Piespiedu izpildes līdzekļu samērīgums un nekustamā īpašuma pārdošana izsolē

Piespiedu izpildes līdzekļus parādu piedziņas procesā nosaka Civilprocesa likuma 557. pants. Tas paredz, ka parādsaistību dzēšanai ir iespējams:

1) vērst piedziņu uz parādnieka kustamo mantu, tostarp mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) vērst piedziņu uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);

3) vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

3¹) vērst piedziņu uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodot piedzinējam un izpildīt ar tiesas spriedumu uzliktās darbības.

Sarunā tiesu izpildītāja I. Kruka skaidro, kā piedziņas procesā tiek izvēlēts piemērojamais piespiedu izpildes līdzeklis un ko ņem vērā kreditors un tiesu izpildītājs, vienojoties par piespiedu izpildes līdzekļiem.

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

• Kāda informācija par parādnieku ir tiesu izpildītāja rīcībā, uzsākot parāda piedziņu?
• Vai tiesu izpildītājs var piemērot vienlaikus vairākus piespiedu izpildes līdzekļus? Vai tos piedziņas procesa laikā var mainīt?
• Kādu parāda piespiedu piedziņu var uzskatīt par samērīgu?
• Vai kāds kontrolē piemēroto piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu?
• Vai ir kāds noteikts parāda summas slieksnis, kuru sasniedzot piespiedu izpildes līdzekļu klāstā tiek iekļauta nekustamā īpašuma pārdošana?
• Vai ir iespējams apstrīdēt notikušu nekustamā īpašuma izsoli, ja izsole ir nesamērīgs parāda piedziņas veids?

Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī platformās “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts”.