Iepriekšējais pašvaldību darbu regulējošais likums “Par pašvaldībām” stājās spēkā gandrīz pirms 30 gadiem, 1994. gada 9. jūnijā. No 2023. gada 1. janvāra būs spēkā jaunais Pašvaldību likums. Lielā mērā to izstrādāja, jo tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma. Vai jaunais likums nodrošinās laikmetīgu pārvaldību?
Šajos gados ir bijis daudz pārmaiņu ne tikai likumdošanas un pārvaldības jomā, bet arī iedzīvotāju domāšanā, uztverē un izpratnē par pārvaldību. Likums ir mūsdienīgāks, ja ņem vērā, ka līdzšinējais ir pieņemts gandrīz pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas – 1994. gadā – un šo gadu laikā nav piedzīvojis kardinālas izmaiņas, vien grozījumus atsevišķos pantos.
Jaunais likums paredz atsevišķus jaunus instrumentus, lai uzlabotu pašvaldību darbību, piemēram, iespēju pārcelt pašvaldību darbiniekus citā darbā pašvaldībā, plašākas iedzīvotāju līdzdalības iespējas. Jaunais likums ir ar plašākām iespējām, tomēr, tā kā tas ir jauns likums, būs nepieciešams laiks, lai pielāgotos, iespējams, būs vajadzīgi grozījumi, lai novērstu neskaidrības vai kļūdas.
Likuma vispārīgajos noteikumos iekļauts tā mērķis, proti, nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā. Administratīvi teritoriālā reforma 119 pašvaldību vietā izveidoja 43 pašvaldības – septiņas valstspilsētas un 36 novadu pašvaldību teritorijas. Kādā veidā likums ir piemērots jaunajām pašvaldībām? Kā likums ietekmēs to darbu?
Jaunais Pašvaldību likums netika rakstīts tieši 43 pašvaldībām, bet vietējās pārvaldes organizēšanai kā tādai, līdz ar to tā saturu neietekmē pašvaldību skaits, pat ja nākotnē kādu reformu dēļ tas atkal tiks mainīts.
Sākumposms nebūs viegls, jo, līdzīgi kā administratīvi teritoriālās reformas dēļ, arī jaunā Pašvaldību likuma dēļ pašvaldībām būs jāpārskata visi saistošie noteikumi, tai skaitā pašvaldības nolikumi, struktūra, lai tie atbilstu likuma prasībām. Aptuveni triju gadu laikā divas reizes pārskatīt visus saistošos noteikumus ir papildu slogs katrai pašvaldībai.
Viens no ieguvumiem ir pašvaldību autonomija saistošo noteikumu apstiprināšanā.
Tam vairs nebūs nepieciešams obligāts saskaņojums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izņemot likumā uzskaitītos gadījumus.
Tas nenozīmē, ka pašvaldības varēs pieņemt absurdus saistošos noteikumus, – ministrijai joprojām tiek saglabātas tiesības izlases kārtībā pārbaudīt saistošos noteikumus. Tomēr jaunā norma pašvaldībām garantēs lielāku patstāvību un neatkarību.
Kādi ir likuma ieguvumi un kādi – trūkumi?
Likumā ir daudz jauninājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo likumu. Piemēram, ievērojami precīzāk ir noteikti finansēšanas jautājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai. Ar šo regulējumu ir skaidri un gaiši pateikts, ka autonomās funkcijas tiek finansētas no pašvaldības budžeta, ja vien likumos nav noteikts citādi.
Ja pašvaldībai ir noteikta jauna funkcija, tad attiecīgi nepieciešams norādīt finansējuma avotus un nodrošināt finansējumu uzdevuma izpildei. Lai gan pašvaldības autonomo funkciju un uzdoto uzdevumu finansēšanas principi ir skaidri noteikti, tagad ir nozīmīgi tos ievērot un realizēt praksē.
Trūkumi? Kas pašvaldībām var šķist kā trūkumi, iedzīvotājiem var likties kā ieguvums un otrādi. Par trūkumiem un to novēršanu drīzāk varētu spriest pēc kāda laika, kad likums jau ir piemērots.
Šobrīd vairāk varētu runāt par neskaidrībām, kādā veidā atsevišķu normu piemērot, kā, piemēram, izpilddirektoru iecelšanu amatā, viņu darbības izvērtēšanas kārtību.
Vai pašvaldības dome drīkst atteikties iecelt atklātā konkursā izvēlētu izpilddirektora amata konkursa pretendentu? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd var atbildēt teorētiski, bet, vai teorija īstenosies praksē, tas ir cits stāsts.
Kā vērtējat pašvaldību autonomo funkciju paplašināšanu? Piemēram, viena no autonomajām funkcijām, kas jāīsteno līdz 2024. gada 1. janvārim, ir pašvaldības pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību un izveidot, finansēt pašvaldības policiju.
Jāatzīst, ka jaunajā likumā nav precīzi noteikts pašvaldību autonomo funkciju saturs, tas ir papildus jāmeklē speciālajos likumos. Kā aktuālākais jautājums saistībā ar autonomo funkciju noteikšanu ir jāmin finansējums to īstenošanai. Autonomās funkcijas tiek finansētas no pašvaldības budžeta, un, ja tai tiek uzdota jauna autonomā funkcija vai uzdevums, kas nozīmē arī izdevumu palielināšanos, reizē ar funkcijas nodošanu ir nosakāmi finansējuma avoti uzdotā izpildei. Līdz ar to, uzdodot pašvaldībām pienākumu izveidot pašvaldības policiju, ir jāparedz šai funkcijai attiecīgs finansējums. Tas nepieciešams telpām, atalgojuma, materiāltehniskajam nodrošinājumam.
Līdz šim minētās jaunās funkcijas pašvaldībās tika īstenotas un finansētas kā brīvprātīgās iniciatīvas.
Līdz 2024. gada 1. janvārim pašvaldībām noteikti būs nepieciešama palīdzība no metodiskā aspekta, lai saprastu, kā ieviest funkcijas, kurām tā līdz šim nav bijusi brīvprātīgā iniciatīva. Protams, ne mazāk svarīgs jautājums būs, vai tiks nodrošināts pašvaldībām nepieciešamais finansējums, kā tika solīts likuma pieņemšanā.
Jaunajā likumā paredzēts veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, organizējot iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Tāpat tajā iekļauts pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums. Cik svarīgi, jūsuprāt, pašvaldību darbā ir vairāk iesaistīt iedzīvotājus?
Pašvaldības ir tā pārvaldes forma, kurai iedzīvotāji uzticas salīdzinoši vairāk nekā valsts pārvaldei – Saeimai, Ministru kabinetam. Šogad tika publiskoti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aptaujas rezultāti, kas uzrāda, ka Latvijā pašvaldībām uzticas vairāk nekā 41% iedzīvotāju, savukārt valsts pārvaldei – vien 25%.
Viens no panākumu pamatiem ir tieši iedzīvotāju iespējas ikdienā komunicēt ar pašvaldību – administrācijas darbiniekiem un politiķiem.
Iedzīvotājiem noteikti ir jābūt iesaistītiem pašvaldības darbā, jo tikai savstarpējā sadarbībā varam panākt iespējami labāku rezultātu. Protams, iesaistei ir jābūt definētai arī normatīvajos aktos, lai neveidotos haoss. Iedzīvotājiem ir jābūt aktīviem un gribošiem iesaistīties pašvaldības darbā, jānāk ar savām iniciatīvām, jo pašvaldība formāli līdzdalības grupas neveidos.
Cik būtiski ir līdzdalības budžets, par kura izlietojumu lemtu paši iedzīvotāji?
Likums paredz, ka dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
Patlaban ir noteikts, ka pašvaldība 2023. un 2024. gadā līdzdalības budžetu var īstenot brīvprātīgi, bet, sākot ar 2025. gadu, tas būs obligāts pienākums.
Līdzdalības budžets dod iedzīvotājam lielākas iespējas ietekmēt pašvaldības budžeta izlietojumu, nosakot, ko pašvaldībai darīt.
Jāsaka, ka jau patlaban pašvaldības pieņem lēmumus par finansējuma novirzīšanu iedzīvotāju ierosinājumu atbalstam.
Iepriekš gan nevalstiskās organizācijas, gan Latvijas Pašvaldību savienība iebilda, ka iedzīvotāju padomes ir jāievēlē iedzīvotāju sapulcei, nevis domei. Latvijas Pašvaldību savienība izteikusi būtiskus iebildumus arī pret izpilddirektoru regulējumu, kā arī to, ka brīvprātīgas iniciatīvas vietvara var īstenot tikai tad, ja tas izriet no autonomajām funkcijām. Vai iebildumi ir sadzirdēti?
Diskusijas par likumu bija garas un smagas. Savus iebildumus un priekšlikumus esam izteikuši dažādos formātos – Saeimas komisiju sēdēs, Ministru kabineta sēdēs, likumprojekta sagatavošanas laikā. Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi un iebildumi tika uzklausīti, respektīvi, vieni ņemti vērā, par citiem meklēti kompromisi, taču, protams, bija arī tādi, kas netika ņemti vērā.
Viena no bažām saistībā ar izpilddirektoru termiņa regulējumu – piecu gadu terminēto līgumu – ir, kā bijušie izpilddirektori, ja netiks atkārtoti apstiprināti amatā, varēs tālāk veidot savu karjeru. Ja uz viņiem tiks attiecināts interešu konflikta regulējums, bijušajiem izpilddirektoriem būs ļoti ierobežotas iespējas ieņemt kādu amatu savas pašvaldības teritorijā.
Pašvaldības izpilddirektors tiešā veidā atbild par saimniecisko darbību, un pašvaldību interesēs nav zaudēt profesionāļus. Likumā ir paredzēts neliels atkāpšanās ceļš –, ja izpilddirektora līguma termiņš netiek pagarināts, viņam var piedāvāt citu amatu pašvaldībā.
Noteikti būs normas, kas jāpārskata, lai varētu strādāt efektīvāk. Būtiski, lai likums nepārslogotu pašvaldības ar birokrātiskiem pienākumiem, kas nenāks par labu ne iedzīvotājiem, ne konkrētās pašvaldības teritorijā strādājošajiem uzņēmējiem.
