Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma pārdošanu ir jānošķir divi atsevišķi darījumi:
1)      pirmais darījums - nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums (konkrētajā gadījumā - nekustamā īpašuma pārdošana);
2)      otrais darījums - norēķini ar banku par parādsaistībām.

Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas (neatkarīgi no tā, ka mājas celtniecībai ir ņemts bankas kredīts un ka īpašums tiek pārdots, lai dzēstu atlikušo kredītu) ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, izņemot ar nodokli netiek aplikts ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese.

Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā.

Par nekustamā īpašuma pārdošanas (atsavināšanas) cenu tiek uzskatīta naudas vai naturālā izteiksmē saņemtā samaksa. Savukārt nekustamā īpašuma iegādes vērtību apliecina ar dokumentāri pierādāmiem izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi. Jūsu gadījumā tā varētu būt zemes pirkuma līgumā noteiktā vērtība.

Nekustamā īpašuma (mājas) būvniecībā veiktos ieguldījumus – izdevumus par konkrētu būvmateriālu iegādi, kā arī būvniecības darbu veikšanu konkrētajā nekustamajā īpašumā – ir jāapliecina ar maksājuma dokumentiem, piemēram, kvītīm, čekiem, maksājuma uzdevumiem, konta izrakstu, interneta bankas maksājuma uzdevumu.

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, piemēram, valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un citi līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un nekustamā īpašuma iegādes saistību.

Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti.

Tādējādi, atsavinot (pārdodot) nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes gabala (reģistrēts zemesgrāmatā 1998.gadā) un mājas, kura ir pabeigta, bet vēl nav nodota ekspluatācijā un fiziskās personas rīcībā ir dokumenti, kas pierāda un pamato nekustamajā īpašumā mājas būvniecībā veiktos ieguldījumus, kapitāla pieaugums nosakāms šādi – no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot:

• zemes gabala iegādes vērtību;
• dokumentāri pierādāmus izdevumus, kas saistīti ar mājas celtniecību;
• izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegūšanu un pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, piemēram, valsts nodevas, izdevumiem par notāra pakalpojumiem;
• samaksātos procentu maksājumus bankai par kredītu mājas celtniecībai (ja dokumentāri var identificēt kredīta un nekustamā īpašuma iegādes saistību).

Par ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma:

• līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus,
• līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī ir no 100,01 līdz 500 latiem,
• ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī ir līdz 100 latiem.

Nodokļa maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas.

Situācijā, ja nekustamā īpašuma atsavināšanas vērtība (pārdošanas cena) būs mazāka par tā iegādes vērtību, tad fiziskajai personai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums neveidosies un deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz.