Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Publicitātes foto
Viens no Latvijas valsts pārvaldes digitālās pārveides stratēģiskajiem mērķiem ir pilnībā digitāla komunikācija ar sabiedrību jeb pieeja “digitāli vispirms”. Tam ir dažādi iemesli, galvenokārt nepieciešamība iet līdzi laikam un sabiedrības pieprasījumam vispārējas digitālās transformācijas laikmetā, taču ne mazāk svarīga ir saziņas efektivitāte un drošība, kuras piedāvā mūsdienīgi tehnoloģiju risinājumi. Viens no digitālās komunikācijas stūrakmeņiem ir drošs elektroniskais paraksts, kas jau ir ieviests, ierasts un lieliski darbojas. Ir laiks veidot jaunu paradumu un lietot e-adresi – ierakstītas vēstules ekvivalentu digitālā formātā.
Laikā, kad digitālo paradumu iedzīvināšana sabiedrībā tiešā veidā sekmē ilgtspējīgu Latvijas attīstību un tautsaimniecības konkurētspēju, atbilstošām pārmaiņām jānotiek arī valsts pārvaldē.
E-adrese ir ilgi gaidīts risinājums, kas elektroniskajā vidē piedāvā mūsdienīgu, ātru, ērtu un, pats galvenais, drošu dokumentu un paziņojumu nosūtīšanu no fiziskām vai juridiskām personām līdz valsts un pašvaldību iestādēm, turklāt šāda komunikācija var būt abpusēja. 10 gadus esam mērķtiecīgi un pakāpeniski veidojuši pamatu šādai oficiālās saziņas transformācijai, un šobrīd noslēdzas pirmais lielais e-adreses ieviešanas posms, tās lietošanā iesaistot visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes.
Jau strādājam pie nākamā posma, konkrēti, mudinām visu sabiedrību izveidot un lietot e-adresi, it īpaši juridiskas personas – uzņēmumus, organizācijas, biedrības u. c. –, kam e-adreses lietošana būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra. Ir dabiski žēloties par visu, kas ir obligāts, taču šajā gadījumā ieguvumi būs tā vērti, lai mainītu ieradumus.
Tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, mēs katrs individuāli un sabiedrība kopumā nevēlamies liekus tēriņus par ikdienišķām lietām. E-adreses lietošana ietaupa papīru un naudu, piemēram, uz pasta pakalpojumiem. Otrkārt, tas ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs, “zaļš” risinājums, jo nav jāizšķērdē dabas resursi papīra ražošanai, apdrukai, iepakošanai un transportēšanai.
Treškārt, – tas ir īpaši svarīgi uzņēmējiem – e-adrese nodrošina zibenīgu saziņas ātrumu, apsteidzot ne tikai pastkastītē iemestās vēstules ceļošanas tempu, bet arī saraksti e-pastā. Turklāt tas ir divpusējs ieguvums, jo valsts pārvaldes darbinieki e-adresē digitāli saņemtu informāciju var ātrāk apstrādāt, notiek automātiska informācijas reģistrācija, nav lieki jātērē laiks, pārvēršot papīra saraksti digitālā formātā (piemēram, ieskenējot) vai apstrādājot saņemto e-pastu utt. Tas ir arī nodokļu maksātāju naudas ietaupījums, jo laiku, kuru darbinieks pavada, sagatavojot ziņojumu, tostarp katru papildu stundu, apmaksā sabiedrība.
Ceturtkārt, – tā ir saziņas drošība. Kā liecina valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku pieredze, šobrīd kā populārāko saziņas veidu sabiedrība izvēlas e-pastu. Protams, kāds varētu teikt –, kam vajadzīga vēl viena digitālā pastkastīte, ja ir e-pasts? Taču jārēķinās, ka e-pasts, kuru izmantojam ikdienas saziņā, ir neaizsargāts sakaru kanāls, un mēs nezinām, kurš tajā pārsūtīto informāciju analizē un uzkrāj, kur tā nonāk. Tas nav ne sūtītāja, ne saņēmēja kontrolē. Personas dati, komercnoslēpums un cita sensitīva informācija būtu jāsūta aizsargātā veidā, respektīvi, šifrēta, taču reti kuram piemīt tādas digitālās prasmes, lai strādātu ar šifrētiem e-pasta ziņojumiem.
Tieši drošības apsvērumu dēļ valsts pārvalde klientiem atbild, sūtot ierakstītas vēstules, izmantojot pastu, jo ilgstoši tas ir bijis vienīgais ikdienā plaši lietojamais informācijas aizsardzības veids. E-adresē sūtītājs var justies drošs, ka informāciju nosūta īstajam adresātam, nevienam citam. Tāpat arī, saņemot sūtījumus e-adresē, saņēmējs var būt pārliecināts par sūtītāja identitāti. Viltvārži, kuri netraucēti var uzdoties par citu personu e-pastā, šim saziņas kanālam – e-adresei – nevar piekļūt.
Vēl viens drošības aspekts, sazinoties e-adresē, saņēmējam nav nekādu iespēju izlikties, ka viņš sūtījumu nav saņēmis, un sūtījumam arī nav iespējas noklīst vai pazust, jo ir kļūdaini ievadīta e-pasta adrese vai sūtījums iešķirots saņēmēja mēstuļu mapē. E-adresē no jebkuras vietas pasaulē un jebkurā brīdī iespējams sazināties ar ikvienu no vairāk nekā 3400 valsts un pašvaldību iestādēm bez nepieciešamības meklēt kontaktinformāciju, jo adresātus piedāvā sistēma.
E-adrese dod iespēju valsts pārvaldei attīstīt proaktīvu komunikāciju un apsteidzošus pakalpojumus.
E-adrese arī dod iespēju valsts pārvaldei attīstīt proaktīvu komunikāciju un apsteidzošus pakalpojumus. Viens no šādiem pakalpojumiem ir, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atgādinājums par personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņa tuvošanos. Bez e-adreses par šādu pakalpojumu rašanos pat nevarēja iedomāties – viss, par ko valsts pārvalde vēlētos pilnvērtīgi informēt iedzīvotājus, būtu jāsūta, izmantojot pastu, kas būtu nesamērīgi dārgi, vai e-pastu, kas nebūtu droši.
Neviens pakalpojums nevar attīstīties bez lietotāja, tāpēc ir ļoti svarīga sabiedrības iesaiste, lietojot e-adresi. Tāpat kā esam pieraduši pie elektroniski parakstītiem dokumentiem, ir vēlme, lai arī e-adreses lietošana jau tuvākajā nākotnē kļūtu par normu. Tas būtu lielisks sasniegums un Latvijas sabiedrības digitālo prasmju apliecinājums, ja pārskatāmā termiņā, varbūt pēc gadiem pieciem, visi ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji izmantotu drošu digitālās saziņas rīku ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tad šo risinājumu varētu paplašināt un ieviest ne tikai saziņā ar valsts pārvaldi, bet arī ar privāto sektoru, kurā tāpat notiek intensīva sensitīvu dokumentu aprite, piemēram, līgumu slēgšana, uzteikšana vai izpildes nosacījumu paziņošana, tos šobrīd nosūtot, lietojot dažādus saziņas kanālus, piemēram, e-pastu.
Lai tas notiktu, katrai iesaistītajai pusei ir jāizpilda mājasdarbi. Valsts pārvaldei ir vēl aktīvāk jāinformē klienti, aicinot izveidot un lietot e-adresi, savukārt pārējai sabiedrībai jāsarūpē digitālais “iztikas minimums” jeb digitālais komplekts, proti, dators, droša elektroniskā paraksta rīki, t. i., eID karte un karšu lasītājs vai viedtālrunis un eParaksts mobile, plus e-adrese. Bez šiem rīkiem cilvēks nevarēs justies ērti digitālajā laikmetā. Būtu svarīgi visur lietot šos drošos rīkus, nevis neskaitāmas paroles dažādās vietnēs, kuras varbūt tiek pierakstītas uz lapiņām un atstātas, kur pagadās. eParaksts mobile ir bezmaksas risinājums, bet viedtālrunis mūsdienās ir teju katram ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam, tāpēc šis mājasdarbs ir nesāpīgs un vienkāršs.
Izveide un pieskaņošanās digitālai dokumentu apritei uzņēmumā vai organizācijā var prasīt laiku, īpaši lielākiem uzņēmumiem, kuri e-adresi veidos nevis valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, bet saslēgs ar uzņēmuma vai organizācijas sistēmu. Iespējams, vajadzēs pielāgot tehniskas nianses, pārskatīt dokumentu plūsmas pārvaldības praksi, varbūt nāksies pilnvarot darbiniekus e-adreses lietošanai vai reģistrēties Fizisko personu reģistrā un saņemt drošos identifikācijas rīkus kopā ar drošu elektronisko parakstu parakstīties tiesīgai personai, kura nav Latvijas valstspiederīgais.
Tikmēr 1. janvārī svarīgo tirdzniecības atļauju vai citu saskaņojumu varēs saņemt tikai e-adresē, un tad sākt veidot e-adresi būs par vēlu. Pārmaiņas vienmēr ir laikietilpīgas, tāpēc labāk tās uzsākt laicīgi, pirms ir kļuvušas par obligātu prasību. Tas ne tikai atvieglo dzīvi, jo laikus būsim apguvuši risinājuma izmantošanu, proti, pārorientējušies uz digitālu dokumentu apriti ikdienā, bet arī liecina par digitālajai transformācijai nobriedušu sabiedrību, kura saprot un pieņem pārmaiņu spēku. Tādējādi katrs individuāli un visi kopā paveiksim vairāk un strādāsim gudrāk, nevis smagāk. Uz to mēs visi tiecamies!
