Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ziedojumi var būt gan naudas izteiksmē, gan pakalpojumu, gan arī produkcijas veidā.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Vēlme palīdzēt
Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes priekšsēdētājs Ansis Jurģis Stabingis cilvēku vēlmi palīdzēt krīzes situācijās skaidro gan kā pašsaglabāšanās instinktu, gan kā cilvēka spēju just līdzi. Izdzīvošanas instinktam ir divas daļas – indivīda izdzīvošana un grupas, sugas izdzīvošana.
Zolitūdes notikums cilvēkos ir izsaucis sugas izdzīvošanas instinktu, jo tika apdraudēta liela daļa sabiedrības un ieslēdzās apziņa, ka nepieciešams turēties kopā. Otrs faktors, cilvēkiem ir attīstīta spēja iejusties citu personu emocionālajā stāvoklī un izjust šo pārdzīvojumu. A.J.Stabingis piezīmē, ka šie principi darbojas arī citos gadījumos, ne tik dramatiskos, kādēļ cilvēki pievēršas brīvprātīgā darbam un sniedz dažāda veida palīdzību.
Šāda cilvēciska vēlme palīdzēt bijusi gan Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, gan Latvijas Psihoterapeitu biedrībai, gan citiem, kuri traģēdijā cietušajiem piedāvājuši bez maksas savus pakalpojumus. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska norāda, ka iniciatīva sniegt bezmaksas palīdzību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem nākusi no pašiem advokātiem. G.Kaminska uzsver, ka iespēja cietušajiem saņemt bezmaksas sākotnējo juridisko palīdzību būs arī turpmāk un mājaslapā būs pieejams advokātu saraksts.
Par cilvēku labajām sirdīm un vēlmi pasauli darīt labāku ik dienas liecina gan iesaistīšanās brīvprātīgā darbā, gan arī ziedošana. Šādi atbalsta veidi ir saistīti ne tikai ar krīzes situācijām. Kopumā šāda rīcība ir vērsta uz vēlmi sabiedrību darīt labāku, vidi ap sevi drošāku un sakoptāku.
Darbs no sirds un bez atlīdzības
Kļūstot par brīvprātīgo, ikviens no mums sabiedriski lietderīgam mērķim var ziedot savas prasmes un brīvo laiku. Brīvprātīgā darbs nozīmē, ka tā veicējs nestājas darba tiesiskajās attiecībās un par padarīto nesaņem atalgojumu. Šis ir viens no veidiem, kā iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pārveidot un uzlabot savu un apkārtējo dzīves kvalitāti. Brīvprātīgā darba veicēji darbojas valstiskās, nevalstiskās un privātās organizācijās, līdz ar to aptver plašu jomu loku. Labumu no brīvprātīgā darba var gūt gan konkrēta persona, kurai, piemēram, palīdzēts pārvietoties. Ieguvēja var būt visa sabiedrība kopumā, piemēram, kad talkas rezultātā ir sakopta teritorija.
Atskatoties uz Latvijā iepriekš notikušām aktivitātēm, redzams, ka esam gatavi apvienoties vienam kopīgam mērķim. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem minama Lielā talka. Šī gada aprīlī tajā piedalījās ap 85 tūkstošiem cilvēku, bet pagājušajā gadā Latvijas sakopšanā talkas laikā piedalījās pat ap 210 tūkstošiem talcinieku.
"Tiek strādāts pie likumprojekta par brīvprātīgā darbu."
2011.gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā pētījuma "Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā" datiem, uz pētījuma brīdi pēdējā gada laikā brīvprātīgā darbā bija iesaistījusies ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Biedrības "Esi labs!" Eiropas brīvprātīgā darba koordinatore Linda Vāgnere stāsta: "Latvijā brīvprātīgā darbs paliek arvien populārāks, mēs ņemam piemēru no ārvalstīm. Cilvēkos ir apziņa, ka viens mazs darbs pasauli var padarīt labāku."
Brīvprātīgā darba pieredzes mēdz būt dažādas. Tomēr, kā atzīst brīvprātīgā darba koordinatori, tie, kam pirmā pieredze ir bijusi patīkama, arī turpmāk aktīvi un regulāri iesaistās brīvprātīgo aktivitātēs.
Biedrības "Brīvprātīgais.lv" valdes locekle Ilze Grīntāle stāsta, ka Latvijā aktīvākie brīvprātīgā darba veicēji ir jaunieši. Tāds pats novērojums ir arī biedrības "Esi labs!" pārstāvei Lindai Vāgnerei. Jauniešiem tā ir iespēja iegūt jaunus draugus un prasmes, tā ir iespēja realizēt savas idejas un kādam palīdzēt. Jaunieši arī vislabāk ir informēti par brīvprātīgā darba iespējām. Pēc vecuma nākamā aktīvākā grupa ir seniori, kam ir pieredze un vēlme iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, ir brīvais laiks un motivācija.
Ja radusies vēlme iesaistīties brīvprātīgo kustībā, piedāvātās iespējas var aplūkot interneta vietnē brivpratigais.lv. Tāpat var uzrunāt sev saistoša profila nevalstiskās un cita veida organizācijas par iespējām veikt brīvprātīgā darbu tajās.
Top likums par brīvprātīgā darbu
Biedrības "Brīvprātīgais.lv" valdes locekle I.Grīntāle norāda, ka šobrīd Latvijā nav sakārtots brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums. Tā sakārtošana ļautu vieglāk organizēt brīvprātīgā darbu, būtu skaidrāks, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kā labāk un likumīgāk šo darbu organizēt. Brīvprātīgā darba jautājumiem veltīta likuma esamība būtu liels atspaids brīvprātīgo kustības tālākai attīstībai Latvijā.
Pagājušā gada nogalē tika uzsākts darbs pie brīvprātīgā darba jautājumiem veltīta likumprojekta izstrādes un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika nodots likumprojekts "Brīvprātīgā darba veikšanas likums". Šobrīd gan darbs pie tā ir pārtraukts un komisija ir uzsākusi darbu pie alternatīva likumprojekta "Brīvprātīgā darba likums".
"Brīvprātīgā darbā iesaistās aptuveni ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju."
Sociālo un darba lietu komisija informē, ka darba grupā likumprojekta sagatavošana tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā tas tiks skatīts komisijā. Likumprojektā "Brīvprātīgā darba likums" nav paredzētas būtiskas atšķirības no iepriekš sagatavotā likumprojekta, ir precizēti vairāki neskaidri jautājumi, kas bija radušies iepriekšējā likumprojekta izstrādes laikā.
Šobrīd brīvprātīgā darba jautājumi ir skatīti tikai Biedrību un nodibinājumu likumā un Jaunatnes likumā.
Ziedojums – iespēja atbalstīt labu iniciatīvu
Ja ir vēlme atbalstīt kādu labu iniciatīvu, bet pašam nav iespēja ņemt tajā līdzdalību, atbalstu var izteikt, veicot ziedojumu. Tas var būt gan naudas izteiksmē, gan pakalpojumu, gan arī produkcijas veidā. Portālā "ziedot.lv" iespējams iepazīties ar vairākiem labdarības projektiem. Ne visos gadījumos ziedojumu vākšanas akciju mērķis ir cilvēks. Cilvēku palīdzība nepieciešama arī četrkājainajiem draugiem. Biedrībā "Dzīvnieku pansija Ulubele" stāsta, ka ziedot var gan dzīvnieku aprūpei nepieciešamās mantas, gan arī naudu. Šobrīd dzīvnieku pansijas darbinieki priecātos par konserviem mazajiem kucēniem.
Ar sabiedrības ziedojumiem tiek īstenoti arī visai valstij nozīmīgi projekti, kā, piemēram, Likteņdārza veidošana un restaurācijas darbi Rīgas Brāļu kapos.
