Šajā gadījumā iespējams iesniegt tiesā prasības pieteikumu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un par kompensācijas piedziņu par morālā kaitējuma nodarīšanu. Prasības pieteikumā vajadzēs ļoti precīzi aprakstīt vēsturiskos apstākļus, proti, to, kā puses nonākušas līdz šādai situācijai. Tāpat ļoti precīzi vajadzēs aprakstīt, kad tieši un precīzi ar kādiem vārdiem kaimiņš ir nodarījis mutisku aizskārumu. Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu un 2352.1 panta trešo daļu morālais kaitējums dod tiesības prasīt no aizskārēja kompensāciju. Tomēr morālais kaitējums ir jāpierāda pašam prasītājam. Nepietiks ar to vien, ka prasītājs būs uzrakstījis visus sliktos vārdus, kādus kaimiņš, citiem dzirdot, ir par viņu teicis. Vajadzēs arī precīzi raksturot, kā izpaudās prasītāja morālās ciešanas, piemēram, vai viņš juties apkaunots, vai viņam pazemojošā veidā nācies uzklausīt komentārus arī no trešajām personām, piemēram, pilsētas iedzīvotājiem vai radiniekiem, vai viņam tādēļ radies kāds fiziskās vai emocionālās veselības pasliktinājums, bijušas vajadzīgas ārsta vai psihologa konsultācijas, vai tas ietekmējis viņa darba vai privāto dzīvi utt. Tātad prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1635. panta otro daļu vajadzēs pierādīt morālā kaitējuma esamību – fiziskās vai garīgās ciešanas, ko izraisījusi tieši kaimiņa rīcība.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa, tomēr arī pašam prasītājam precīzi jānorāda, kādu kompensāciju viņš vēlas saņemt un kā viņš nonācis pie šāda aprēķina. Jāteic, ka Latvijā tiesas ceļā iespējams saņemt salīdzinoši zemas, pat simboliskas morālā kaitējuma kompensācijas. Tāpēc prasītājam vajadzētu konsultēties ar advokātu, lai noskaidrotu, aptuveni kādu kompensāciju šajā gadījumā ir izredzes prasīt un saņemt.

Saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tomēr te nebūs viegli noteikt, kādā veidā prasīt, lai kaimiņš atsauc nepatiesās ziņas. Parasti ziņas ir jāatsauc tādā veidā, kādā tās izplatītas. Tomēr nedomāju, ka tas būtu pietiekami efektīvi. Drīzāk varētu prasīt publicēt atvainošanos vietējā laikrakstā.

Uz tiesu saskaņā ar Civilprocesa likuma 105. pantu noteikti vajadzēs aicināt nopratināt lieciniekus, kuri personīgi ir dzirdējuši, kā kaimiņš lieto aizskarošus vārdus par prasītāju un kādā kontekstā. Ja aizskarošie vārdi ir arī rakstīti, piemēram, īsziņu vai e-pasta veidā, tad prasītājam ir jādodas pie zvērināta tiesu izpildītāja un atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmās daļas 2. punktam jālūdz sagatavot aktu par fakta fiksāciju, aprakstot, tieši kas konkrētajās īsziņās lasāms.

Ja prasītājs uzskata, ka kaimiņš ir izteicis arī draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai, tad iespējams rakstīt arī iesniegumu policijai ar lūgumu uzsākt krimināllietu. Tomēr precīzu ieteikumu šajā lietā varēs sniegt zvērināts advokāts pēc tam, kad būs iepazinies ar situāciju un pārbaudījis visus iespējamos pierādījumus šajā lietā.