VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
12. septembrī, 2022
Lasīšanai: 22 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Energoresursi
18
18

Enerģijas ražošana no saules ir “iedūrusies debesīs”

LV portālam: JĀNIS KIRKOVALDS, akciju sabiedrības “Sadales tīkls” valdes loceklis un attīstības direktors.

AS “Sadales tīkls” valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds: “Aicinu apzināties, ka mikroģenerators nav viena no sadzīves elektrotehnikas vienībām, bet faktiski tā ir maza elektrostacija, kura jādarbina ļoti uzmanīgi un atbildīgi.”

Publicitātes foto.

Šogad piedzīvota sprādzienveida interese par saules paneļiem – jūlijā vien uzstādīts apjoms, kas pārsniedz pēdējo desmit gadu laikā pieslēgto un uzstādīto mikroģeneratoru skaitu. Līkne ir “iedūrusies debesīs” un joprojām tiecas augšup. Šim straujajam kāpumam ir vairāki cēloņi, divi galvenie – rekordlielās elektroenerģijas cenas un valsts atbalsts –, intervijā atklāj akciju sabiedrības “Sadales tīkls” valdes loceklis un attīstības direktors JĀNIS KIRKOVALDS.

īsumā
  • Šobrīd vispopulārākie risinājumi mājsaimniecībām ir saules paneļi, kuri ražo elektroenerģiju mikroģenerācijas režīmā.
  • Līdz gada beigām mikroģenerācijā varētu saražot apmēram 1,5% no kopējā valsts patēriņa, kas ir pietiekami daudz. Faktiski tā ir liela daļa no dienas laikā Rīgas centrā patērētās elektroenerģijas.
  • Pirmā lieta, ko iesakām klientam, kurš izlēmis mājās ieviest saules paneļus, ir izvērtēt savu patēriņu, lai noskaidrotu, cik lielas jaudas mikroģenerators būtu vispiemērotākais.
  • Ierobežotos apstākļos un, lai mazāk ietekmētu ainavu ap dzīvojamo māju, paneļus parasti novieto uz jumta, uz dienvidiem vai izvērsti uz austrumu un rietumu debespusēm, lai saņemtu maksimāli daudz saules enerģijas dienas gaišajā laikā.
  • Lai saules paneļu uzstādīšana atmaksātos, patēriņam gada laikā vajadzētu būt vismaz 3000 kWh, t. i., 250 kWh mēnesī.
  • Ienākot tirgū jaunākiem saules paneļiem, kas ir efektīvāki un ar lielāku ražošanas jaudu, līdz ar to stabilāki un noturīgāki ražošanas procesā, tiek aizstāti vecie paneļi, un parādās otrreizējais tirgus.
  • Energokopienām ir perspektīva attīstīties un liels potenciāls samazināt kopienas dalībniekiem elektroenerģijas izmaksas.
  • Kopumā zelta likums un efektīvākais veids ir patērēt saražoto enerģiju tur, kur to ražo, un tad, kad to ražo. Tādā gadījumā ir arī vismazākā ietekme uz infrastruktūru, kā arī rēķinā izpaliek sadaļa par elektrības sadales pakalpojumiem.

Atjaunojamie energoresursi (AER) šobrīd attīstās divos virzienos – saules un vēja enerģijas izmantošanā. Ja runājam par mājsaimniecībām un divām valsts atbalsta programmām*, kādam enerģijas veidam dod priekšroku privātpersonas?

Vispopulārākie risinājumi mājsaimniecībām ir saules paneļi, kuri ražo elektroenerģiju mikroģenerācijas režīmā. Savulaik nedaudz tika uzstādīti arī nelieli vēja ģeneratori, kas tāpat ražoja elektrību mājsaimniecības vajadzībām mikroģenerācijas režīmā. Tomēr tie ir gana dārgi un sarežģīti ekspluatācijā, jo vēja ģenerators ir būve ar rotējošiem elementiem un augstu uzstādītu ģeneratoru, kam nepieciešami sarežģītāki pamati. Ar saules paneļiem ir vienkāršāk – tie ir statiski, nav rotējošu elementu, tos var izvietot gan uz mājas jumta, gan piemājas pļaviņā, ņemot vērā, kur ir piemērota vieta. Protams, vējš kopā ar sauli būtu labāks risinājums, jo saulei kā resursam ir izteikta sezonalitāte, tāpēc tie savstarpēji viens otru papildinātu.

Saules paneļu popularitāti ir sekmējis energoresursu cenu kāpums.

Pēdējos gados, it īpaši šogad, esam piedzīvojuši patiešām sprādzienveida interesi par saules paneļiem. Piemēram, šovasar, jūlijā, saņēmām rekordlielu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu apjomu – 2200. Aptuveni tikpat daudz mēneša laikā arī tika pieslēgts. Pilnībā digitalizēts process ļauj operatīvi apstrādāt katru jaunu pieteikumu, tāpēc mikroģenerācija attīstās ļoti straujiem soļiem.

Mikroģeneratoru pieslēgšanu dažkārt var paildzināt no mums neatkarīgs faktors – saules paneļu un invertoru trūkums tirgū, kas radies milzīgā pieprasījuma dēļ. Publiskajā telpā šo problēmu akcentējuši iekārtu tirgotāji – klientiem, lai saņemtu saules paneļus vai invertorus, var nākties gaidīt rindā, jo ne vienmēr ir pieejami pietiekami daudz resursu, lai apmierinātu tik lielu pieprasījumu.

Ja skatāmies, cik daudz mikroģeneratoru sadales sistēmai kopumā bija pieslēgti 2021. gada nogalē, tie bija aptuveni 2000. Tātad šovasar vien jūlijā tika uzstādīts apjoms, kas pārsniedza pēdējo desmit gadu laikā pieslēgto un uzstādīto mikroģeneratoru skaitu. Līkne ir “iedūrusies debesīs” un joprojām tiecas augšup. Šim straujajam kāpumam ir vairāki cēloņi, divi galvenie – rekordlielās elektroenerģijas cenas un valsts atbalsts.

Cik mājsaimniecību šobrīd kopumā var saražot elektrību? Cik lielu AER pieplūdumu “Sadales tīkls” vēl gaida?

Uz 1. septembri sadales sistēmai kopumā ir pieslēgti 7950 mikroģeneratoru, to kopējai atļautajai jaudai sasniedzot 62 megavatus (MW). Vērtējot gada prognozi, redzam, ka šogad noteikti piedzīvosim arī 10 000. mikroģeneratora pieslēgšanu, kad kopējā mikroģenerācijas jauda varētu sasniegt apmēram 80 megavatu. Tas veidotu aptuveni 1,5% no kopējā valsts patēriņa, kas ir gana daudz. Faktiski tā ir liela daļa no dienas laikā Rīgas centrā patērētās elektroenerģijas.

Jānorāda, ka saules enerģijai ir izteikts diennakts raksturs, proti, pusdienlaikā, kad saule spīd visspožāk, tiek saražots visvairāk, bet no rīta un vakarā – mazāk. Latvijā pašlaik rodas sava veida kopiena – klienti, kuri pieņēmuši lēmumu mājsaimniecībā ieviest saules paneļus. Tā ir jauna pieredze, kuru cilvēki savstarpēji labprāt pārrunā. Redzam, ka arī sociālajos tīklos tiek veidotas domubiedru grupas, kurās cilvēki dalās ar personīgo pieredzi gan iekārtu izvēlē, gan uzstādīšanā, kā arī pārrunā saražotās elektroenerģijas apjomus. Varu ieteikt tur piedalīties ikvienam, kurš apdomā kļūt par mikroģenerācijas klientu, jo tas būs lielisks ieskats “nezināmajā”.

Kas iedzīvotājiem būtu jāzina, ja viņi vēlas izmantot saules enerģiju?

Pati pirmā lieta, ko iesakām klientam, kurš nolēmis mājās ieviest saules paneļus, – izvērtēt savu patēriņu, lai noskaidrotu, cik lielas jaudas mikroģenerators būtu vispiemērotākais. Turklāt ne tikai faktisko, bet arī nākotnes jaudu – varbūt tuvākajos gados ir plāns iegādāties elektroauto vai, piemēram, siltumsūkni. Kad ir skaidrs, kāds varētu būt maksimālais ikmēneša patēriņš, jāizvēlas tam atbilstoša jauda. Jāpārliecinās, vai izvēlētajai jaudai būs atbilstoši esošā elektrības pieslēguma tehniskie parametri. Šajā jautājumā konsultāciju noteikti neatteiks sertificēti saules paneļu uzstādītāji vai elektrospeciālisti. 

Lai uzstādītu mikroģeneratoru paralēlam darbam ar kopējo elektrotīklu, “Sadales tīklam” ir jāiesniedz mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikums. To var izdarīt digitāli, klientu portālā e-st.lv. Kad klientam tiek izsniegta mikroģeneratora pieslēgšanas atļauja, ir ļoti būtiski ievērot un nemainīt iepriekš saskaņotos iekārtas iestatījumus. Tas ir gan klienta, gan apkārtējo kaimiņu drošības jautājums. Pieslēdzot ģenerācijas iekārtu sadales sistēmai, ražotājs kļūst par daļu no tās, tāpēc šos iestatījumus noteikti nevar mainīt “uz savu galvu”, jo tad elektrotīklā var paaugstināties spriegums, kas var sadedzināt elektroierīces. Arī mūsu darbinieki, veicot darbus elektrotīklā, paaugstināta sprieguma ietekmē var saņemt ļoti nopietnu elektrotraumu. Tāpēc aicinu apzināties, ka mikroģenerators nav viena no sadzīves elektrotehnikas vienībām, bet faktiski tā ir maza elektrostacija, kura jādarbina ļoti uzmanīgi un atbildīgi.

Vēl viena lieta, kurai noteikti jāpievērš uzmanība, ir invertors. Tā ir iekārta, kura pārveidos elektrisko strāvu, tāpēc ir svarīgi, lai invertors būtu sertificēts un “Sadales tīkla” atzīts. Visu sertificēto invertoru saraksts ir pieejams “Sadales tīkla” mājaslapā. Vislabāk jau uzreiz izpētīt šo sarakstu, tas atvieglos invertora izvēli.

Kas jāņem vērā, domājot par paneļu izvietošanu?

Ierobežotos apstākļos un, lai mazāk ietekmētu ainavu ap dzīvojamo māju, paneļus parasti novieto uz jumta, uz dienvidiem vai izvērsti uz austrumu un rietumu debespusēm, lai saņemtu maksimāli daudz saules enerģijas dienas gaišajā laikā. Svarīgi, lai nebūtu noēnojuma no kokiem. Būtiska ir paneļu temperatūra, tos nevajadzētu izvietot ļoti tuvu melniem bituma segumiem, kas absorbē enerģiju un uzsilst. Arī saules paneļi uzkarst, tāpēc – jo augstāka temperatūra, jo mazāk tiek saražots, jo vēsāks – jo lielāka atdeve. Ir mājsaimniecības, kuras paneļus izvieto pat uz ūdenstilpnēm, apakšā audzējot zivis vai veicot citus ar ūdenssaimniecību saistītus darbus. Šajā gadījumā ūdens ir kā papildu dzesētājs, un saules paneļi strādā efektīvāk.

Ja ir vēss laiks, saules ietekme būs mazāka. Bet, ja ārā ir plus 30 grādu un panelis ir uzlikts uz tumša seguma, efektivitāte samazinās par aptuveni 5–10%.

Kad ir vislabākais brīdis, lai tērētu saražoto enerģiju?

Visefektīvākais veids ir elektroenerģiju tērēt tad, kad iekārta to saražo visvairāk, proti, dienas vidū. Jāatceras, ka par to enerģiju, kuru uzreiz patērējam, nenododot kopējā tīklā, lai vēlāk paņemtu atpakaļ, nav jāmaksā sadales pakalpojumi. Attiecīgi dienas vidus būtu īstais laiks, lai darbinātu jaudīgas iekārtas, piemēram, veļas un trauku mazgājamās mašīnas, arī lai uzlādētu elektromobili.

Tirgū ir parādījušās ierīces, kuras uzkrāj elektroenerģiju, taču tās ir diezgan dārgas, salīdzinot ar elektroenerģijas sadales un pārvades tīklu pakalpojumu izmantošanu, kad elektrību var nodot kopējā tīklā un pēc tam paņemt atpakaļ. Uzkrājošās baterijas – tas būs risinājums nākotnē, kad, augot pieprasījumam, palielināsies arī piedāvājums.

Kā šobrīd saražoto enerģiju klients var paņemt atpakaļ?

No tā brīža, kad tiek iedarbināts sadales sistēmai pieslēgts mikroģenerators, sākam uzskaitīt, cik daudz saražoto kilovatstundu mājsaimniecība mēnesī ir nodevusi kopējā tīklā, – tā ir neto uzskaites sistēma, par kuras dalībnieku automātiski kļūst ikviens mikroģenerācijas klients, kurš vēlas ražot elektrību paralēlā darbā ar “Sadales tīklu”. Jāuzsver, ka pēc Elektroenerģijas tirgus likuma (ETL) grozījumiem, kas stājās spēkā šīgada 2. augustā, ir izveidota vēl viena sistēma – neto norēķinu sistēma. Līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā mikroģenerācijas klienti varēs izvēlēties, kuru no abām sistēmām izmantot.

Neto uzskaites sistēma paredz iespēju kopējā tīklā nodot saražotās, bet nepatērētās elektrības apjomu, lai to izlietotu, kad tas būs nepieciešams. Piemēram, ja mājsaimniecība mēnesī saražo 1000 kilovatstundu (kWh), bet patērē 100 kWh, tad 900 kWh paliek uzkrājumā nākamajam mēnesim. Ziemas periodā, kad saules ir mazāk, mājsaimniecība var tērēt šo uzkrājumu. Viens cikls ilgst gadu un līdz ar grozījumiem ETL sākas 1. martā.

Iepriekš regulējums noteica, ka cikls sākas 1. aprīlī. Pēc statistikas redzam, ka 85% klientu uzkrāto enerģiju izmanto līdz februāra beigām. Savukārt martā saule sāk spīdēt spožāk, un kilovatstundas atkal sāk uzkrāties. Tāpēc atbilstoši klientu paradumiem ar grozījumiem ir mainīts šis datums.

Vai investīcijas atmaksājas, ja ir maza privātmāja un neliels elektroenerģijas patēriņš? Cik lielam patēriņam mēnesī jābūt, lai sāktu domāt par saules paneļiem?

Lai saules paneļu uzstādīšana atmaksātos, patēriņam gada laikā vajadzētu būt vismaz 3000 kWh, t. i., 250 kWh mēnesī.

Nesen medijos enerģētikas eksperts izteicās, ka problēma ir lietoti saules paneļi, jo tos neviens nekontrolē. Cik svarīgi ir skatīties uz saules paneļu kvalitāti? Kas, pērkot saules paneļus, būtu jāņem vērā?

Ir svarīgi divi aspekti. Pirmais – tehnoloģiskais risks. Ienākot tirgū jaunākiem saules paneļiem, kas ir efektīvāki un ar lielāku ražošanas jaudu, līdz ar to stabilāki un noturīgāki ražošanas procesā, vecie paneļi tiek aizstāti, un parādās otrreizējais tirgus. Ja paneļi ir bijuši kvalitatīvi, tad problēmu parasti nav. Ja ražotājs ir bijis iesācējs un iekārtas ne pārāk labi strādā, tad var būt atšķirīga ražošanas atdeve, invertori var būt ar defektiem, savukārt tas var ietekmēt tīklu – gan klienta, gan kaimiņa elektroietaises. Arī ražošanas cikls var būt nestabils, proti, saule spīd konstanti, tomēr enerģija tiek iegūta kā ar zāģa zobiem, te tā parādās, te – nokrīt. Lai nepiemeklētu šādi riski, ir svarīgi izvēlēties uzticamus, reģistrētus pakalpojumu sniedzējus.

Otra problēma ir saules paneļu, kuri būs nokalpojuši 20–30 gadu, utilizācija. Panelis sastāv no metāliska rāmja, kuru parasti veido alumīnijs, un stikla plāksnes, uz kuras pielīmēta fotovoltu plēve, kura absorbē enerģiju. Vērtējot pārstrādes procesu, saules paneļu utilizācija būs vienkāršāka nekā akumulatoru baterijām vai ķīmiskajām vielām. Tomēr ir jārada pārstrādes mehānisms, kā tas notiks nākotnē. Šobrīd par to tiek domāts un sākas diskusijas. Vai tas būs, ņemot vērā paneļu skaitu vai jaudas parametrus? Ja lielāks projekts, iespējams, atbildīgs būs tiešais uzstādītājs, ja mazāks – izplatītājs. Noteikti Eiropā jau drīzumā tiks izveidots mehānisms, kas sāks regulēt paneļu pēcapstrādi.

Ko noteikti nedrīkst darīt, uzstādot saules paneļus? Vai šobrīd ir konstatētas kādas nelikumības?

Vēlreiz gribētu uzsvērt tehniskos un drošības aspektus. “Sadales tīkls”, saņemot pieteikumu ar lūgumu pieslēgt saules paneļus, izvirza konkrētus tehniskos nosacījumus, kuri klientam ir jāievēro. Prasām, lai šajā procesā iesaistās sertificēti speciālisti, kuri zina, kādi parametri jāiestāda invertoram. Arī pašai iekārtai ir sertifikācijas process, lai zinātu, ka tie atbilst tīkla vajadzībām. Prasām ievērot sprieguma līmeni, pie kāda invertors ieslēdzas un izslēdzas. Būtiski, lai brīdī, kad invertors strādā ar maksimālo jaudu, kopējais tīkls to varētu paņemt pretī. Ja invertors nav atbilstoši noregulēts, tam, saražojot vairāk enerģijas, paceļas tīkla spriegums. Tas var bojāt ne tikai klienta, bet arī kaimiņa elektroiekārtas un ietekmēt viņu mikroģeneratoru.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai saules paneļu uzstādīšana notiktu sadarbībā ar sertificētiem speciālistiem, kuri šajos jautājumos ir eksperti. Sertifikāciju nodrošina Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA). Esam uzsākuši sarunas, lai radītu un akreditētu tieši mikroģeneratoru pieņemšanas sertificēto speciālistu procesu. Svarīgi, lai viņi būtu zinoši akreditētajā sfērā, un tad, ja sertificētais speciālists neievēro uzticētos pienākumus, varētu rosināt viņa sertifikāta anulēšanu.

Pateicoties viedās uzskaites sistēmai, redzam, kā klients ievēro saskaņotos parametrus. Ir atsevišķi gadījumi, kad tie netiek ievēroti, tad uzreiz sazināmies ar klientu, informējam un aicinām veikt invertoru iestatījumu maiņu, citādi klients var apdraudēt gan savu, gan kaimiņu drošību, kā arī pakļaut apdraudējumam paša un kaimiņu mantu.

Jūlijā “Sadales tīkls” paziņoja, ka kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS “Augstsprieguma tīkls”) vismaz četrkārt pārsniedz šībrīža faktisko patēriņu valstī, tika arī ieviesta maksa par rezervētajām jaudām. Kā tas ietekmē mikroģenerācijas klientus?

Tas nekādā veidā neietekmē mikroģenerācijas klientus, jo būtībā mikroģenerators ir ģenerācijas iekārta pašpatēriņa vajadzībām.

Neto uzskaites sistēma ir pieejama tikai mājsaimniecībām un tiek piemērota automātiski, sākot ar nākamo dienu pēc mikroģeneratora pieslēgšanas atļaujas saņemšanas. Mājsaimniecības arī drīkst atteikties no šī statusa un vienoties ar savu elektrības tirgotāju par saražotās un tīklā nodotās enerģijas pārdošanu. Vai regulējums nosaka konkrētus procentus, cik mājsaimniecības var ražot pārdošanai tīklā?

Nē, šādu ierobežojumu nav. Kad klients atnāk ar pieteikumu uzstādīt mikroģeneratoru ar maksimālo ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, izvērtējam, vai tīkls to spēj bez pārbūvēm. Ja nespēj, piedāvājam mazāku apjomu. Otra iespēja ir veikt tīkla pārbūvi. Gadījumi, kad nepieciešama tīkla pārbūve, ir ļoti reti – aptuveni 1% no visiem pieteikumiem.

Ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2. augustā, tika noteikts, ka neto norēķinu sistēmā elektroenerģiju, kas saražota vienā lietotāja objektā, varēs izmantot citos tā paša lietotāja objektos. Vai iedzīvotāji šādu iespēju jau var izmantot?

Drīzumā būs šāda iespēja, pašlaik atbildīgās iestādes strādā pie detalizēta regulējuma izstrādes, plānots, ka tas taps līdz septembra beigām, oktobra sākumam.

Neto norēķinu sistēma klienta saražotās un patērētās elektrības apjomu un šīs enerģijas vērtību nosaka naudas izteiksmē. Atšķirībā no uzskaites sistēmas neto norēķinu sistēmā varēs piedalīties gan mājsaimniecības, gan juridiskas personas, tā būs pieejama ne tikai mikroģeneratoru, bet arī elektrostaciju īpašniekiem, tai nebūs uzkrājumu perioda ierobežojumu, saražoto elektroenerģiju, kā jau minējāt, varēs izmantot citos tā paša klienta objektos.

Katram klientam būs jāizvērtē, kura sistēma viņam ir piemērotāka, – neto uzskaites vai neto norēķinu.

Ja vienam īpašniekam pieder vairāki īpašumi, piemēram, māja Rīgas apkārtnē un dzīvoklis Rīgā, tad, ar saules paneļiem ražojot elektroenerģiju Rīgas apkārtnē, to varēs lietot arī galvaspilsētas īpašumā?

Jā, tas būs iespējams. Mēs kā sistēmas operators nodosim datus par klienta objektiem, un tālāk tirgotājs starp tiem šo pakalpojumu saskaņos.

Patlaban saules paneļus ar valsts atbalstu var uzstādīt privātmājās vai nelielās daudzdzīvokļu ēkās. Vai šāda iespēja, jūsuprāt, būtu jāparedz arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem?

Jā, šādam ierosinājumam būtu pozitīvs efekts, jo klientu paradumi dažādos laikposmos ir mainīgi, – kāds dzīvo un strādā no mājām, kāds strādā tikai birojā un elektrību mājās patērē tikai no rīta un vakarā utt. Līdz ar to enerģijas patēriņam būtu labs līdzsvars. Tomēr šeit izteikti svarīga būtu laba energopārvaldība.

No 2023. gada 1. janvāra stāsies spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem arī Latvijā tiks pārņemtas ES Tīrās enerģijas pakotnes direktīvu normas par energokopienu izveidi, atbalstu sabiedrības līdzdalībai atjaunīgo energoresursu izmantošanā, elektroenerģijas kopīgošanu un aktīvo lietotāju iesaisti elektroenerģijas tirgū. Kā tas varētu attīstīties?

Energokopienām ir perspektīva attīstīties un liels potenciāls samazināt kopienas dalībniekiem elektroenerģijas izmaksas. Ja šobrīd daudzdzīvokļu mājā katram dzīvoklim ir savs skaitītājs, tad, piemēram, viena kopiena var izveidoties vienā mājas korpusā, respektīvi, uzstādīt saules paneļus un mikroģeneratoru, savukārt “Sadales tīkls” uzliktu vienotu skaitītāju. Tālāk energokopiena izmantotu kopīgi saražoto enerģiju. Protams, katrai energokopienai būs nepieciešama gudra pārvaldība, energopratība jeb sapratne, kad un kur ņemt enerģiju, kam to nodot, kad patērēt.

Otrs risinājums ir energokopienai iepirkt enerģiju no cita ražotāja uzstādītā enerģijas avota, piemēram, saules parka. Vēl notiek darbs, lai šo pakalpojumu korekti ieviestu, lai nebūtu situācija, ka par konkrētam klientu lokam nepieciešamās enerģijas pārvadīšanu būtu jāmaksā visiem sistēmas lietotājiem.

Kopumā zelta likums un efektīvākais veids ir patērēt saražoto enerģiju tur, kur to ražo, un tad, kad to ražo. Tādā gadījumā ir arī vismazākā ietekme uz infrastruktūru, kā arī rēķinā izpaliek sadaļa par elektrības sadales pakalpojumiem.

Kā atjaunīgā enerģija attīstīsies tuvākajā nākotnē – piecos, desmit gados?

Perspektīva ir saules paneļiem, kurus varētu papildināt enerģijas uzkrāšanas risinājumi. Viens no tādiem varētu būt, piemēram, elektromobiļi, kurus iespējams izmantot kā akumulatorus. Arī vēja enerģija attīstīsies straujiem soļiem. AER attīstība ir ļoti būtiska valsts energoneatkarības kontekstā.

Mūsu tīkla infrastruktūra pamazām pielāgosies citādām klientu vajadzībām. Ja pirms tam tā tika būvēta uz patēriņu, tad tagad ejam uz decentralizētu enerģijas saražošanu, novadīšanu un patērēšanu. Skaidrs, ka šīs izmaiņas būs laikietilpīgas un tiks ieviestas pakāpeniski, jo principā mainās visa sistēma un tās lietotāju paradumi, tāpēc tas noteikti nav vienas dienas jautājums.

Pašlaik strādājam arī pie inovācijām, lai nākotnē veicinātu tīkla elastības pakalpojumu plašāku izmantošanu. Kā tas varētu strādāt realitātē? Tā varētu būt patēriņa balansēšana, piemēram, vienošanās ar konkrētām ražotnēm par laikposmu, kad tiktu atslēgtas iekārtas (kad to darbināšana nav nepieciešama), lai šīs jaudas nodotu kādam citam klientam, kuram konkrētajā brīdī jaudas ir nepieciešamas.

Ik gadu papildus strādājam pie tālākas tīkla attīstības, pilnveidojot tā kvalitāti, stabilitāti, ieviešot jaunas tehnoloģijas un palielinot ģenerācijas jaudu apjomus. Šiem darbiem esam piesaistījuši arī Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu.

*Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumi Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
18
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU