SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Izglītība
7
7

Skolu tīkla pārkārtošana – kādas izmaiņas rosinātas Izglītības likumā

Ja Ministru kabinetam tiks paredzētas tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē, skola, kuras izglītojamo skaits neatbilstu noteiktajam, zaudētu tiesības īstenot programmu un valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Tas var novest pie daudzu nelielu pamatskolu slēgšanas, brīdina Latvijas Pašvaldību savienība.

FOTO: Ieva Makare, LETA

Saeimā nonākuši grozījumi Izglītības likumā, kas paredz valdībai deleģējumu atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu izglītības iestādēs. Likumprojekts izraisījis pašvaldību un pedagogu arodorganizācijas iebildumus, no kuriem būtiskākais – var nākties slēgt daudzas pamatskolas.

īsumā
  • Izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principi tiek noteikti ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību, ņemot vērā izglītības satura reformu, administratīvi teritoriālo reformu u. c. faktorus.
  • Grozījumi Izglītības likumā paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē. Ja tas neatbilstu noteiktajam, skola zaudētu tiesības īstenot programmu un valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
  • Grozījumi Izglītības likumā tiek virzīti izskatīšanai Saeimā kopā ar valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketi steidzamības kārtā.
  • Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pauž bažas, ka grozījumi Izglītības likumā novedīs pie daudzu pamatskolu slēgšanas un ir pretrunā Satversmei.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un valdības atbalstītais likumprojekts par izglītības iestāžu tīkla pārkārtošanu izstrādāts, lai realizētu Valdības rīcības plānu, kas paredz īstenot Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu iecerētās darbības, vēsta ministrija. Paredzēts sagatavot un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus par izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību un attīstību, ņemot vērā izglītības satura reformu, administratīvi teritoriālo reformu u. c. faktorus.´

Grozījumi skartu pamatskolu darbību

Likumprojekts paredz, ka valdība “atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam nosaka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kā arī minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas.” Proti, norma attieksies arī uz šo izglītības iestāžu filiālēm.

Likumprojekts arī paredz, ka “pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot vispārējās izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, ja izglītības iestāde atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam pamatizglītības pakāpē un ja pamatizglītības iestāde atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam vispārējās izglītības programmas pamatizglītības pakāpē īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas”. Šī norma faktiski liegtu pašvaldībām uzturēt pamatskolas, kurās mācās mazāk skolēnu, nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos, pat ja vietvaras šīs pamatskolas pilnībā finansētu pašas.

Līdztekus likumprojekts paredz, ka pedagogu, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, darba samaksa no valsts budžeta līdzekļiem netiek nodrošināta šādos gadījumos:

  • ja izglītojamo skaits neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam skaitam pamatizglītības pakāpē vai minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas;
  • ja izglītojamo skaits neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam skaitam vidējās izglītības pakāpē vai izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Privātajās vispārējās izglītības iestādēs minētajos gadījumos pedagogu darba samaksa attiecīgajā izglītības pakāpē tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta, paredz likumprojekts.

Paredzēts, ka jaunās normas vidējās izglītības pakāpē piemērotu no 2021. gada 1. septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē – no 2022. gada 1. septembra. Minētie grozījumi Izglītības likumā iekļauti 2020. gada valsts budžeta paketē, kas nozīmē, ka Saeimai tos vajadzētu pieņemt steidzamības kārtā.

LPS un LIZDA iebilst

Bažas par IZM sagatavotajām Izglītības likuma normām pauž Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, norādot uz apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, ko varētu radīt likumprojekta īstenošana. “Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu pamatskolu pastāvēšanai,” norāda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Minētie grozījumi Izglītības likumā ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumam, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantam, ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. un 14. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantam, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam un Satversmes 112. pantā noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību, uzskaita LPS. “Grozījumi Izglītības likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, taču bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē un bez saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai gan tik nozīmīga likumprojekta virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors, gan visa sabiedrība,” uz likumprojekta saskaņošanas procedūras pārkāpumu norāda vietvaru apvienība.

Tik nozīmīga likumprojekta virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors, gan visa sabiedrība.

Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga: likumprojektu, kurš skar tik nozīmīgas jomas kā skolu kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji, daudzu pamatskolu turpmākais liktenis, pedagogu nodarbinātība un dažādi sociālekonomiskie aspekti, bez pienācīgas diskusijas un analīzes nedrīkstēja gatavot. “Izskatās, ka ministre brutāli izmanto iespēju, ko pavērusi budžeta virzīšana Saeimā,” secina LIZDA vadītāja. Viņa arī norāda: arodbiedrība atbalsta racionālu skolu tīkla pārkārtojumu, taču katrs gadījums, īpaši attiecībā uz pamatskolām, būtu jāvērtē atsevišķi, jo ne vienmēr neliels skolēnu skaits nozīmē to, ka skolā ir zema izglītības kvalitāte.

LIZDA iebilst pret minēto normu virzīšanu šajā likumprojektā un likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Saistībā ar pamatizglītības nodrošināšanu arodorganizācija rosina no Izglītības likuma izslēgt normu, kura stājas spēkā ar 2020. gada 1. septembri un paredz: “Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējo pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, pašvaldībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ir pienākums slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.”

Saeimas deputātiem un ministru prezidentam Krišjānim Kariņam adresētā vēstulē LIZDA norāda: “Laikā, kad skolas tiek likvidētas un reorganizētas, lai efektīvi tiktu izmantots finansējums, ir nepieļaujami uzlikt par pienākumu pašvaldībai finansēt privātās izglītības iestādes. Prioritāri ietaupītie līdzekļi būtu jāizmanto pedagogu, atbalsta personāla un tehniskā personāla darba samaksas paaugstināšanai.” Līdztekus LIZDA aicina Izglītības likumā veikt arī vairākus grozījumus attiecībā uz pedagogu atalgojumu un sociālo nodrošinājumu.

Galavārds – Budžeta komisijai

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pagājušajā ceturtdienā komisijas sēdē neatbalstīja Izglītības (IZM) ieceri grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un arī to filiālēs, virzīt steidzamības kārtā.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pauda šaubas par to, vai minētie grozījumi attiecas uz 2020. gada valsts budžeta paketi, lai tādējādi tiktu virzīti steidzamības kārtā. Līdzīgu viedokli pauda Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, norādot, ka birojs nesaskata visām grozījumos ietvertajām normām saistību ar valsts budžetu. Savukārt deputāte Anita Muižniece, kura pārstāv izglītības ministres Ilgas Šuplinskas Jauno konservatīvo partiju, pauda, ka minimālajam audzēkņu skaitam ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Izšķirīgais vārds par to, vai minētie grozījumi Izglītības likumā ir virzāmi kopā ar valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketi steidzamības kārtā, pieder par to atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU