Suni un mājas (istabas) sesku ir atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar dzīvnieka pasi tikai pēc astoņu, bet kaķi – pēc desmit nedēļu vecuma sasniegšanas.
FOTO: Freepik
Zemkopības ministrija norāda, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" nosaka, ka suni un mājas (istabas) sesku ir atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar dzīvnieka pasi tikai pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā. Suņa īpašnieks (turētājs) suņa atsavināšanas gadījumā nodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē uz atsavinātāja vārda. Šo normu attiecina arī uz dzīvnieku patversmes suņiem, ko nodod jaunam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam.
Kaķi atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar vakcinācijas apliecību vai pasi (ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma), pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām.
Kaķi, suni un mājas sesku atļauts atsavināt arī pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
Jāiepazīstas ar audzēšanas apstākļiem
Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece skaidro, ka, pirms iegādāties mājdzīvnieku, vispirms vajadzētu iepazīties ar dzīvnieka dabiskajiem augšanas apstākļiem, "nevajag prasīt, lai dzīvnieku pieved klāt. Prasīt sterilu tīrību nevar, bet kucēniem jābūt apaļiem, dzīvīgiem. Vajag paskatīties, kā dzīvnieki reaģē, – ja slēpjas pa kaktiem, no tāda metiena kucēnu nevajag ņemt. Tas nozīmē, ka cilvēks ieiet tikai pabarot, nav kontakta. Šādi audzinot, kucēns visu mūzu var palikt bailīgs, tā ir ļoti liela problēma, jo pieaugot viņš var kost".
"Kucēnam ir jābūt tīram, ar spožām acīm, mitru degunu, rotaļīgam, pietiekami drošam."
LKF vadītāja iesaka no audzētāja prasīt arī rekomendācijas – ar ko dzīvnieks barots, lai strauji nemainītos barība, jo sākumā, kad kucēns nokļūst jaunajās mājās, viņam ir stress. Ir jāskatās, lai nebūtu ektoparazītu – blusu, ērču. Svarīgi ir pievērst uzmanību kucēna vecāku veselībai, pārbaudīt sertifikātus, kas apliecina veselības pārbaudes. LKF pārbauda acu, locītavu un dažām šķirnēm arī ģenētiskās slimības.
Ja pērk kucēnu, kas vecāks par diviem mēnešiem, ir svarīgi pievērst uzmanību, vai tas ir socializējies. V. Klučniece: "Ja suns dzīvo tikai voljerā, neiet sabiedriskajās vietās, nav pieradināts pie trokšņiem un sabiedriskā transporta, tālākā audzināšanā būs grūti. Viņam ir jābūt drosmīgam, nav jābaidās, jo ir plēsējs. Kucēnam ir jābūt tīram, ar spožām acīm, mitru degunu, rotaļīgam, pietiekami drošam. Savukārt, ja kaķēnu nevar paņemt rokās, viņš bēg un slēpjas – arī tādu dzīvnieku nevajag pirkt, jo nekāda prieka nebūs. Viņš dzīvos savu dzīvi, jo izaudzināts par mežoni bez regulāra kontakta ar cilvēku."
Pirkums ir rūpīgi jāpārdomā
Kāds pluss ir, iegādājoties šķirnes suni? "Katrā šķirnē ir selekcionētas tās īpašas, kādām funkcijām un mērķim šis suns ir paredzēts. Varam prognozēt, ko no suņa var sagaidīt. Ja, piemēram, pērkam medību suni, tam vajadzēs fizisku slodzi, aktivitātes," argumentē V. Klučniece.
Viņa iesaka suni izvēlēties šādi: apskatīties vizuāli, izlasīt visu par šķirnes īpašībām, pēc tam aiziet uz izstādi, apskatīties, kā uzvedas suņi ringā, un tad pakonsultēties dzīvnieku audzētāju klubā. "Tikai pēc tam vajadzētu iegādāties dzīvnieku, jo viņš dzīvo ilgi – šnauceri pat līdz 16 gadiem. Pirkumam ir jābūt pārdomātam, jo iegādājamies mājdzīvnieku, kurš kļūs par ģimenes locekli un dzīvos ilgi. Noteikti vajag izdomāt, vai pietiks laika sunim."
"Ja suni pārdod par 50–100 eiro, tur kaut kas nav kārtībā, par šādu summu kucēnu izaudzēt līdz noteiktam vecumam nevar."
V. Klučniece min, ka cilvēki tur arī seskus, bet tik populāri kā suņi un kaķi tie nav. Viņa analizē katra dzīvnieka psiholoģiskās īpašības: "Suns ir kalps bara varonim, tātad saimniekam. Savukārt kaķis ir pašpietiekams vientuļnieks. Ar kaķi, protams, ir mazāk darba, un uz divām trim dienām viņu var pat atstāt vienu. Savukārt suni nevar atstāt vienu. Suns ir jāved ārā, bet kaķis var dzīvot četrās sienās."
Federācija praktizē atsavināšanas līgumu
LKF, kas apvieno 36 klubus un ap 3000 biedru, pārdodot mājdzīvniekus, vienmēr noslēdz atsavināšanas līgumu, kuru noformē starp audzētāju un pircēju. "Ne vienmēr tā ir pārdošana, citreiz atdošana kopīpašumā vai dāvināšana. Likumdošana to nepieprasa, taču visiem federācijas biedriem atsavināšanas līgums ir obligāts," stāsta V. Klučniece.
"Ja ir trīs darījumi kalendārajā gadā vai pieci gadījumi trijos kalendārajos gados, tad Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai un jāmaksā nodokļi. Vairākkārt esam griezušies Finanšu ministrijā, jo šajās prasībās saskatām pretrunas: ja cilvēki pārdod izaudzētos kartupeļus līdz 3000 eiro gadā, tad nodokļi nav jāmaksā. Taču, ja izaudzē kucēnus, tad domā, ka tā ir liela peļņa. Tā tas nav! Ja suni pārdot par 50–100 eiro, tur kaut kas nav kārtībā, par šādu summu kucēnu izaudzēt līdz noteiktam vecumam nevar. Pērkot mājdzīvnieku, noteikti ir jāpievērš uzmanība adekvātai tirgus cenai."
Var pieprasīt čeku
VID sabiedrisko attiecību pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro, ka individuālie dzīvnieku audzētāji, tirgojot mājdzīvniekus, ir saimnieciskās darbības veicēji un, viņiem, samaksu saņemot skaidrā naudā vai ar maksājumu karti, pēc klienta pieprasījuma ir jāizsniedz VID reģistrētā kvīts. Tāpat minētās personas var lietot kases aparātu un izsniegt kases čeku.
Savukārt dzīvnieku patversmes, nododot dzīvnieku jaunajam saimniekam, nereti lūdz veikt samaksu par dzīvniekam veiktajām vakcinācijām un medicīniskajām procedūrām. Arī šajā gadījumā klienta veiktā samaksa ir uzskatāma kā atlīdzība par darījumu, par kuru klientam pēc tā pieprasījuma ir tiesības saņemt reģistrēto kvīti, vai arī, ja tiek lietots kases aparāts, klientam ir jāsaņem kases čeks.