Sabiedriskā labuma organizācijām ziedotāju loks plašāks, nauda mazāka

Saskaņā ar 2009. gada 17. decembra grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā no 2010. gada 1. janvāra Finanšu ministrijas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskā labuma uzraudzību un lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu, kā arī Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra vešanu un Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanu ir nodotas Valsts ieņēmumu dienestam.

Ik mēnesi Sabiedriskā labuma komisija, izskatot nevalstisko organizāciju (NVO) iesniegumus, iesaka VID piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu apmēram diviem desmitiem organizāciju.

Pamatojoties uz piešķirto sabiedriskā labuma statusu, NVO var piesaistīt ziedotājus:

• juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides - rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt par 85% no summām, kas ziedotas, taču kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas;
• fiziskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides – fiziskās personas apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevar pārsniegt 20% no gūtā apliekamā ienākuma.

Tas, ka SLO statuss tiek piešķirts arvien jaunām organizācijām, liek domāt, ka šis statuss ir vienkārši iegūstams, tātad tas varētu arī būt viegls ceļš uz nodokļu maksātāju naudu. Vai tā ir? Un cik bieži organizācijām atsaka SLO statusu un kādu iemeslu dēļ?

Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti skaidro: lai organizācija varētu pretendēt uz SLO statusu, tai VID ir jāiesniedz iesniegums un pārskats "Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns".

Gandrīz katrai desmitajai organizācijai atteikts

2010. gadā SLO statuss piešķirts 253 organizācijām, bet atteikts 27 organizācijām. SLO likumā ir noteikti četri iemesli (likuma 8. panta 1. daļa), kāpēc organizācijai var atteikt piešķirt SLO statusu:

1. organizācijas statūtos norādītais mērķis vai organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;
2. VID, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus organizācijas darbībā;
3. organizācijai ir nodokļu parāds;
4. organizācija pēc pirmā VID rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi SLO likuma 7. panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus, tostarp iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu atbilstoši veidlapai, kuru apstiprina Ministru kabinets. (Šis pants arī paredz: ja iesniegtie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par organizācijas darbību, tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, VID ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un dokumentus.

2010. gadā SLO statuss nav piešķirts gan pamatojoties uz to, ka organizācijas statūtos norādītais mērķis vai organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai (šī iemesla dēļ atteikumu saņēmušas 20 organizācijas), gan tāpēc, ka organizācija pēc pirmā VID rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi SLO likuma 7. panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus (7 atteikumu lēmumi).

Ekonomikas lejupslīde ietekmē arī ziedotāju dāsnumu

Valsts ekonomikas straujās izaugsmes gados ļoti spēji bija pieaugušas arī sabiedriskā labuma organizācijām ziedotās summas. Taču 2009. gadā ziedotā summa bija samazinājusies gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar 2007. gadu, kad sasniedza 26 miljonus latu. Ievērojamais dāsnuma samazinājums tiek skaidrots ar ekonomiskās krīzes sekām. Taču, ja SLO nu jau pusotru gadu pārrauga nodokļu administrācija, iespējams, tas ir arī stingrākas nodokļu naudas uzraudzības ietekmē. Uzņēmēji ir izteikušies, ka ziedošana labdarībai sagādā liekas rūpes, jo tad ir pastiprināta nodokļu administrācijas interese.

VID informācija saskaņā ar uzņēmumu ienākuma 2010. gada deklarāciju datiem (šā gada 8. jūlijā) liecina, ka 1398 nodokļu maksātāji ir aizpildījuši deklarācijas 75. rindu (85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm vai sabiedriskā labuma organizācijām (20.¹ panta pirmā daļa)) kopsummā 5,76 milj. latu apmērā. Salīdzināšanai - iesniegtajās deklarācijās par 2009. gadu šo rindu bija aizpildījuši 1285 nodokļu maksātāji 9,40 milj. latu apmērā. Taču jāņem vērā, ka par 2010. gadu iesniegto deklarāciju informācija vēl nav pilnīga, jo daļai nodokļu maksātāju vēl nav pienācis deklarācijas iesniegšanas termiņš.

"Ziedotās summas gan uz vienu nodokļu maksātāju, gan kopumā ir samazinājušās."

Tomēr no jau esošās informācijas redzams, ka 2010. gada deklarācijās ziedojumus ir uzrādījis lielāks skaits nodokļu maksātāju, taču kopējais apjoms ir samazinājies. Līdz ar to varam secināt, ka ziedotās summas gan uz vienu nodokļu maksātāju, gan kopumā ir samazinājušās, norāda VID pārstāvji.

Arī privātpersonas var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi par ziedoto summu. Pēc iesniegto gada ienākuma deklarāciju informācijas (šā gada 6. jūlija dati) par 2010. gadu deklarācijas 8. rindu (ziedojumi un dāvinājumi) ir aizpildījušas 1444 fiziskās personas kopsummā par 0,34 milj. latu. Salīdzināšanai - deklarācijās par 2009. gadu šo rindu aizpildījušo bija vairāk - 1901 fiziskā persona 0,48 milj. latu kopsummā. Arī attiecībā uz fiziskām personām tie nav visi pagājušā gada dati, jo gada deklarācijas par 2010. gadu vēl var iesniegt, un līdz ar to gan ziedotāju skaits, gan kopējā ziedotā summa, par kādu likums paredz nodokļa atlaidi, var mainīties.

Ja ziedojums saņemts likumam neatbilstoši

Likums paredz iespēju atņemt SLO statusu 4.pārkāpumu gadījumospārkāpumu gadījumos. Ja tiek anulēts SLO statuss, vai tiek atgūta arī nodokļos neiekasētā nauda? Vai arī – SLO ir saņēmusi ziedojumu, uzņēmums vai privātpersona ir ievērojami ietaupījusi, jo saņēmusi nodokļa atlaidi, taču, konstatējot pārkāpumus, nekāda finansiāla atbildība neiestājas?

Kā skaidro VID speciālisti, sabiedriskā labuma organizācijas statuss tiek atņemts gan par atskaišu neiesniegšanu, gan par mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma ierobežojumu neievērošanu.

Gadījumā ja organizācija, izlietojot ziedojumus, nav ievērojusi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktos ierobežojumus, tad papildus procesam par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu tiek gatavota informācija par summām, kurām nevar piemērot nodokļu atvieglojumus.

Lielākie ziedojumi miljonos latu

Dāsnākie ziedotāji ir juridiskās personas, tātad uzņēmumi. VID statistika liecina, ka pagājušajā gadā trīs uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā vienu miljonu latu. Arī saņēmēju pusē ir miljonāri.

Konkrētu informāciju, cik kurš uzņēmums un kurām SLO ziedojis, VID nesauc, jo sniegt informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju VID liedzot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. pants.

Lielākie ziedotāji un saņēmēji

Zaudējot SLO statusu, ziedojumus var saņemt, taču – bez nodokļu atlaidēm

Statistika rāda, ka ir likvidētas deviņas sabiedriskā labuma organizācijas. Tik maz ir tāpēc, ka pastāv ilgstošs likvidācijas process, vai arī – likvidācija, ja organizācijai atņemts SLO statuss, nav obligāta?

VID skaidro, ka sākotnēji, organizācijai reģistrējoties biedrību un nodibinājumu reģistrā un kļūstot par biedrību vai nodibinājumu, ir saistošs Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētais likvidācijas process. Organizācijai iegūstot sabiedriskā labuma statusu, Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 17. pants paredz  likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadales kārtību.

VID nelikvidē un neierosina likvidēšanu organizācijām, kuras ir ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Un arī atņemot šo statusu, VID neaptur organizācijas darbību. Organizācija var turpināt darboties atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem, arī ziedojumus var saņemt, taču par šīm summām ziedotājs nesaņems nodokļu atvieglojumus.

Tātad - organizācija likvidējas kā nevalstiska organizācija, nevis kā sabiedriskā labuma organizācija.

VID laikā – divas likvidācijas bez mantas

SLO likumā likvidācija paredz mantas nodošanu VID noteiktai labuma organizācijai vai valstij. Vai likvidējamā SLO mēdz būt kāda manta?

Kopš pārņemtas Finanšu ministrijas funkcijas (no 2010. gada 1. janvāra), kas saistītas ar sabiedriskā labuma organizācijām, VID ir nonākušas tikai divas organizācijas, kurām likvidācijas brīdī mantas nebija.

Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības, nodibinājumi vai reliģiskas organizācijas, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Biedrību un nodibinājumu likuma 59. pants nosaka, ka likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi.

Ja likvidatoru ieceļ biedru sapulce, tā nosaka viņa atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību. Savukārt, ja biedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru, kā arī izmaksas kārtību nosaka tiesa. Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

Sabiedrības priekšstatam - reģistrs

Sabiedrība var iepazīties ar SLO pārskatiem, lai gūtu pārliecību, kāds ir bijis to devums, ja valsts dāsni atvēl nodokļu naudu to darbībai.

Kā skaidro VID, informāciju par SLO, kā arī pārskatu "Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns", kurā var uzzināt par organizācijas paveikto, var apskatīt SLO reģistrā, kas ir pieejams VID mājaslapā sadaļā Sabiedriskā labuma statuss un apakšsadaļā SLO reģistrs. Savukārt ar organizācijas finanšu pārskatu var iepazīties "Lursoft" mājaslapā.

SLO – arī vienam gadījumam?

Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā ir daudz organizāciju, par kurām dati liecina – tās darbojušās neilgu laiku. Vai organizācijas pieprasa SLO statusu arī tikai vienai ziedošanas reizei?

Biedrības un nodibinājuma dibināšanas būtība ir dibināt biedrību, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, līdz ar to, ja šo mērķi biedrība var sasniegt īsākā laikā, tad tā var beigt pastāvēt pēc šā mērķa sasniegšanas. Turklāt organizācijām piešķir SLO statusu uz neierobežotu laiku vai līdz brīdim, kad VID pieņem lēmumu atņemt SLO statusu.

Komisija pārskatu var vērtēt atkārtoti un pēc ilgāka laika

Sabiedriskā labuma komisijas šā gada sēžu protokolos ir ieraksti, ka izskatītas SLO atskaites par 2009. gadu. Kāds ir bijis iemesls, ka SLO atskaites tiek izskatītas pēc tik ilga laika?

Normatīvie akti nenosaka, kādā termiņā jāizskata organizāciju gada pārskati par veikto sabiedriskā labuma darbību, tādējādi Sabiedriskā labuma komisija izvērtē un var atkārtoti izvērtēt jebkuras organizācijas atskaites par jau pārbaudītu periodu, ja papildus iegūtā informācija var injicēt Sabiedriskā labuma komisijas lēmuma pieņemšanu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.

Vai pārskati joprojām ir klupšanas akmens?

Sabiedriskā labuma komisija katru gadu izskata SLO gada pārskatu, arī VID informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē tās darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likuma būtībai. Sabiedriskā labuma uzraugi iepriekšējos gados ne visai labprāt, bet ir atzinuši, ka nereti SLO pārskati ir nepilnīgi, pat nevīžīgi. Grāmatveži, kas sniedz pakalpojumus sabiedriskajām organizācijām, arī neslēpj sašutumu, cik vieglprātīgi organizāciju pārstāvji izturas pret izdevumu attaisnojuma dokumentiem, piemēram, nometot benzīna čeku žūksni – iegrāmatojiet, lai visi gali iet kopā.

Sabiedriskā labuma komisijas sēžu publiski pieejamajos protokolos tradicionāli ir tikai divi jautājumi: saraksts par SLO statusa piešķiršanu un SLO atskaišu par sabiedriskā labuma darbību izskatīšana. Vai tie ietver arī vērtējumu par katru konkrētās SLO pārskatu vai galvenais ir, ko VID ir konstatējis? Cik SLO šogad nav termiņā iesniegušas pārskatus?

"Pagājušajā gadā trīs uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā vienu miljonu latu katrs."

VID apkopo organizāciju iesniegtos dokumentus par veikto sabiedriskā labuma darbību un tos nosūta Sabiedriskā labuma komisijas locekļiem iepriekšējai izskatīšanai ne vēlāk kā nedēļu pirms komisijas sēdes. Sabiedriskā labuma komisijas sēdē komisijas locekļi atkārtoti izvērtē organizāciju dokumentus un neskaidrību gadījumā, papildu dokumentu nepieciešamības gadījumā, kā arī konstatējot Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktos pārkāpumus, atliek organizācijas lietas izskatīšanu un aicina uz nākamo komisijas sēdi organizācijas pārstāvi, lai tas sniegtu papildu skaidrojumus par SLO darbību. Sabiedriskā labuma komisija, iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzklausot organizācijas pārstāvi, pieņem gala lēmumu, t.i., apstiprināt atskaites vai lemj par SLO statusa atņemšanu.

Līdz 2011. gada 12. jūlijam 1489 sabiedriskā labuma organizācijām bija spēkā esošs sabiedriskā labuma statuss. Gada pārskatus par 2010. gadu ir iesniegusi 1381 organizācija.

Šogad līdz 1. jūlijam izskatītajās SLO iesniegtajās 750 atskaitēs par 2010. gadu tika konstatēts, ka ir pieļautas 122 neprecizitātes.

Nodokļu nauda administratīviem tēriņiem

SLO administratīviem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk par 25% no izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem. Likums paredz: ja persona saņem atlīdzību par darbību SLO, tai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un SLO finansiālo stāvokli. Likuma norma skan subjektīvi. Savulaik Saeimā, diskutējot par ierosinājumu samazināt administratīvo izdevumu normu līdz 15% (to vairākums noraidīja), tika arī norādīts, ka SLO administrāciju nekas neierobežo un uz to neattiecas arī valstī ieviestie atalgojuma limiti.

Atbildot uz jautājumu, vai nodokļu administrācija pārliecinās arī par SLO administratīvo tēriņu lietderīgumu, VID informē par divos normatīvajos aktos noteikto.

"Atlīdzībai par darbību SLO jābūt samērīgai."

Atbilstoši 2005. gada 4. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.11 "Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem" 2. punktam par administratīvajiem izdevumiem ir uzskatāmi organizācijas vadīšanas, uzturēšanas, reklāmas un ar organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītie izdevumi, kā arī ar šiem izdevumiem saistītie nodokļi.

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta trešajā daļā ir noteikts: sabiedriskā labuma komisija katru gadu izskata sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu un vērtē, vai organizācijas finanšu līdzekļi vai manta ir izlietota atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajiem ierobežojumiem.