VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Reinis Bērziņš
Attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs
22. decembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Uzņēmējdarbība
3
3

Vai krīzei var būt gatavs?

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publicitātes attēls

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

“Altum” programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi, un, pats svarīgākais, “Altum” krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma. Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem.

Turklāt ne tikai identificējām uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidojām atbilstošus atbalsta instrumentus, bet arī operatīvi piesaistījām tiem nepieciešamo finansējumu, iespējami maz noslogojot valsts resursus. No krīzes apgrozāmajiem līdzekļiem pieejamajiem 200 miljoniem eiro 50 miljoni eiro piešķīrusi valsts, savukārt pārējo paši esam piesaistījuši no starptautiskajiem aizdevējiem. Arī Kapitāla fonda finansējuma pusi veido valsts resursi, bet otra puse ir piesaistīta privātajā tirgū no pensiju fondu pārvaldniekiem.

Kopumā “Altum” šobrīd piedāvā sešus dažādus risinājumus Covid-19 negatīvās ietekmes pārvarēšanai. Ieejot otrajā krīzes vilnī, finanšu instrumentu tīkls uzņēmumu atbalstam ir pārbaudīti stabils un aktuāls arī krīzes ziemas periodā. Šobrīd, analizējot krīzes finanšu instrumentu līdzšinējo izmantošanu, izkristalizējas vairāki, manuprāt, būtiski aspekti.

Apgrozāmo līdzekļu programma un garantijas banku kredītu brīvdienām

Krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā uzņēmējiem līdz šim piešķirti vairāk nekā 510 aizdevumi aptuveni 92 miljonu eiro apmērā, savukārt krīzes garantijas apstiprinātas par kopējo banku finansējuma apjomu, kas ir tuvu 100 miljoniem eiro. Šis apjoms turpina pakāpeniski augt. Īstenojot atbildīgu un rūpīgu kreditēšanu un finansējot uzņēmumus, kuri bija ekonomiski dzīvotspējīgi pirms vīrusa pandēmijas sākuma un kuru situāciju ietekmēja tieši Covid-19 izplatība, šādu apjomu vērtējam kā adekvātu un situācijai atbilstošu. 

Analizējot situāciju ar garantijām banku kredītu brīvdienām, “Altum” skatījumā pirmajā krīzes vilnī situāciju uz labo pusi būtiski mainīja Finanšu nozares asociācijas maija sākumā pasludinātais moratorijs juridiskajām personām ar iespēju uzņēmumiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu līdz sešiem mēnešiem. Pēc asociācijas datiem, līdz 30. septembrim saistību izpildes atlikšanas vienošanās tika noslēgtas vairāk nekā 3100 uzņēmumu kredītiem ar kopējo summu 753 miljoni eiro*, kas ir nozīmīgs apjoms. Moratorijs tūkstošiem uzņēmumu noderēja kā drošības spilvens, un attiecīgi mazinājās neatliekama aktualitāte pēc speciālajiem krīzes instrumentiem. Mūsu dati rāda, ka pēc moratorija ieviešanas pieprasījums pēc krīzes garantijām samazinājās, apliecinot, ka privātais tirgus spēja situāciju absorbēt saviem spēkiem. Pagaidām nav zināms (10. decembris), vai bankas atjaunos līdzīgu moratoriju, taču, visticamāk, tas neturpināsies, tāpēc, saglabājoties nenoteiktībai ekonomikā, prognozējam arī lielāku pieprasījumu pēc “Altum” krīzes garantijām. 

Analizējot arī savus krīzes aizdevumu datus, redzam, ka vislielākais pieprasījums bija aprīlī, pēc kura sekoja sabremzēšanās. Būtisks aspekts te ir uzņēmumu uzkrātās pietiekamās likviditātes rezerves, kas daudziem ļāva pārvarēt krīzes smagākos mēnešus, un iesākto līgumu izpilde, kas nodrošināju apgrozāmo kapitālu. Daļa uzņēmumu negatīvākas sekas izjuta pirmajos ārkārtējās situācijas mēnešos, daudzi izmantoja FNA moratorija nodrošinātās kredītu brīvdienas.

Tāpat jāpiemin, ka kredītiestādes krīzē iegāja spēcīgas un, ņemot vērā, ka banku finansiālā situācija ir laba, daudziem klientiem kredīta brīvdienu nodrošināšanai nebija nepieciešams papildu nodrošinājums krīzes garantijas veidā. Nozīmīgs atbalsts Latvijas uzņēmumiem ir bijuši arī citi atbalsta instrumenti, piemēram, dīkstāves pabalsti, kas ļāva sabalansēt naudas plūsmu un laikus pildīt saistību maksājumus kredītiestādēs.

Krīzes aizdevumu un garantiju maksimālais apjoms** šā gada martā tika prognozēts atbilstoši tābrīža ekonomikas attīstības prognozēm, gatavojoties visiem notikumu attīstības scenārijiem un rūpējoties par pietiekamu finansējumu arī negatīvākā scenārija gadījumā. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas jūnijā, uzlabojoties uzņēmēju sentimentam un atjaunojoties ekonomikas aktivitātei, redzam, ka kopumā piepildījās bāzes, nevis sliktākais scenārijs. To labi atspoguļo arī IKP prognozes un faktiskie dati – piemēram, 2. ceturksnī IKP samazinājās par 5,4% pretēji sākotnēji prognozētajam divciparu skaitļa kritumam.

Krīzes nākamajam posmam – gatavi

Kopš pirmās krīzes dienas sekojam līdzi tam, kāda ir kopējā “Altum” instrumentu ietekme jeb pozitīvais efekts uz tautsaimniecību (gan Covid-19 pārvarēšanas instrumenti, gan ikdienas programmas, kas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām u. c.). Mūsu jaunākie dati rāda, ka no marta līdz decembra sākumam šis efekts uz tautsaimniecību pārsniedzis jau 680 miljonu eiro, un lielāko daļu veido tieši ikdienas, nevis krīzes instrumenti. Tas liecina, ka uzņēmumu attīstības projekti turpinās.

Svarīgi, ka, sākoties Covid-19 izplatības otrajam vilnim un sekojošam ekonomikas situācijas pasliktinājumam, esam pilnībā gatavi lielākam pieprasījumam pēc krīzes instrumentiem, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt šo turbulenci un veicinot arī privātā sektora naudas ieplūšanu ekonomikā. Šajos apstākļos būtiskākais, ka finansējums “Altum” instrumentu īstenošanai ir pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma, tostarp programmām, kas ir aktuālas arī krīzes otrajā vilnī.

https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2020/10/krediti_grafiks_septembris_30.pdf

 ** Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļauj bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu, kura pārsniedz 700 miljonus eiro. Apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem pieejami līdz 200 miljoniem eiro.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI