas 418. Valsts atbalsts atkarībā no stacijas jaudas ir noteikts no 10 līdz 20 gadiem.
Kopš 2012. gada līdz 2020. gadam ir noteikts moratorijs jaunu tiesību piešķiršanai.
"Kopējais atbalstu saņemšanas tiesību izsniegtais apjoms kopā ar lielo hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģijas apjomu tolaik krietni pārsniedza Latvijas patēriņu, kas pēdējos gados vidēji ir ap 6500 gigavatstundu (GWh). Netika uz to brīdi izvērtēts, cik daudz vajag atbalstīt AER un koģenerācijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un kāda būs šī atbalsta ietekme uz iedzīvotāju elektrības maksājumiem," skaidro EM Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītāja vietniece Inga Iļjina.
"Tas radītu nesamērīgu slogu uz galapatērētājiem," piebilst R. Meijers.
Katru gadu lielas subsīdijas
Katru gadu komersanti subsīdijās saņem pieaugošas summas. Pērn saņemtais atbalsts virs tirgus cenas pirms subsidētā elektroenerģijas nodokļa ieturēšanas bija 254,9 miljoni eiro. Valdība iepriekš bija pieņēmusi lēmumu, ka, lai elektroenerģijas galalietotāju maksājumi OIK veidā nepieaugtu, no 2014. gada daļu no atbalsta shēmas kompensē no valsts budžeta. OIK saglabāšanai 2014. gadā no valsts budžeta tika novirzīti 29,3 miljoni eiro, kas faktiski sedza aptuveni 14% no obligātā iepirkuma izmaksām. OIK saglabāšanai 2015. gadā no valsts budžeta tika novirzīti 20,3 miljoni eiro jeb aptuveni 10% no obligātā iepirkuma izmaksām. OIK saglabāšanai 2016. gadā no valsts budžeta nepieciešami 78,9 miljoni eiro jeb aptuveni 30% no obligātā iepirkuma izmaksām, tostarp 59,2 miljoni eiro tika izmaksāti 2016. gadā, savukārt atlikušie 19,7 miljoni tiks izmaksāti 2017. gada 1. ceturksnī.
"Atsevišķiem komersantiem, kas paralēli saņēmuši arī LAD vai LIAA atbalstu, kapitāla atdeve sasniedz ap 15%."
MK, izdarot grozījumus divos normatīvajos aktos, panākusi to, ka obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk nedaudz samazināsies un OIK saglabāsies 26,79 eiro par megavatstundu (MWh) apmērā. Taču šo izmaksu samazinājumu sākotnēji neizjutīs iedzīvotāji, kas savos rēķinos apmaksā arī OIK, bet tiks samazināta no valsts budžeta subsidētā daļa. Nākotnē, kad OIK noturēšanai vairs nebūs nepieciešama papildu subsīdija no valsts budžeta, veiktie grozījumi tieši ietekmēs arī iedzīvotāju maksājumus.
TEC saņem 42% no kopējā atbalsta
Starp tiem komersantiem, kas saņem atbalstu, ir arī piecas lieljaudas koģenerācijas stacijas, kas pieder AS "Latvenergo", AS "Rīgas siltums", SIA "Fortum Jelgava" un SIA "Juglas jauda". Četras no šīm TEC, kas tiek darbinātas ar dabasgāzi, kā arī SIA "Fortum Jelgava" šķeldas koģenerācijas stacija no kopējā subsīdiju apjoma pērn saņēmušas 113 miljonus eiro, kas ir 42% no kopējā atbalsta apjoma.
Tieši pret atbalstu TEC, kas ražošanā izmanto fosilo kurināmo, izskan vislielākās iebildes no AER ražotāju puses. EM pārstāvji saka, ka šādi tika atbalstīta augstas efektivitātes koģenerācija, kas savukārt samazināja iedzīvotāju siltumenerģijas maksājumus. Tā savulaik bijusi politiska izšķiršanās.
Iekšējā peļņas norma – 9%
MK noteikumu projekta Nr. 221 anotācijā skaidrots: ja Latvija neizstrādā un nevienojas par mehānismu pārkompensācijas novēršanai komersantiem, kuri ražo elektroenerģiju no AER vai augstas efektivitātes koģenerācijā, tad saskaņā ar EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts atbalstu tiek ierosināta lieta pret Latviju. Tās rezultātā komersantam būtu jāatmaksā piešķirtais finansējums, ko komersants būtu saņēmis obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu ietvaros un kas pārsniedz starpību starp elektroenerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu, no pirmās izmaksātā atbalsta dienas, kopā ar attiecīgajā laika periodā uzkrātajiem soda procentiem. Papildus tam, ņemot vērā, ka šādās elektrostacijās ir investējuši ārvalstu investori no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, pastāv risks, ka šie investori vērsīsies pret Latviju starptautiskajās tiesās saistībā ar ieguldīto investīciju atgūšanu.
Lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu, uz ko norādījusi arī EK, grozījumi MK noteikumos paredz noteikt maksimālo iekšējās peļņas normu (turpmāk – IRR) 9% apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER vai augstas efektivitātes koģenerācijā.
Kapitāla atdeve – līdz 15%
Nosakot komersantiem piemērojamo IRR likmi, ir izvērtēta Latvijas enerģētikas nozarē pastāvošā peļņas norma un ņemta vērā IRR likme, kas savukārt izmantota Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas koģenerācijas elektrostaciju siltumenerģijas tarifu aprēķinos, skaidro EM.
Pašlaik nav iespējams noteikt konkrētu komersantu skaitu, kuriem IRR ir lielāks par 9%, taču R. Meijers min, ka atsevišķiem komersantiem, kas paralēli saņēmuši arī Lauku atbalsta dienesta vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju atbalstu (biogāzes, biomasas koģenerācijas stacijas, mazās hidroelektrostacijas), kapitāla atdeve sasniedz ap 15%.
Aprēķins par IRR komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER, tiks veikts pēc pirmajiem pieciem pilnajiem kalendārajiem gadiem, sākot no brīža, kad komersants saņem obligāto iepirkumu vai garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Ekonomikas ministrija veiks IRR aprēķinu visam projekta atbalsta periodam. Ja konkrētās elektrostacijas IRR būs virs 9%, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai turpmāk izmaksājamo elektroenerģijas obligātā iepirkuma summu. Ja komersants nepiekritīs EM veiktā aprēķina par elektrostacijas IRR rezultātam, viņš varēs iesniegt ministrijā zvērināta revidenta apstiprinātu aprēķinu un to pamatojošus dokumentus.
Iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.
Samērojami ar sabiedrības interesēm
EM uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir samērojama elektroenerģijas ražotāju tiesiskā paļāvība uz tiesiskās situācijas nemainīgumu un tiesībām no sava īpašuma gūt pēc iespējas lielāku peļņu ar sabiedrības labklājības interesēm.
Normas leģitīmais mērķis, cita starpā, ir sabiedrības labklājības veicināšana, kas izpaužas kā izmaksu par OIK ierobežošana un valsts atbalsta līdzekļu efektīva izmantošana, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem priekšrocības, ko sniedz elektroenerģijas ražošana no AER un tās patērēšana.
Atbalsts energointensīvajiem ražotājiem
Latvijas piedāvājumu pārsubsidācijas novēršanai gaida arī EK, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas iesniegtā atbalsta mehānisma "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. EK iepriekš norādījusi, ka Latvija, sniedzot atbalstu komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, nevar izmaksāt lielāku atbalstu, kā to pieļauj valsts atbalsta regulējums ES.
"Nākotnē, kad OIK noturēšanai vairs nebūs nepieciešama papildu subsīdija no valsts, grozījumi tieši ietekmēs arī iedzīvotāju maksājumus."
"Pieņemtais lēmums mums pavērs durvis tālākām sarunām ar Eiropas Komisiju, lai Latvija tāpat kā citas valstis varētu uzsākt atbalsta sniegšanu energointensīviem ražošanas uzņēmumiem, būtiski paaugstinot to konkurētspēju. Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tāpēc atbalsts mūsu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu rūpniecības sektora konkurētspēju un dotu iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darbavietas," saka A. Ašeradens.
Nosaka dabasgāzes cenu
Lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā un lai pielāgotu spēkā esošo regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai, MK noteikumos paredzēts attiecībā uz AER izmantojošiem komersantiem fiksēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu 234,77 eiro par tūkstoti normālkubikmetru (tūkst. n.m3) līmenī, kas ir vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena laika periodā no 2007. gada augusta līdz 2012. gada septembrim (t.i., periodā, kad komersantiem bija iespējams kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu).
Izmaiņu nepieciešamība esošajā atbalsta sistēmā diskutēta arī ar dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociāciju, komercbankām un komersantiem, kā arī citām ministrijām.
Uzņēmēju iebildes
Attiecībā uz abiem MK grozījumiem, nozares komersantiem ir trīs galvenās iebildes: iekšējās peļņas normu noteikt 12% nevis 9% apmērā, fiksēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu nevis 234,77 eiro/tūkst. n.m3, bet 256 eiro/tūkst. n.m3, kā arī gāzes cenas fiksāciju piemērot uzreiz pēc MK noteikumu apstiprināšanas, nevis pēc normatīvo aktu saskaņošanas ar EK.
Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš valdības sēdē iekšējās peļņas normas noteikšanu 9% apmērā salīdzināja ar piedāvājumu pirkt labu mašīnu, kurai iztrūkst jebkādas pamatotas argumentācijas, kāpēc tā ir lieliska. "Neesam redzējuši pētījumu un aprēķinus, uz ko ir balstīta un pieņemta 9% peļņas norma. Bija solīts, ka šie aprēķini tiks publicēti Ekonomikas ministrijas mājaslapā, bet tur tie nav atrodami." A. Kārkliņu neapmierina arī noteiktā iepirktās elektroenerģijas cena, tā esat pašizmaksas līmenī.
Savukārt Latvijas Mazās hidro enerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš lūdza pārskatīt mazo hidroelektrostaciju (HES) noteiktās darba slodzes, tās esot nepamatoti zemas. Ekonomikas ministrija gan iebilda, ka, pamatojoties uz zvērināta revidenta atzinumu, var lūgt ministrijai tās pārskatīt.
