VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
14. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
2
2

Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.

PMLP publiski sniegtā informācija liecina, ka patvēruma meklētājam bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības, kā arī politiskās pārliecības dēļ. Savukārt alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:

  • šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;
  • starptautisku vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un viņa nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
  • Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē?
  • Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst trīs mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus?
  • Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu?
  • Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm?
  • Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām?
  • Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības?
  • Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?

Sarunā plašāk tiek aplūkots Patvēruma likums, kurā noteiktas personu tiesības saņemt patvērumu Latvijā, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”“Spotify”“Apple” un “Google Podcasts” platformās.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU