Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi likumā – gan nosakot noteiktus kritērijus – ļaus arī turpmāk uzturēt Latvijas skolu sistēmā vēsturiski īstenotās profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas, kurās skolēni padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku.
FOTO: Freepik
Skolām, kuras izstrādā savas izglītības programmas, lai skolēni padziļināti apgūtu kādu mācību satura jomu, arī turpmāk saglabās papildu finansējumu. To nodrošinās grozījumi Vispārējās izglītības likumā, paredzot finansējuma un atbilstības nosacījumus padziļināto mācību programmu īstenošanai.
Pieņemot jauno pamatizglītības standartu, tika domāts par kopējiem nosacījumiem un sasniedzamajiem rezultātiem visiem skolēniem, vienlaikus likumā paredzot iespēju izglītības iestādēm izstrādāt savas autorprogrammas. Taču līdz šim normatīvajā regulējumā nav bijuši ietverti šādu programmu īstenošanas kritēriji, jo īpaši gadījumos, kad skola saņem papildu finansējumu kādas jomas padziļinātai apguvei. Novērtējot līdzšinējās tradīcijas un skolu pozitīvās iestrādes, šādu kritēriju nepieciešamība ir īpaši svarīga, norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Minēto kritēriju noteikšanu, kā arī finansiālo nodrošinājumu skolām, kuras īsteno padziļinātās programmas, paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kurus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirms otrā lasījuma skatīja 18. septembrī.
Kā informē Izglītības un zinātnes ministrija, grozījumi paredz papildināt Vispārējās izglītības likuma 30. pantu ar jaunu – sesto – daļu šādā redakcijā: “Ja valsts vai pašvaldības izglītības iestāde īsteno tās izstrādāto programmu, kas paredz kādas no mācību jomām padziļinātu apguvi un augstākus sasniedzamos rezultātus, tai ir tiesības pretendēt uz papildu valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Ministru kabinets (MK) nosaka kritērijus, tai skaitā sasniedzamajiem rezultātiem, un kārtību, kādā izglītības iestāde var saņemt minēto papildu finansējumu.”
Plānots noteikt – ja izglītības iestāde savas programmas īstenošanai pretendē uz valsts mērķdotācijas papildfinansējumu, padziļinātajai izglītības programmai jātiek īstenotai ne mazāk kā trīs iepriekšējos mācību gados. Tāpat paredzēts noteikt, ka vismaz trīs gadu periodā skolēnu snieguma rezultatīvajiem rādītājiem citos priekšmetos jābūt ne zemākiem par vidējiem valstī, bet padziļinātajos priekšmetos – vismaz par 10% augstākiem par vidējiem valstī. Izglītības iestādei vismaz reizi trijos gados būs jāorganizē valsts mēroga pieejamības skate, konkurss vai olimpiāde mācību priekšmetos un klašu grupās, kur to neorganizē valsts līmenī.
Papildus vispārīgajiem standartā noteiktajiem mērķiem skolai būs jānorāda specifiskie mērķi – kādēļ tiek plānota kādas mācību jomas padziļināta apguve –, kā arī uzdevumi šo mērķu sasniegšanai.
Tāpat tiks ņemta vērā skolēnu dalība un sasniegumi valsts nozīmes skatēs un konkursos, individuālā snieguma sekmīgums ieskaitēs, skolas eksāmenos vai diplomdarbu aizstāvēšanā, regulāra dalība valsts, reģionālās un atklātās olimpiādēs un sacensībās.
Kritērijos plānots arī noteikt pedagogu līdzdalību padziļinātās programmas metodisko un mācību stundu materiālu izstrādē, aprobācijā un pilnveidē. Tiks ņemta vērā arī karjeras izglītības īstenošana izglītības iestādē.
Izglītības un zinātnes ministrijā vēl turpinās priekšlikumu pieņemšana un darbs pie kritēriju izstrādes sadarbībā ar skolām, kuras šobrīd īsteno padziļinātās programmas. Kritēriju izstrādē piedalās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. “Mums ir svarīgi saglabāt un attīstīt kvalitatīvas, uz bērna personības attīstību vērstas izglītības programmas, kurās tiek padziļināti apgūta kāda mācību joma. Tāpēc vienotu kritēriju izstrāde šādu programmu pastāvēšanai un attīstībai ir svarīgākais priekšnoteikums jaunā izglītības satura ieviešanā,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Plānots noteikt, ka likuma 30. panta sestā daļa stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī un valdība līdz 2020. gada 31. martam izdod attiecīgos MK noteikumus.
Latvijas skolu sistēmā vēsturiski veidojusies situācija, ka atsevišķās skolās tiek īstenotas profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas, kurās skolēni padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku. 2018./2019. mācību gadā šos mācību priekšmetus padziļināti pasniedza 45 izglītības iestādes, par to saņemot papildu finansējumu. Profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi tiek piemērots koeficients 1,3, bet profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu matemātikas, valodas, mākslas, informātikas un mājturības apguvi tiek piemērots koeficients 1,2. Šajā mācību gadā profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas skolēni apgūst 38 izglītības iestādēs, informē IZM.
Iepriekšējās valdības laikā tika veikti grozījumi Vispārējās izglītības likumā un apstiprināti jaunie noteikumi par pamatizglītības standartu un programmu paraugiem, kas turpmāk skolām nodrošinās lielāku brīvību, izstrādājot un licencējot savas autorprogrammas. Tādējādi tika plānots, ka padziļināto izglītības programmu apguvei piemērotie valsts piemaksas koeficienti saglabājas tikai līdz 2020. gada 1. septembrim, kad stājas spēkā jaunais pamatizglītības standarts.
Taču, uzklausot izglītības iestāžu un nozares pārstāvju ierosinājumus par nepieciešamību arī turpmāk saglabāt papildu finansēšanas mehānismu skolām, kuras jau tradicionāli izstrādā savas izglītības programmas, lai skolēni padziļināti apgūtu kādu no mācību satura jomām, IZM lēma grozīt Vispārējās izglītības likumu, lai rastu optimālu risinājumu padziļināto programmu īstenošanai un attīstībai.
Šajā mācību gadā izglītības iestādēm, kurās padziļināti jau tiek īstenotas profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas, finansējums tiks piešķirts līdzšinējā kārtībā un apmērā. Taču pēc izstrādāto kritēriju ieviešanas un rezultatīvo rādītāju izvērtēšanas turpmāko trīs gadu laikā skolu skaits varētu mainīties, jo iespējas pretendēt uz papildu finansējumu būs arī citām izglītības iestādēm.
