VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
24. decembrī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Kultūra
22
22

Palīdzēšana otram dara laimīgākus mūs pašus

LV portālam: Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja.

Liene Dambiņa: “Ir ziedotāji, kuri nevēlas, lai viņu vārds vai uzņēmums tiktu publiski minēts, un mēs, protams, to ievērojam. [..] Taču publiski izstāstīts ziedotāja stāsts par motivāciju, kāpēc ir bijusi vēlme palīdzēt, var būt kā labs piemērs un uzrunāt vēl daudzus citus cilvēkus, kā arī vairot izpratni, kāpēc ir svarīgi ziedot un ko ar ziedojumu var paveikt.”

FOTO no personīgā arhīva

Visi grib dzīvot sabiedrībā, kurā var justies droši, kurā viens par otru rūpējas. Nav cita ceļa, kā pašiem iesaistīties un šādu sabiedrību veidot, otro pandēmijas laika Ziemassvētku kontekstā saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja LIENE DAMBIŅA, kuras darbs nupat novērtēts arī starptautiski – ar Eiropas Pilsoņu balvu.

īsumā
  • Ziemassvētki izceļas ar labdarības akcijām, taču arvien biežāk cilvēki ziedo dažādos gada laikos un arī regulāri, izmantojot ikmēneša maksājumus vai citas iespējas.
  • Visās Rietumu valstīs labdarībai ir liela loma veselības un labklājības uzlabošanā, un ziedotāju ieguldījums ir ļoti liels.
  • Pateicoties cilvēku atsaucībai, pandēmijas laikā ir palīdzēts tik daudziem bērniem kā vēl nekad.
  • Publiski izstāstīts ziedotāja stāsts par motivāciju, kāpēc ir bijusi vēlme palīdzēt, var būt kā labs piemērs un uzrunāt vēl daudzus citus cilvēkus.
  • Ir zinātniski pierādīts, ka rūpes par otru, nesavtīga rīcība palīdz mums pašiem justies labāk gan fiziski, gan emocionāli.
  • Tādu sajūtu nevar citādāk iegūt, tāpēc dažreiz saka, ka labdarība ir lipīga, – gan pašiem ir vēlme vairāk darīt labu, gan arī citi, redzot piemēru, nāk talkā.

Ziemassvētku laiks ir visai daudzslāņains un pat pretrunu pilns. Tajos savijas kristīgās un pagāniskās tradīcijas, pāreja no tumsas uz gaismu dabā, apcerīgums un līksmība, dāvanas un arī svētku komercializācija. Ko jums nozīmē šis svētku laiks?

Man personīgi jau 13 gadus, proti, kopš brīža, kad sāku strādāt Bērnu slimnīcas fondā, šis ir visintensīvākais darba laiks. Tādēļ apcerīgām pārdomām nav laika, taču to ar uzviju kompensē jēgpilnie darbi un citu cilvēku atsaucība un labestība, ko šajā laikā piedzīvoju. Par komercializāciju – tas tā ir izveidojies, un dāvanu meklēšanas drudzis patiešām var nogalināt jebkuru svētku sajūtu un jēgu, tāpēc priecājos, ka pēdējos gados daudzi uzņēmumi budžetu, kas paredzēts dāvanām, izvēlas ziedot.

Ziemassvētkiem ir raksturīgas labdarības kampaņas. Kā uz to raugāties? No vienas puses, vairāk ziedojumu droši vien nonāk arī Bērnu slimnīcas fondā, bet no otras, – allaž ticis norādīts, ka labdarībai vajadzētu būt pastāvīgai.

Ziedošana ir cilvēku brīvprātīga izvēle, tā ir vēlme palīdzēt un atbalstīt, paveikt ko vērtīgu, tāpēc uz ziedošanu jebkurā gada dienā raugos pozitīvi. Ziemassvētkos ir izveidojušās savas tradīcijas, kas veicina cilvēku iesaistīšanos dažādās labdarības akcijās. Galu galā, akcijas veido labdarības organizācijas, tāpēc savā ziņā mēs paši veicinām lielākas uzmanības pievēršanu ziedošanai tieši šajā brīdī. Vienlaikus ar katru gadu redzu, ka cilvēki arvien biežāk ziedo dažādos gada laikos un arī regulāri, izmantojot ikmēneša maksājumus vai citas iespējas. Vērtīgi un svarīgi ir tas, ka cilvēki atbalsta viens otru ar ziedojumiem, un nav būtiski, kurā gada mēnesī tas notiek.

Satversmē teikts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tātad veselības aprūpei un citiem sociālajiem rūpestiem it kā nevajadzētu balstīties uz privātpersonu un uzņēmumu ziedojumiem. Kā raugāties uz sociālo palīdzību kā sabiedrisku aktivitāti?

Valsts sniedz arvien lielāku ieguldījumu veselības un sociālajā jomā, ar katru gadu valsts apmaksāto pakalpojumu skaits gan labklājības, gan veselības jomā pieaug. To redzu caur lietām, kuras esam apmaksājuši, pateicoties ziedojumiem, un kuras šobrīd ir pilnībā valsts finansētas.

Taču joprojām ir bērni, kuru veselības vajadzības tiek segtas, var teikt, tikai no ziedojumiem, un tas nav pieļaujams. Mana pārliecība ir, ka, attiecībā uz bērnu veselību, pamatlietām ir jābūt valsts apmaksātām, un tad ziedotāji var pievienot klāt tās lietas, kuras bērnam papildus palīdz uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Veselības joma ļoti strauji attīstās, teju nepārtraukti tiek radītas arvien jaunas iespējas, kā palīdzēt, un ir svarīgi, ka arī mūsu bērniem tās ir pieejamas.

Kamēr valsts šīs lietas vēl nav iekļāvusi savu pakalpojumu klāstā, svarīga ir sabiedrības loma un gatavība palīdzēt, lai bērns jau šodien saņem labākās iespējas savai veselībai un arī nākotnei. Visās Rietumu valstīs labdarībai ir liela loma veselības un labklājības uzlabošanā, tiek rīkotas labdarības akcijas, bērnu slimnīcām ir savi labdarības fondi, un ziedotāju ieguldījums ir ļoti liels. Arī Latvijā ir cilvēki un uzņēmumi, kuriem ir gan iespēja, gan vēlēšanās sniegt savu ieguldījumu bērnu veselībā, jo bērni ir mūsu visu kopīga atbildība.

Kā laika gaitā Latvijā ir attīstījusies labdarības kultūra, mūsu savstarpējā solidaritāte? Un kā to ir ietekmējušas krīzes – gan 2008. un 2009. gada, gan šis – Covid-19 pandēmijas – laiks?

Bērnu slimnīcas fondā ziedojumu apmērs pieaug ar katru gadu, un domāju, kas tas liecina arī par savstarpējo solidaritāti un izpratni, ka ir svarīgi iesaistīties un palīdzēt, ja ir tāda nepieciešamība. 2008. gada krīzes laikā ziedojumi tiešām strauji kritās, to es labi atceros, jo tieši tobrīd sāku vadīt Bērnu slimnīcas fondu, un bija ļoti grūti piesaistīt atbalstītājus. Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt ir pilnīgi pretēja situācija – cilvēki aktīvāk ziedo un palīdz, kas bija ļoti patīkams pārsteigums. Mums bija bažas par to, ka šajā laikā var ciest arī to bērnu veselība, kuriem jau tā ir ļoti grūti un ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Bet, pateicoties cilvēku atsaucībai, pandēmijas laikā esam varējuši palīdzēt tik daudziem bērniem kā vēl nekad. Un tas sniedz cerību, ka visos laikos, lai cik grūti mums pašiem būtu, mēs atbalstīsim bērnus un kopīgiem spēkiem viņiem palīdzēsim.

Kristietībā ir atzīta labu darbu veikšana, pašam labdarim paliekot nezināmam. Kā raugāties uz šo principu? Cik bieža ir šāda aizklāta labdarība?

Ir ziedotāji, kuri nevēlas, lai viņu vārds vai uzņēmums tiktu publiski minēts, un mēs, protams, to ievērojam un esam pateicīgi par pašu ziedojumu, jo tas ir vissvarīgākais un palīdz bērniem. Taču publiski izstāstīts ziedotāja stāsts par motivāciju, kāpēc ir bijusi vēlme palīdzēt, var būt kā labs piemērs un uzrunāt vēl daudzus citus cilvēkus, kā arī vairot izpratni, kāpēc ir svarīgi ziedot un ko ar ziedojumu var paveikt. Tam ir pievienotā vērtība, un to esam pieredzējuši arī Bērnu slimnīcas fondā.

Pavisam nesen izskanējušas ziņas par diviem pārsteidzoši lieliem ziedojumiem Bērnu slimnīcai – 20 miljoniem eiro no SIA “Mikrotīkls” līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Martina Tallija, kā arī 100 000 no uzņēmuma “TestDevLab”, kas ziedojis Vecāku mājai. Mūsu sabiedrībā mēdz būt bažas par tik lielu līdzekļu izlietojumu.

Uzņēmums “Mikrotīkls” Bērnu slimnīcas fondu un Bērnu slimnīcu atbalsta jau kopš 2015. gada. Mums ir izveidojusies cieša un ļoti laba sadarbība, kas ļāvusi Bērnu slimnīcai attīstīt daudzas vērtīgas lietas. “Mikrotīkls” līdzīpašnieks Džons Martins Tallijs pirms dažiem gadiem nodibināja Latvijas bērnu onkoloģijas fondu un ir ziedojis Bērnu slimnīcas fondam jau 1,6 miljonus eiro, lai varam palīdzēt bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām un atbalstīt arī viņu ģimenes. Tagad Džons Martins Tallijs kā privātpersona ir apņēmies ziedot 20 miljonus eiro, un viņa mērķis ir īstenot konkrētu ieceri, proti, izveidot ekselences centru Bērnu slimnīcā, kas bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām piedāvātu vislabākās diagnostikas un ārstniecības iespējas. Tas ir bezgala vērtīgs, bet arī ļoti sarežģīts projekts, un Tallija kungs, novērtējot līdzšinējo sadarbību, ir pārliecināts, ka Bērnu slimnīca spēj kvalitatīvi īstenot šāda mēroga ieceres. Tas ir milzīgs ieguvums gan bērniem, gan visai sabiedrībai, ka ir tāds cilvēks, kurš ļoti mērķtiecīgi un nesavtīgi iegulda mūsu bērnu veselībā. Šobrīd Bērnu slimnīcā ir izveidojusies stipra, profesionāla komanda ar augstu motivāciju veidot vislabākos apstākļus un ārstniecības iespējas bērniem tepat Latvijā, tāpēc nešaubos, ka kopīgiem spēkiem izdosies īstenot gan šo, gan vēl daudzas citas ieceres.

Eiropas Pilsoņu balvu esat saņēmusi par nozīmīgu un nesavtīgu darbu sabiedrības labā. Ko šāds darbs, arī labdarība, raugoties no jūsu pieredzes, sniedz pašam darītājam, arī saņēmējam un mums visiem kopā? Kādi, jūsuprāt, ir tie apstākļi, avoti, kas cilvēkā atraisa vēlmi dalīties, dot, ziedot?

Es ticu, ka visi cilvēki ir labi, ka visos ir vēlēšanās darīt labu, taču ne vienmēr tas izdodas, vismaz ikdienišķās situācijās. Tāpēc esmu pārliecināta, ka spējīgi darīt labu ir visi, bet ir svarīgs pamudinājums, jo katram ir sava ikdiena, arī sava pieredze, tāpēc kāds vairāk atsauksies aicinājumam ziedot bērniem, bet kādam būs svarīgāk palīdzēt veciem cilvēkiem, kāds vēlēsies ziedot savu laiku, kāds ziedos naudu. Vēl es domāju –, ja vienreiz ir ziedots un nesavtīgi palīdzēts, tad noteikti būs arī nākamā reize, jo tas ir milzīgs gandarījums, ka vari otram palīdzēt. Tādu sajūtu nevar citādāk iegūt, tāpēc dažreiz saka, ka labdarība ir lipīga, – gan pašiem ir vēlme vairāk darīt labu, gan arī citi, redzot piemēru, nāk talkā.

Ir zinātniski pierādīts, ka rūpes par otru, nesavtīga rīcība palīdz mums pašiem justies labāk gan fiziski, gan emocionāli. Ir virkne fiziskās veselības faktoru, kuri uzlabojas, palīdzot citiem, kā, piemēram, pazeminās asinsspiediens. To mēs varbūt tieši neizjūtam, taču to, ka palīdzēšana otram mūs pašus padara laimīgākus, man šķiet, ir izjutuši daudzi, tostarp arī es. Ieguvumi sabiedrībai kopumā ir acīmredzamāki, turklāt ne tikai tiem cilvēkiem, kuriem palīdzam konkrētajā brīdī. Ar ziedošanu mēs veidojam atbalsta sistēmu viens otram, jo katram dzīvē var būt situācija, kad būs nepieciešama citu palīdzība. Visi grib dzīvot sabiedrībā, kurā var justies droši, kurā viens par otru rūpējas, ir labestīgi un jauki. Nav cita ceļa, kā pašiem iesaistīties un šādu sabiedrību veidot.

Ziemassvētku stāstu un arī atveseļošanos no slimības senatnē, reizēm arī mūsdienās cilvēki saista ar brīnumu. Šodien izplatītais racionālisms, cenšoties visam rast zinātnisku izskaidrojumu, mūsu prātus ir notrulinājis līdz vissausākajam pragmatismam. Ko tas mums ir atņēmis – dzīvi bez noslēpuma un ticību brīnumam?

Es ticību brīnumam redzu visu laiku un domāju, ka tā nekur nav zudusi. Taču tas neizslēdz zinātni un visu to, ko zinātne ir sasniegusi, lai mēs varētu būt veseli un mūsu dzīves kvalitāte – labāka. Tieši zinātnes sasniegumi bieži vien ir pamatā brīnumam, taču, jā, dažkārt ir situācijas, kuras ir grūti racionāli izskaidrot, tāpēc ir vērts paļauties uz zinātni un izmantot tās radītās iespējas, saglabājot ticību arī brīnumiem.

Kāda, jūsuprāt, ir vislabākā Ziemassvētku dāvana?

Nebūšu oriģināla – veselība un iespēja būt kopā ar saviem mīļajiem, manuprāt, ir pats svarīgākais, un tā ir dāvana, kas jānovērtē ne tikai Ziemassvētkos.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU