Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vieni izvēlas ziedot impulsīvi, citiem ziedošana labdarībai ir regulāra un pārdomāta rīcība.
FOTO: Nora Krevņeva, A.F.I
Ziedojumu apjoms un krīze
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati (pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām), uzņēmumu ziedojumu apjoms no 2005. gada līdz 2007. gadam ir bijis vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām.
Toties no 2008. gada, sarūkot ziedojušo uzņēmumu skaitam, sākas lejupslīde, kas lielā mērā skaidrojama ar ekonomiskās situācijas saasināšanos. To apstiprina 2009. gada rādītāji: ziedošanas aktivitāte valstī vidēji ir samazinājusies par 1,2 procentiem.
Visaugstākais rādītājs ir bijis 2007. gadā, kad valstī kopumā uzņēmumi ziedoja 25 896 456 latus, kam sekoja ievērojams kritums, un 2009. gadā šis rādītājs bija tikai 36% no 2007. gada summas jeb 9 430 757 lati, kas vienlaikus liecina gan par valsts ekonomisko sašaurināšanos, gan procesiem uzņēmējdarbības vidē (uzņēmumu skaita, finanšu apgrozījuma un brīvo līdzekļu samazināšanās).
"Daudz firmu, kuras iepriekš atvēlēja naudas līdzekļus un produktus labdarībai, ir bankrotējušas."
Dace Dmitrijeva, Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrības "Dace" valdes priekšsēdētāja, stāstot par negatīvajām tendencēm uzņēmumu ziedošanā, uzver, ka "ziedotāju skaits samazinājies apmēram par 60 procentiem. Daudzas firmas, kuras iepriekš atvēlēja naudas līdzekļus un produktus labdarībai, ir bankrotējušas. Pēdējos divos gados ziedo galvenokārt tie paši, kas to darīja jau iepriekšējos gados. Arī ziedojumu apjoms šajos gados ir krities. Piemēram, ja kādreiz, braucot pie ziedotāja, bija jāmeklē liels transporta līdzeklis, tagad pietiek ar vieglo automašīnu. Nereti tiek ziedota produkcija, kurai tūlīt beigsies realizācijas termiņš. Ja tiek lūgts ziedojums konkrētam mērķim, tas bieži tiek noraidīts, minot taupības režīmu. Mūsdienās ir izplatīts uzskats, ka ziedot var to, ko pašiem vairs nevajag. Jaunas un labas lietas tiek ziedotas ļoti reti."
Maksā mazāku ienākuma nodokli
Un tomēr - kāpēc uzņēmumi ziedo labdarībai? Īpaši tagad, kad ekonomiskās grūtības ir skārušas daudzus un komersantu peļņa ievērojami sarukusi. Iemesli var būt ļoti atšķirīgi. Vieni izvēlas ziedot impulsīvi, īpaši Ziemassvētku laikā, jo redzējuši televīzijā skumjus un aizkustinošus sižetus, kur lūgta palīdzība kritiskā situācijā nonākušajiem. Tomēr ir arī tādi uzņēmumi, kam šajā jomā ir izstrādāta īpaša stratēģija un ziedošana labdarībai ir regulārs un pārdomāts pasākums.
Gan ziedotāji, gan labdarības organizācijas apzinās, ka viens no ziedošanas motivāciju sekmējošiem faktoriem ir nodokļu atlaides. Uzņēmumiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ziedojot budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ir tiesības saņemt ienākuma nodokļa atlaidi. Juridiskām personām ienākuma nodokli samazina par 85% no ziedotās summas, taču kopējā atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas.
Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.
"Ziedojums var izpausties arī kā brīvprātīgo darbs, būvniecības pakalpojums, pārtika vasaras nometnēm."
Nodokļa atlaidi nepiemēro, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis.
Juridiskajai personai, lai tā saņemtu šo nodokļa atlaidi, ir:
Ziedotāju attieksme pret nodokļu atvieglojumiem gan ir atšķirīga. Vieni šo iespēju izmanto, citi par to neinteresējas, jo uzskata par pārāk birokrātiski sarežģītu procedūru. Dažus uzņēmumus neapmierina, ka ziedošana labdarībai sagādā liekas rūpes, ko rada pastiprināta VID interese.
Vajadzīgs vienots reģistrs
Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas dokumentā "Pamatnostādnes 2005.–2014. gadam" teikts, ka labdarība ir naudas, laika, zināšanu vai citu privāto resursu plānota ziedošana labiem sabiedrības mērķiem, nesaņemot par to nekādu atlīdzību.
D. Dmitrijeva uzskata, ka Latvijā spēkā esošās likuma normas neveicina uzņēmumu ziedošanu labdarībai. Kas Latvijā būtu jāmaina, lai rosinātu uzņēmēju interesi par labdarību?
"Pirmkārt, ir jārunā par sociālo palīdzību, un tai ir jābūt kā atsevišķam sektoram, nevis kopā ar visām biedrībām (piemēram, kas saistītas ar sportu, brīvā laika vai profesionālajām interesēm). Šīm biedrībām ir gluži atšķirīgi mērķi un intereses.Jāatzīst, ka sabiedrībai un uzņēmumiem, kas vēlētos ziedot, nav īstas sapratnes, kādas ir šo organizāciju atšķirības, jo viss ar ziedošanu saistītais tiek uztverts kā kopā vienā katlā esošs."
Šim viedoklim piekrīt arī Rūta Dimante, portāla "Ziedot.lv" vadītāja. Viņa atzīst, ka, piemēram, sporta atbalstīšanu vairāk var uzskatīt par sponsorēšanu nekā par labdarību. "Protams, ka nodokļu atlaides ir nepieciešamas, bet šīs normas būtu jāiestrādā Sporta likumā. Daudzi uzņēmumi jauc sponsorēšanu ar ziedošanu. Nereti no labdarības organizācijām gaida sabiedrisko attiecību aģentūras aktivitātes. Tāpēc bieži ir jāskaidro, kā tiesiski pareizi informēt sabiedrību par uzņēmuma paveikto labdarības jomā. Sabiedriskā labuma organizāciju likumā ir ietvertas normas, kurās ir noteikta tiesiskā kārtība," uzsver R. Dimante.
"Lai popularizētu labdarību, Latvijā nav īsti izkopta ziedošanas kultūra un paradumi."
"Uzskatu, ka sociālās palīdzības laukā ir haoss. Ja šī joma būs sakārtota, arī uzņēmumiem radīsies vairāk uzticības labdarības organizācijām. Labdarības akcijas tagad rīko daudzi, šis process nav pietiekami kontrolēts, jo nav vienota reģistra, kurā var pārliecināties, ka tā patiešām ir labdarības organizācija, kuras darbība ir caurskatāma. Diemžēl ir tādas biedrības, kuras visu gadu neko nedara, bet, kad ir svētki, skaļi aicina ziedot. Ir saprotams, ka uzņēmēji nevar palīdzēt uzreiz visām organizācijām vienlaikus. Līdz ar to cieš biedrības, kuras ilgstoši un daudzus gadus darbojas sabiedrības trūkumcietēju labā," pārliecināta D. Dmitrijeva.
Šā gada sākumā spēkā stājās jauna norma MK noteikumos "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1202 redakcijā). Tā paredz – ja uzņēmums vēlas nodokļu atlaidi, tā logotips nedrīkst parādīties nevienā labdarības organizācijas materiālā. "Tas nav pareizi, jo ziedojumu plūsmai ir jābūt caurspīdīgai, tātad ir jāzina, kas ir ziedojis. Piemēram, labdarības organizācija, kas pieņem ziedojumus, turpmāk nedrīkst publiskot, kas ir ziedotājs. Iespējams, šī norma tika pieņemta, lai nejauktu sponsorēšanu ar labdarību vai arī lai mazāk uzņēmumiem piemērotu nodokļu atlaides, bet nauda ienāktu valsts kasē. Taču, no otras puses, tagad labdarības organizācijas palīdz risināt daudzas sociālas problēmas, ar kurām valsts un pašvaldības netiek galā. Tāpēc nav saprotams, kāpēc šāda norma tika pieņemta, jo tā neveicina labdarību un vēlmi ziedot," secina R. Dimante.
Liela nozīme organizācijas uzticamībai
Kā redzams Baltic Institute of Social Sciences 2011. gada pētījumā "Pārskats par NVO sektoru Latvijā", ziedotāji labprātāk atbalsta sabiedriskā labuma organizācijas.
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pants nosaka, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības veicināšanu, zinātnes veicināšanu, kultūras veicināšanu, veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.
R. Dimante uzsver, ka ļoti svarīgs faktors ir organizācijas uzticamība un caurskatāmība. Organizācijām ir jāspēj parādīt, kā tiek iztērēta nauda un kas par to ir paveikts. Uzticamība veidojas pakāpeniski, tāpēc jaunām labdarības organizācijām ir vajadzīgs laiks, lai pierādītu, ka tās ir godīgas un atbildīgas.
Ziedotāji labprātāk atbalsta konkrētus pasākumus, jo tas sniedz iespēju skaidri redzēt naudas izlietojumu. Ziedošanas aktivitāti ietekmē pasākumu vēriens un intensitāte, īpaši, ja tas notiek ilglaicīgi un ir labi reklamēts, piemēram, Labdarības maratons un "Eņģeļi pār Latviju". "Ziedot.lv" pēc tam pateicas ziedotājiem un informē, cik ir saziedots un kam sniegta palīdzība. Tas ziedotājiem ir ļoti stimulējošs faktors.
Uzņēmumi izvēlas jaunus veidus
"Ziedot.lv" vadītāja, raksturojot šā brīža tendences labdarības jomā, atzīst: neraugoties uz to, ka daudzu uzņēmumu peļņa samazinās un to iespējas ziedot kļūst arvien pieticīgākas, daudzi vadītāji un īpašnieki turpina ziedot no saviem privātajiem līdzekļiem. Tā ir jauna tendence. Daudzi uzņēmēji ir sapratuši, ka labdarība var būt arī citādāka - kā telpas, materiālu vai pakalpojuma ziedojums. Piemēram, kurjerfirma, izvadājot sūtījumus, nogādātā tos arī labdarības mērķiem. Ziedojums var izpausties arī kā brīvprātīgo darbs, būvniecības pakalpojums, pārtika vasaras nometnēm.
Daudzviet Eiropā darba devējs apmaksā sava darbinieka brīvprātīgo darbu labdarības organizācijā, piemēram, vienu dienu mēnesī darbinieks strādā dzīvnieku patversmē.
Tagad daudzi uzņēmumi komandas saliedētībai un motivācijai izvēlas sabiedriski derīgus darbus, piemēram, aizbraukt kopīgi uz dzīvnieku patversmi vai bērnunamu. Tiem uzņēmumu pārstāvjiem, kuri paši apciemo bērnunamus, veidojas gluži cita attieksme pret labdarību. Tā vairs nav bezpersoniska. Tikai pārskaitot naudu, neveidojas sapratne par labdarības būtību. Tātad var secināt: no vienas puses, ziedojumu apjoms ir samazinājies, no otras - sabiedrība kļūst iejūtīgāka.
"Mūsdienās ir izplatīts uzskats, ka ziedot var to, ko pašiem vairs nevajag."
Vēl viena samērā jauna tendence – ja uzņēmums atbalsta labdarību, tas savā korporatīvo svinību pasākumā aicina savus partnerus nevis iegādāties dārgas dāvanas, bet ziedot labdarībai.
Ja uzņēmums ir nolēmis, piemēram, ziedot dabas aizsardzībai, tad svarīgi, ka to dara pārdomāti un tālredzīgi. Piemēram, uzņēmums ne tikai nopērk kociņu, to iestāda, kopj, bet arī savā birojā izmanto otrreiz pārstrādātu papīru. Tas patiešām ir labs veids, kā parādīt, ka uzņēmumam rūp sabiedrības intereses un labdarība nav tikai reklāmas triks.
Vēl viens jaunums - Latvijā ir uzņēmumi, kas paši veido savus fondus, kuri nodarbojas ar labdarību. "Patērētāji redz, ka uzņēmējs ir atbildīgs un tas vēlas darboties sabiedrības interesēs. Tas nozīmē, ka uzticamība šādam uzņēmumam ar laiku tikai pieaugs," uzņēmumu attieksmi pret labdarību raksturo R. Dimante.
Tiesa, labdarības organizācijās strādājošie atzīst, ka Latvijā nav īsti izkopta ziedošanas kultūra un paradumi, lai popularizētu labdarību. Kā redzams no iepriekš minētā, nav arī kārtības, kas palīdzētu izcelt ziedotājus. Iespējams, ka šādu tradīciju izveide sekmētu ziedošanas motivāciju plašākā sabiedrībā, atzīts pētījumā "Pārskats par NVO sektoru Latvijā".
