VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Katrīne Pļaviņa-Mika
zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs "Sorainen"
27. septembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Energoresursi
5
5

Enerģijas cenu griesti – cik augstu nosakāmi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Freepik

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā 14. septembrī nāca klajā ar ierosinājumu noteikt maksimālo apmēru to uzņēmumu ieņēmumiem, kuri ražo elektroenerģiju ar zemām izmaksām. “Šie uzņēmumi gūst ieņēmumus, kādus tie nekad nav paredzējuši un par kādiem tie nekad nav pat sapņojuši,” akcentēja EK priekšsēdētāja, paužot viedokli, ka pašreizējos apstākļos tas nav pareizi un peļņa būtu jāsadala un jānovirza tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Kāda ir priekšlikuma būtība un vai valstij ir pilnīga rīcības brīvība, regulējot enerģijas cenas? Meklējot atbildes, ielūkosimies Latvijas un dažu citu ES dalībvalstu pieredzē, kā arī Satversmes tiesas atziņās.

īsumā
  • Eiropas Komisijas priekšlikumu mērķis ir pārdalīt enerģijas uzņēmumu negaidīto peļņu par labu iedzīvotājiem un kompensēt inflāciju.
  • Latvijā patērētāju rēķinu cenu regulēšana faktiski nav samazinājusi enerģijas uzņēmumu ieņēmumus vai peļņu.
  • Cenu griestu noteikšana parasti nozīmē valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, nosakot pienākumu konkrētiem uzņēmumiem pārdot preces vai pakalpojumus par valdības izvēlētu cenu.
  • Cenu griestu noteikšana ir uzņēmumu dalībnieku īpašuma tiesību aizskārums, taču parasti to attaisno ar iespēju sniegt sabiedrisku pakalpojumu.
  • Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tā nav pilnvarota Saeimas vietā izvēlēties, kam un kādu nodokli piemērot. Būtiski, lai ir ievērots labas likumdošanas princips.
  • Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka Satversme neaizsargā personas iespēju gūt peļņu, it īpaši konkrētā apmērā.
  • Valsts iejaukšanās robeža ir šo uzņēmumu maksātspēja.

Eiropas Komisijas priekšlikumi enerģijas cenu regulēšanai paredz šādus soļus:

  • noteikt enerģijas ražotāja maksimālos ieņēmumus 180 eiro/MWh, izņemot dabasgāzi;
  • ieviest negaidītas peļņas nodokli naftas, gāzes, ogļu un naftas pārstrādes uzņēmumiem;
  • atļaut regulatoriem noteikt elektrības cenas zem pašizmaksas un tās attiecināt uz MVU.

Šo priekšlikumu mērķis ir pārdalīt enerģijas uzņēmumu negaidīto peļņu par labu iedzīvotājiem un kompensēt inflāciju. Lai priekšlikumi kļūtu saistoši, ES dalībvalstu ministriem tie jāizskata 30. septembrī. 

Vienlaikus ir vairāki juridiskie argumenti, kas ir jāņem vērā, lai tiktu rasts līdzsvars starp enerģētikas nozares dzīvotspēju ilgtermiņā un īstermiņa krīzes pārvarēšanu.

Vai Latvijā ir noteikti cenu griesti 

Līdz šim Latvijā jau darbojas kompensācijas mājsaimniecībām, kas daļēji ievieš cenu griestus.

Janvārī Saeima pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas katram enerģijas veidam noteica maksimālo cenu, kuru var norādīt patērētāju rēķinos. Juridiski tas ir valsts atbalsts elektroenerģijas uzņēmumiem, jo valsts neregulē cenu, par kuru uzņēmumiem ir pienākums pārdot enerģiju patērētājiem, bet nosaka slieksni, no kura valdība piemaksā uzņēmumam to summu, kuru tas nesaņems no patērētāja.1

Proti, Latvijā patērētāju rēķinu cenu regulēšana nav faktiski samazinājusi enerģijas uzņēmumu ieņēmumus vai peļņu.

Uzzini vairāk >>

Kā izskatītos īsti cenu griesti

Cenu griestu noteikšana parasti nozīmē valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, nosakot pienākumu konkrētiem uzņēmumiem pārdot preces vai pakalpojumus par valdības izvēlētu cenu.

EK priekšlikums noteikt maksimālos enerģijas ražotāja ieņēmumus 180 eiro/MWh paredz būtisku iejaukšanos uzņēmumu darbībā un varētu ietekmēt AS “Latvenergo” peļņas summu, kura nonāks valsts budžetā un kuru valdība plāno pārdalīt mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

Tad, kad to nosaka likums vai Ministru kabinets, Latvijā cenas regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Tātad arī tarifs, par kuru vienosies Eiropas Savienības dalībvalstis, būs jāievieš SPRK.2

Cenu griestu noteikšana ir uzņēmumu dalībnieku īpašuma tiesību aizskārums, taču parasti to attaisno ar iespēju sniegt sabiedrisku pakalpojumu. Praksē SPRK nosaka konkrēta pakalpojuma tarifu. Tas notiek regulētā procesā, kas aizņem vismaz pusgadu un paredz regulatoram pārbaudīt uzņēmuma izdevumus, lietotāju viedokli un pielīdzināt peļņas rādītāju līdzīgiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Tomēr likums neliedz regulatoram ātrāk paveikt šo procesu un panākt katra uzņēmuma situācijai individualizētus cenu griestus jeb tarifu.

Šāda lēmuma saturam arī jābūt taisnīgam – cenu regulēšanā enerģijas ražotājiem vienmēr jāpārliecinās, ka cenu griestiem ir konkrēts beigu datums, un jāaprēķina, kā šie griesti ietekmēs regulētos tarifus nākotnē. Piemēram, Spānijā radušās šaubas par cenu griestu efektivitāti, jo cenu griesti gāzei neapturēja elektrības cenas pieaugumu.

Lielākā daļa siltumapgādes tarifu Latvijā ir regulēti un pārsniedz 180 eiro/MWh. Tātad valsts iejaukšanās robeža ir šo uzņēmumu maksātspēja –, vai mehāniski cenu griesti būtu konfiscējoša rakstura, proti, nesegtu ražotāja izmaksas un pārkāptu Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu.

Siltumapgādes nozares ilgtspējas interesēs būtu individualizēti cenu griesti, ja SPRK jau pārbaudītās izmaksas pārsniedz 180 eiro/MWh, vai arī papildu valsts atbalsts šādu komersantu pakalpojumu patērētājiem.

Negaidītas peļņas nodoklis

Ekonomikas ministrija publiski komentējusi tikai AS “Latvenergo” peļņas pārdali (kura ministrijas ieskatā notiek jau pašreiz) un AS “Latvijas gāze” peļņu, kuru EK priekšlikums neskar. Par negaidītu peļņu EK piedāvā aprēķināt uzņēmuma peļņu pēdējo trīs gadu laikā, un, ja 2022. gadā peļņa pieaugusi par 20%, valstij jāsaņem trešdaļa no šī pieauguma.3

Arī negaidītas peļņas gadījumā nepieciešams termiņa ierobežojums. Kā norāda fon der Leiena, minētie pasākumi ir īslaicīgi un ļaus ES dalībvalstīm kļūt energoefektīvākām – samazināt enerģijas patēriņu par vismaz 10% un atrast drošākus elektrības un dabasgāzes piegādes partnerus. Piemēram, Spānija ieviesa 1,2% nodokli enerģijas uzņēmumu apgrozījumam, kuru plānots iekasēt tikai 2023. un 2024. gadā.

Šādu nodokli jau gada sākumā noteica arī Itālija, piemērojot 25% likmi uzņēmuma radītajai pievienotajai vērtībai. Patlaban tas apstrīdēts tiesā, jo nodoklis nesasniedz mērķi pārdalīt negaidītu peļņu no pārmērīgām enerģijas cenām, proti, tas nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo aprēķinā tiek ņemti vērā arī citi finanšu rādītāji, kuri nav saistīti ar enerģijas tirgus cenu.

Satversmes tiesas atziņas

2013. gadā Saeima ieviesa subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas bija pirmais mēģinājums samazināt izdevumus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Vērtējot šo nodokli, Satversmes tiesa norādīja, ka nodoklis ierobežo to uzņēmumu tiesības uz īpašumu, kuri pārdeva elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tomēr tā nekonstatēja, ka nodokļa maksātāji, nodokļa objekts vai tā aprēķina princips būtu patvaļīgi. Satversmes tiesa atzina, ka šāda metode elektroenerģijas peļņas pārdalei ir leģitīma.

Interesanti, ka Satversmes tiesa arī vērtēja ierosinājumu novirzīt AS “Latvenergo” peļņu sabiedrības enerģētiskās nabadzības samazināšanai kā alternatīvu ražotāju aplikšanai ar nodokli. Šeit Satversmes tiesa vien norādīja, ka tā nav pilnvarota Saeimas vietā izvēlēties, kam un kādu nodokli piemērot. Proti, nodokļu alternatīvas izvēle ir politisks lēmums. Līdz ar to alternatīvu risinājumu pieejamība nebūtu pietiekams arguments nodokļa atzīšanai par neatbilstošu Satversmei, ja ir ievērots labas likumdošanas princips.

Visbeidzot rodas jautājums par tiesisko paļāvību –, vai enerģijas uzņēmumi varēja paļauties, ka ES un tās dalībvalstis nepieņems cenu griestus vai negaidītas peļņas nodokļus? Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka Satversme neaizsargā personas iespēju gūt peļņu, it īpaši konkrētā apmērā. Līdz ar to Latvijā ir vērts vērsties tiesā, ja noteikto ierobežojumu gadījumā cenu griesti vai nodokļa summa liedz segt uzņēmuma izdevumus.

1 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4. un 5. panta pirmā daļa, 6. panta otrā daļa.

2 Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9. panta pirmās daļas 2. punkts.

3 Sīkāk aprēķinu skat. The Economist skaidrojumā (angļu valodā). Pieejams: https://www.economist.com/the-economist-explains/2022/09/15/how-the-eu-intends-to-collect-windfall-profits-from-energy-firms.

informācija UZZIŅAI

26. septembrī Ekonomikas ministrija informēja par tās sagatavotajiem priekšlikumiem atbalsta pasākumam visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma un darbības veida, – noteikt elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro par megavatstundu (MWh). Valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no šīgada 1. oktobra.

Savukārt, lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, ministrija piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, proti, valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensētu 90%.

Otrs Ekonomikas ministrijas virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Priekšlikumi tiks izskatīti Ministru kabineta sēdē 27. septembrī.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, kā arī pieņēmusi lēmumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu visiem un no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu, t. i., visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). 

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalsta apmērs – līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopumā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. 

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI