SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
3
11
3
11

Vērtības jaunajā mācību saturā – kādas tās ir

Vērtības ir iestrādātas izglītības paplašinātajos mērķos un sasniedzamajos rezultātos visās mācību jomās, kā arī izpaužas mācību pieejā un attiecībās ar skolēniem, skolas iekšējā kultūrā un plašākā kopienā, norāda jaunā mācību satura ieviesēji.

LV portāla infografika

Līdztekus kompetencēm – arī vērtības. LV portāls skaidro vērtību vietu jaunieviešamajā pilnveidotajā vispārējās izglītības saturā.

īsumā
  • Mācību satura vērtību dimensija balstīta Latvijas Republikas Satversmē, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktajās vērtībās.
  • Skolēniem apgūstamās vērtības un tikumi jaunajā mācību saturā ietverti praktiski visās mācību jomās un fiksēti izglītības standartā.
  • Viens no būtiskiem elementiem pilnveidotajā mācību saturā ir sociāli emocionālā mācīšanās.
  • Jaunajā mācību saturā attīstāmo vērtību un tikumu nostiprināšanā būtiska loma ir kā pedagogiem, tā skolēnu vecākiem.

“Mūsdienu bērniem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās, un nākotnē jābūt gataviem radīt līdz tam nepieredzētu ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras vidi,” teikts Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”) pamatojumā, ar ko līdz 2022. gadam tiek ieviesta jaunā pieeja vispārējā izglītībā. Lai gan izskan bažas, ka jaunais mācību saturs ir pārāk fokusēts uz praktisku iemaņu attīstīšanu mainīga darba tirgus pieprasījuma apstākļos, pilnveidotās jeb kompetenču pieejas ieviesēji norāda: jauno saturu caurvij vispārcilvēcisko vērtību apguve.

Balstītas Satversmē un cilvēktiesību aktos

“Lietpratība jeb kompetence bez vērtību komponentes nav iedomājama nevienā profesijā, jo svarīgi ir ne vien tas, ko cilvēks zina un prot, bet arī apziņa par savu zināšanu un prasmju ētisku izmantošanu,” oktobra sākumā profesionālajā konferencē skolotājiem, izglītības politikas veidotājiem un citiem interesentiem ievadrunā pauda VISIC vadītājs Guntars Catlaks. “Kompetenci no vienkārši zināšanām un prasmēm atšķir mērķis un griba, kas ir balstīta vērtībās.”

Mācību satura vērtību dimensija balstīta Latvijas Republikas Satversmē, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktajās vērtībās. Skolas uzdevums ir bērniem un jauniešiem veidot visaptverošu izpratni par tādām vērtībām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību, skaidro “Skolas 2030” pārstāvji.

Jaunajā mācību saturā viens no elementiem ir vērtībās balstīti ieradumi, kas aprakstīti kā tikumi, norāda “Skolas 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Ministru kabineta noteikumu “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība” 7. pants, kurā saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 38. un 39. punktu noteiktas izglītojamo valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas, norādīti šādi būtiskākie skolēniem izkopjamie tikumi:

  • atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
  • centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
  • drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
  • godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
  • gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
  • laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
  • līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
  • mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
  • savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
  • solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
  • taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
  • tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

Sasniedzamie rezultāti – izglītības standartā

Skolēniem apgūstamās vērtības un tikumi jaunajā mācību saturā ietverti praktiski visās mācību jomās un fiksēti izglītības standartā, skaidro Z. Oliņa.

Pamatskolas beidzējiemNoteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, kas stāsies spēkā no 2020. gada 1. septembra, paredz, ka sociālajā un pilsoniskajā jomā “skolēns domā un rīkojas atbildīgi, apzinoties savas rīcības sekas un cienot dzīvību kā vērtību, viņam ir izveidojušies noturīgi, labvēlīgi sociālie ieradumi saziņā un saskarsmē ar līdzcilvēkiem, ir izkopta nacionālā, vēsturiskā un pilsoniskā apziņa un izpratne par sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem.”

Attīstot prasmes sociālajā un pilsoniskajā jomā, 9. klasi beidzis skolēns:

  • Skaidro gribas, rakstura, motivācijas, pozitīva pašvērtējuma, emociju, domu un uzvedības pārvaldīšanas lomu garīgajā un fiziskajā veselībā un savstarpējās attiecībās. Pieņemot lēmumus, apsver savas un citu cilvēku vajadzības, vēlmes un intereses. Patstāvīgi lieto stresa pārvaldīšanas paņēmienus un spēj atbalstīt citus.
  • Uzklausa atšķirīgus viedokļus un argumentēti pamato savus uzskatus. Skaidro, ka dažādas vērtības var būt savstarpējā pretrunā. Savā uzvedībā ievēro vispārpieņemtās vērtības un sabiedrībā atzītās uzvedības normas.
  • Atpazīst un piedāvā risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutē par dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem. Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību strīdīgās situācijās.
  • Izvēlas savām vajadzībām un interesēm atbilstošas aktivitātes un nosaka šo izvēļu ieguvumus un alternatīvās izmaksas. Skaidro, kas būtu jāveic īstermiņā, lai varētu virzīties uz ilgtermiņa mērķiem, arī tad, ja šie mērķi vēl ir neskaidri. Plāno savu izaugsmi saistībā ar mācībām un vaļaspriekiem, balstoties uz savu stipro pušu un grūtību jomu apzināšanos.
  • Salīdzina dažādu cilvēku pieredzētos notikumus ar atbilstošā laika Latvijas, Baltijas reģiona un Eiropas notikumiem. Skaidro, kas veido nacionālo (piederība Latvijai) un eiropeisko identitāti.
  • Salīdzina vēsturiski nozīmīgas Latvijas un pasaules personības dažādos laikos, lai izdarītu secinājumus par šo personu paveikto un īpašībām, kas nodrošinājušas panākumus. Spriež, ka jebkuram indivīdam ar savu darbību ir un būs iespēja ietekmēt vēstures notikumus.

Attiecībās ar līdzcilvēkiem 9. klasi beidzis skolēns:

  • Salīdzina cilvēku rīcības morālos un tiesiskos aspektus atbilstoši taisnīguma, godīguma, atbildības un brīvprātības kritērijiem dažādās kultūrās un sabiedrībās. Veido un uztur cieņpilnas attiecības ar dažādiem cilvēkiem. Pieņemot lēmumus, respektē citu vajadzības, intereses un vērtības.
  • Secina, kādas vērtības, mērķi un intereses ir dažādām sociālajām grupām, lai atpazītu savas sociālās lomas vietējā kopienā un veicinātu sociāli atbildīgu un konstruktīvu sadarbību, balstoties uz visiem nozīmīgām vērtībām.
  • Skaidro, kā cilvēku līdztiesības un vienlīdzības principu ievērošana veicina cilvēku savstarpējo attiecību veidošanu un uzturēšanu. Balstoties uz pieredzi un novērojumiem, piedāvā uzvedības principus, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, emocionālo un fizisko vardarbību, kā arī draudus un konfliktus. Skaidro radikalizācijas draudu esību, atpazīst radikalizācijas pazīmes vienaudžu vai citu cilvēku uzvedībā.
  • Pamato viedokli par ģimenes un laulības nozīmīgumu sabiedrības ilgtspējai, izvērtē laulības priekšrocības, salīdzinot ar nereģistrētām attiecībām.
  • Sadarbojoties grupā, gūst pilsoniskās un politiskās līdzdalības pieredzi, iesaistoties vietējai kopienai nozīmīgu jautājumu risināšanā vai lēmumu pieņemšanā. Spriež par dažādiem līdzdalības veidiem, to piedāvātajām iespējām un to, kurš veids visefektīvāk ļauj ietekmēt lēmumu pieņemšanu un vajadzību apmierināšanu sabiedrībā un kurš ir visefektīvākais veids, lai līdzdarbotos sabiedriski nozīmīgos procesos.
  • Veido rīcības plānu un īsteno sabiedriskas aktivitātes savā dzīvesvietā vai reģionā, kas ir vērstas uz kopīgā sabiedriskā labuma īstenošanu, lai pievērstu plašākas auditorijas uzmanību sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, piemēram, sabiedriskā drošība un veselība.

Vidējās izglītības posmā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trijos mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā. “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, sociālās un pilsoniskās mācību jomas optimālajā apguves līmenī paredz, ka 12. klases skolēns “skaidro pasaules notikumus, to cēloņsakarības un idejisko pamatu pagātnē un tagadnē, pauž savu attieksmi pret sabiedriskajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem procesiem un atbildīgi iesaistās tajos, pieņem lēmumus, kas saistīti ar karjeru un nākotnes iespējām un pozitīvi ietekmē labklājību lokāli un globāli, pamana netaisnību un rīkojas tā, lai to novērstu, ar cieņu un izpratni izturas pret sabiedrības daudzveidības izpausmēm”.

Attīstot prasmes sociālajā un pilsoniskajā jomā, 12. klasi beidzis skolēns optimālajā mācību apguves līmenī:

  • Pamatojoties uz paša veidoto savas personības raksturojumu, vērtē savas stiprās un vājās puses, izvirza dzīves mērķus un darbojas, lai prognozētu, patstāvīgi pieņemtu atbildīgus un izsvērtus lēmumus par savu nākotnes darbības jomu (karjeru), ņemot vērā informāciju par izmaiņām darba tirgū, respektējot vajadzības un vērtības.
  • Nosaka sociāli emocionālo, bioloģisko un vides faktoru nozīmi cilvēka uzvedībā, nošķirot vēlamo no reālās rīcības, atbildīgi izvērtē savu rīcību, iesaistoties sociālās attiecībās. Sadarbojoties piedāvā iespējamos risinājumus atbalsta pasākumu īstenošanai, kas palīdzētu pārvarēt negatīvu iedzimto vai vides/audzināšanas faktoru ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti, arī veselību, un nākotni.
  • Diskutē un vada diskusiju par taisnīgumu, tiesiskumu un mūsdienu ētiskajām problēmām, piedāvā to risinājumus, izmantojot dažādas jēdziena “cilvēks” interpretācijas. Reflektē par cilvēces rašanās procesu un formulē 21. gs. tendences to skaidrojumos.
  • Nosaka piemēros balstītas sakarības un prognozē tiesisko risinājumu situācijām, kur iespējama juridiskās atbildības iestāšanās, lai kritiski vērtētu tiesību principu darbību realitātē un brīvību ierobežojuma būtību.
  • Rūpējoties par sevi un līdzcilvēkiem, veicinot personisko izaugsmi, izvērtē savas iespējas un vajadzības. Iesaistās dažādās sociālās aizsardzības – sociālās politikas – aktivitātēs.
  • Izmantojot piemērus no pagātnes un tagadnes, diskutē par nacionālās identitātes lomu valstiskās identitātes veidošanā, valstsgribas, valstiskuma un nepārtrauktības stiprināšanā.

Sasniedzamie rezultāti sociālās un pilsoniskās jomas pilnveidotajā mācību saturā noteikti visās vispārējās izglītības programmās – skolēniem, beidzot 3., 6., 9. un 12. klasi, kā arī pirmsskolas izglītībā, kur tos nosaka “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”, kas stājušies spēkā šīgada 1. septembrī.

Vērtības un ieradumi – visā mācību saturā

Vērtību un tikumu apguve caurvij arī mācību priekšmetus katru atsevišķi, pat tādus, kuriem ar sociālo un pilsonisko jomu šķietami nav tiešas saistības, norāda Z. Oliņa. Piemēram, tehnoloģiju mācību jomā 9. klases skolēns saskaņā ar izglītības standartu pēta videi draudzīgu resursu lietošanas risinājumus un lieto tos, kā arī ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus, etiķeti virtuālajā vidē, tādējādi apliecinot atbildīgumu pret līdzcilvēkiem un vidi. “Mācību priekšmetu programmās katram mācību priekšmetam ir formulēti 10 ieradumi, kuru attīstība ir ļoti svarīgs šī mācību priekšmeta uzdevums,” skaidro “Skolas 2030” pārstāve. Īpaši vērtībās balstītu ieradumu veidošana jaunajā mācību saturā saistīta ar pilsoniskās līdzdalības prasmēm: “Skolēns redz un izprot, kā darbojas sabiedrība, vide un viņš pats. Skolēnam ir skaidras savas vērtības, un lēmumus iesaistīties sabiedriskos procesos viņš pieņem saistībā ar tām,” pauž Z. Oliņa.

Jaunajā vispārējās izglītības standartā vidējās izglītības posmā skolēniem paredzēts īstenot un aizstāvēt patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu. Pēdējais, kā norāda “Skolas 2030” pārstāve, skolēnam paver iespējas noskaidrot kādu sabiedrisku vajadzību, “kuras risināšanā viņš var būt līdzdalīgs un kuru var atrisināt, gūstot tiešu pieredzi un pārliecību par savu spēju mainīt pasauli”.

Viens no būtiskiem elementiem pilnveidotajā mācību saturā ir sociāli emocionālā mācīšanās. Tās laikā skolēns gan apgūst pašvadītu mācīšanos – pats izvirza savai izaugsmei nepieciešamos ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, analizē savas domāšanas un rīcības gaitu, mācās no kļūdām –, gan sadarbojas ar citiem, izprotot viņu vajadzības, sniedzot līdzvērtīgu ieguldījumu un spējot panākt cieņpilnu kompromisu viedokļu atšķirības gadījumos. Šāda pieredze, kā skaidro Z. Oliņa, skolēnam dod pamatu pozitīvu konstruktīvu attiecību veidošanai ar cilvēkiem visas dzīves garumā. 

Jaunajā mācību saturā attīstāmo vērtību un tikumu nostiprināšanā būtiska loma ir kā skolai un pedagogiem, tā skolēnu vecākiem, gan vieniem, gan otriem tās apliecinot arī praksē ar savu personīgo piemēru, vērtībām kompetenču izglītībā veltītajā konferencē pauda pieaicinātie eksperti. “Vērtības nostiprinās tad, kad kopā ir gan to zināšana, gan darīšana,” uzsvēra Latvijas Universitātes asociētā profesore klīniskajā psiholoģijā Baiba Martinsone, norādot: “Vērtības uztur pasaules kārtību un sniedz mums orientierus.” Savukārt, kā pauda filozofijas doktors Nīls Hokss no Lielbritānijas, organizācijas “Vērtībās balstīta izglītība” dibinātājs, vispārējo, universālo vērtību iemantošana skolēnos nostiprina spēju domāt un kontrolēt sevi pašiem, nevis akli ļaut to darīt plašsaziņas līdzekļiem un viedierīcēm.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU