Darba likuma 74. pantā noteiktās tiesības uz darba devēja apmaksātām divām brīvām dienām sakarā  ar tuva ģimenes locekļa nāvi bieži rada neizpratni, kā interpretējams jēdziens “tuvs ģimenes loceklis”. Arī Darba likuma komentāros nav sniegts precīzs “tuvi ģimenes locekļi ” uzskaitījums. Līdz ar to ir ieteicams sniegt šo skaidrojumu iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, darba koplīgumā vai papildu sociālo garantiju nolikumā.  Vienlīdz tiek pieņemts, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu.

Savukārt valsts pārvaldē strādājošo Atlīdzības likuma 20. pantā, kas paredz pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa nāvi, ir sniegts konkrētu ģimenes locekļu uzskaitījums - laulātais, bērns, vecāki, vecvecāki, adoptētājs vai adoptētais, brālis vai māsa.

Par to, vai Jūsu darbavietas iekšējie normatīvie akti, piemēram, darba līgums, darba koplīgums, nolikums par papildu sociālajām garantijām, precizē radniecības pakāpi, kas Darba likumā ir definēta kā „tuvs ģimenes loceklis” un gadījumus, kad darbiniekam piešķiramas apmaksātas brīvas dienas, Jums ir jājautā savā darbavietā personāldaļas vadītājam vai pašam darba devējam.

Taču, pat ja šādu iekšējo dokumentu nav, cilvēciski tam nevajadzētu būt domstarpību jautājumam  ar darba devēju, ja Jūs rakstiskā iesniegumā izklāstāt situāciju par brīvu dienu nepieciešamību tuva ģimenes locekļa - vecmammas – bēru organizēšanai.