Latvijai steidzami ir nepieciešams vēža reģistrs, kas ietvertu pacientu datu vizualizācijas un sekvencēšanas rezultātus. Reģistrs sakārtotu resursu plānošanu, uzlabotu zaļā un dzeltenā koridora procesus, ļautu sekot līdzi slimnieku ceļam un identificēt pierādījumos balstītas pacientu vajadzības. Vēža reģistrs palīdzētu ieviest jaunus pakalpojumu un terapijas apmaksas modeļus. Rastos iespēja ar mazākām izmaksām nodrošināt labāku ārstēšanu, jo valstij būtu iespēja maksāt tikai par efektīvu terapiju. Jāreorganizē datu ievades kārtība – augsti kvalificētam medicīnas personālam ir jāārstē pacienti, savukārt datu ievadīšana jāuztic citiem speciālistiem un modernām IT sistēmām.
Otrs prioritārs jautājums ir veselības aprūpes nozares tiesiskā regulējuma sakārtošana, lai paaugstinātu gan valsts kopējo konkurētspēju, gan investīciju piesaistes iespējas.
Sakārtojot, piemēram, Biobanku tiesisko regulējumu, Latvija iegūtu priekšrocības visas Eiropas Savienības mērogā. Pacienti saņemtu precīzākus, uz datiem balstītus pakalpojumus. Tas dotu iespēju pārrobežu zinātniskai sadarbībai, ļautu pieņemt klīniskus lēmumus, balstoties uz reālās dzīves datiem. Šajā ziņā jau tagad varam mācīties no Somijas. Sakārtots tiesiskais regulējums ļautu viena pacienta ārstēšanā efektīvi izmantot citu personu pieredzi un datus, līdzīgi kā šobrīd citiem grūtā brīdī palīdz asins donori. Šāda pieeja būtu arī iekļaujoša un nevienlīdzību mazinoša, jo dati būtu pieejami visu pacientu ārstēšanai.
Treškārt, lielākas pilnvaras ir jādod ekspertiem. Lēmumu pieņemšana no valsts pārvaldes institūcijām jādeleģē ārstu konsilijiem, tādējādi izrādot uzticību mediķiem. Jāvadās pēc principa – slimniekus ārstē mediķi, bet valsts institūcijas nodrošina finansējumu. Veselības ministrijai ir iespēja veidot ekosistēmu, konsilijos iekļaujot ne tikai ķirurgus, patologus, ķīmijterapeitus un staru terapeitus, bet arī molekulāros biologus, ģenētiķus un citus zinātniekus.
Arvien vairāk vēža diagnožu ir tādas, kur dalījums terapijas līnijās kļūst visai nosacīts. Ārstēšana balstās uz atrasto vēža gēnu mutāciju, nevis vēža anatomisko lokalizāciju. Piemēram, Roche – biotehnoloģiju uzņēmumam, kas izstrādā un ražo arī īpašas zāles onkoloģijas pacientiem, ir uzkrāta bagāta starptautiska pieredze vēža gēnu mutācijas jomā, un uzņēmums var sniegt profesionālu atbalstu Molekulāro vēža konsiliju pilotprojektu ieviešanai, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
2020. gadā pasaulē 10 miljoni cilvēku nomira no vēža, neskatoties uz to, ka 30—50% no visiem vēža gadījumiem bija novēršami. Savukārt Latvijā ik gadu onkoloģiskas slimības konstatē vairāk nekā 11 000 cilvēku. Apzinoties onkoloģisko slimību nozīmi, Eiropas Savienība kā vienīgo veselības budžeta prioritāti ir noteikusi onkoloģiju. Tostarp iepriekšējā gadā tika izveidots Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kas apvieno pacientus, zinātniekus, mediķus, uzņēmumus, institūcijas un paver iespējas publiski privātai sadarbībai.
