Kas līdzšinējā PVO un Latvijas sadarbībā mainīsies līdz ar jūsu kļūšanu par pārstāvniecības vadītāju? Ko šajā sadarbībā varētu un vajadzētu uzlabot?
PVO un Latvijas sadarbības jomas nosaka divgades sadarbības līgums 2020.–2021. gadam, un pārstāvniecība turpinās sniegt nepieciešamo atbalstu šajās jomās. Taču Covid-19 pandēmija ir nedaudz aizkavējusi šī sadarbības līguma aktivitāšu ieviešanu. Lai nodrošinātu, ka svarīgākie darbi tomēr tiek izdarīti, iepazīšanās tikšanās laikā ar veselības ministri tika pārrunātas prioritātes. Lai veicinātu Latvijas gatavību dažādiem Covid-19 pandēmijas pavērsieniem, PVO atbalstīs vietējo ekspertu vadītu dažādu Covid-19 scenāriju simulāciju, kas plānota tuvākajā laikā. Vienlaikus tiks aktivizēts darbs veselības finansēšanas jautājumos, psihiskās veselības, integrētās aprūpes, vakcinācijas un veselības informācijas sistēmu jomā. PVO un Latvijas līdzšinējo sadarbību noteikti var vērtēt kā ļoti veiksmīgu, taču, ņemot vērā ierobežotos resursus, nākotnē ir nepieciešams vēl vairāk fokusēties uz dažu visbūtiskāko jautājumu risināšanu.
Nākamajos divos gados par PVO un Latvijas sadarbības prioritāti ir noteikta psihiskā veselība, integrētās veselības aprūpes attīstība, veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, veselības sistēmas gatavības pilnveide, kā arī cilvēkresursu piesaiste veselības nozarei un citi jautājumi. Ko konkrēti paredzēts darīt, lai īstenotu šīs prioritātes?
Ar veselības ministri ir pārrunāti nākamie soļi noteiktajām prioritātēm. Kā jau minēju, vietējo ekspertu vadībā tiks organizēta dažādu Covid-19 scenāriju simulācija. PVO pārstāvniecība jau sadarbojas ar vietējām NVO, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti un lai viņi saņemtu informāciju par Covid-19 viņiem pieejamā veidā, un lai nodrošinātu psihoemocionālu atbalstu garīgās veselības uzlabošanai visiem iedzīvotājiem, ieskaitot neaizsargātās grupas. Ir notikušas konsultācijas starp ministrijas speciālistiem un PVO ekspertiem par tehniskās palīdzības organizēšanu psihiskās veselības jomā. Pateicoties šai tehniskajai palīdzībai, tiks noteikta garīgo veselības traucējumu ietekme uz ekonomiku, kā arī analizētas dažādu profilakses un ārstniecības pasākumu izmaksas un ieguvumi. Tāpat PVO eksperti ir gatavi attālināti uzsākt darbu vakcinācijas, veselības informācijas sistēmu un citās jomās. Mēs arī sekojam līdzi 2021. budžeta veidošanas procesam un vērtējam, kā tas potenciāli ietekmēs sabiedrības veselību.
PVO mērķis ir sniegt atbalstu dalībvalstīm nacionālās politikas un sabiedrības veselības programmu attīstībā, kā arī paredzēt un ierobežot draudus sabiedrības veselībai. Kas ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielākie trūkumi?
PVO nesen apstiprinātās Eiropas darba programmas prioritātes – tiesības uz universālu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, nebaidoties no finansiālām grūtībām, aizsardzība pret ārkārtējām situācijām veselības jomā un veselīgu kopienu veidošana – ir ļoti aktuālas izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Latvija.
Latvijai starp ES valstīm ir viens no augstākajiem privāto maksājumu īpatsvariem, kas dažkārt noved pie katastrofāliem izdevumiem un nabadzīgāko mājsaimniecību pārstāvjiem neļauj piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem. Traucēta piekļuve nepieciešamiem veselības aprūpes pakalpojumiem negatīvi ietekmē veselības rādītājus, kas savukārt kaitē ekonomikai. Lai gan 2021. gada budžeta projekts paredz paaugstinātu valdības prioritāti un finansējumu veselībai, ilgtspējīga finansējuma nodrošināšana veselības aprūpei joprojām ir aktuāla problēma. Līdztekus ilgtspējīgam finansējumam izšķirīga nozīme ir taisnīguma nodrošināšanai veselības jomā. Tāpēc jau tuvākajā laikā būs nepieciešama diskusija par Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pašreizējā versijā negarantē vispārēju un taisnīgu piekļuvi veselības pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādi. PVO atbalsta Veselības ministrijas un ministres nostāju par vienotu pakalpojumu grozu visiem iedzīvotājiem.
Lai gan Latvijas valdība, atbildīgās institūcijas un iedzīvotāji ir pelnījuši atzinību par sekmīgu līdzšinējo cīņu Covid-19 ierobežošanā, pandēmija kopumā ir parādījusi, cik pasaule ir bijusi tai nesagatavota. No šīs pieredzes ir jāmācās un laikus jāpieņem politiski un finansiāli lēmumi, lai mazinātu nākotnes pandēmiju kaitīgo ietekmi. Latvijas gadījumā tas nozīmē veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu gan finansiāli, gan strukturāli, ieskaitot sabiedrības veselības un epidemioloģisko dienestu stiprināšanu, kuriem līdz šim ir bijusi izšķirīga loma slimības izplatīšanās novēršanā.
Tajā pašā laikā mēs visi apzināmies, ka iedzīvotāju veselība nav atkarīga tikai no veselības aprūpes sistēmas. Tāpēc starpnozaru pieejas nodrošināšana un veselīgu kopienu veidošana arī ir ārkārtīgi būtiska.
Cik lielā mērā Latvija līdz šim ir ņēmusi vērā PVO rekomendācijas?
Kopumā PVO un Latvijas sadarbība rekomendāciju ieviešanā ir pozitīva. PVO ir sniegusi savu tehnisko palīdzību un rekomendācijas visās svarīgākajās jomās, ieskaitot veselības finansēšanas jautājumus. Dažas rekomendācijas vēl atrodas izvērtēšanas procesā, un mēs esam gatavi sniegt nepieciešamo atbalstu to ieviešanai.
Neraugoties uz plašām Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmām, mūsu valsts tiek uzskatīta par veiksmes stāstu Covid-19 ierobežošanā. Kas ir šīs veiksmes pamatā?
Es varu pievienoties sava priekšgājēja Dr. Mišela Tirēna (Michel Thieren) jau iepriekš paustajam. Pirmkārt, kopumā iedzīvotāji uzticas valdībai, kad runa ir par Covid-19, un ievēro tās norādījumus. Otrkārt, valdība ir parādījusi samērā vienotu nostāju reakcijā uz Covid-19, visi ministri ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, par spīti tam, ka tā ir vairāku partiju koalīcija. Atzinīgi jāvērtē veselības ministres spēja skaidri formulēt jautājumus un risinājumus un premjerministra darbība, kuram ir izdevies demonstrēt valdības vienotību, tādējādi veicinot iedzīvotāju uzticības izpelnīšanos. Treškārt, valdība ir paļāvusies uz epidemioloģiskajiem datiem un zinātniskajiem pierādījumiem un vairumā gadījumu ievērojusi ekspertu rekomendācijām.
Pašreizējie epidemioloģiskie dati liecina (intervija notika 28. septembrī), ka Latvija ir savlaicīgi un sistēmiski pareizi pieņēmusi lēmumus, pamatojoties uz pierādījumiem.
Protams, izaicinājums joprojām ir šo panākumu uzturēšana, ņemot vērā pieaugošo gadījumu skaitu citās valstīs un iespējamo spiedienu no dažādām pusēm, kuru intereses ir skāruši ierobežojumi.
Uz Latvijas valdību tiek izdarīts spiediens, lai tā samazinātu vai pat atceltu Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Viens no argumentiem ir uzskats, ka tie sabiedrības veselībai nodara vairāk ļauna nekā laba: tiek minēts plānveida medicīnas pakalpojumu ierobežošanas dēļ ielaisto slimību skaita pieaugums, cilvēku psihiskās veselības pasliktināšanās utt. Kāds šajā jautājumā ir PVO viedoklis?
Jāturpina ierobežot Covid-19 izplatību, lai aizsargātu riska grupas, kā arī atbalstītu Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Šis ir laiks, kad mums visiem jāiemācās sadzīvot ar šo vīrusu un, mēģinot to darīt, jācenšas atrast veids, kā saglabāt mūsu sabiedrību pēc iespējas atvērtāku, vienlaikus pārtraucot inficēšanās ķēdes pēc iespējas ātrāk. Labā ziņa ir tā, ka mēs esam iemācījušies piemērot pasākumus lokalizētākā un pielāgotākā veidā, lai aizsargātu ne tikai veselību, bet arī ekonomiku.
Mēs zinām, ka daudzi cilvēki ir noguruši no pastāvīgā ārkārtas stāvokļa, daudzi nespēj ievērot pasākumus, daudzu cilvēku ienākumu avots arī ir cietis. PVO iesaka veidot tādu nacionālo Covid-19 ierobežošanas stratēģiju, kas būtu gan zinātniski pamatota, gan kulturāli pieņemama. Mēs iesakām pašreizējos ierobežojumus un sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus pielāgot vai mainīt atbilstoši konkrētajai situācijai pēc iespējas mazākajā administratīvajā teritorijā, saskaņā ar konkrētajiem transmisijas kritērijiem un veselības aprūpes iespējām, kā arī ņemot vērā, kas ir iespējams un pieņemams attiecīgajā sabiedrībā.
Eiropas Komisija rosina ieviest vienotus kritērijus ceļošanas ierobežojumu noteikšanai. Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību ir daudz labāka nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tāpēc tādi vienoti kritēriji, kuros ceļošanas ierobežojumu piemērošanai būtu paredzēts daudz zemāks saslimstības slieksnis, Latvijai acīmredzami nebūtu izdevīgi. Kā raugāties uz minēto ieteikumu ieviešanu ES?
Mēs nevaram apturēt iedzīvotāju pārvietošanos, taču ir nepieciešams uzlabot informāciju, kas tiek sniegta ceļotājam, lai katrs individuāli spētu pieņemt informētus lēmumus: kādi ir riski, kādi ierobežojumi ir spēkā citā valstī. Ceļotājiem jābūt informētiem arī par riskiem, kas attiecas uz katru personīgi, tāpat viņiem jāsaprot, vai ieteicams ievērot papildu drošības pasākumus. Ir vēlams, cik vien iespējams, saskaņot Eiropas mēroga politiku (nacionālo un starptautisko), kā arī sabiedrības informētības kampaņas par testēšanu, izsekošanu, izolāciju, lai ceļotāji pilnībā saprastu, ko no viņiem prasa.
Ceļošanas ierobežojumi uzliek lielu slogu cilvēkiem un negatīvi ietekmē ienākumus, taču tiem var būt svarīga nozīme Covid-19 izplatības kontrolē. Ja tiek noteikti ierobežojumi, tiem nevajadzētu būt pārmērīgi invazīviem vai uzmācīgiem, un tiem jābūt zinātniski pamatotiem. Izmantojot Starptautiskos veselības noteikumus, PVO ir strādājusi ar visām valstīm, lai prioritizētu veselības problēmas un vienlaikus samazinātu nevajadzīgu iejaukšanos ceļojumos, tirdzniecībā un ekonomikā. PVO ir izdevusi jaunas vadlīnijas, lai palīdzētu valstīm pielāgoties ierobežojumiem vai tos atcelt un atbilstoši situācijai atsākt ceļošanu.
Kā norādījis Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, Dienvidkoreja, Singapūra, Japāna un Austrālija tiek galā pat ar lielāku otro Covid-19 uzliesmojumu, vienlaikus saglabājot ekonomisko aktivitāti. Vai ir skaidrs, kāpēc Eiropas valstīs, kurās pastāv dažādi ekonomiku bremzējoši ierobežojumi, sācies tik straujš slimības uzliesmojums?
Ir dažādi iemesli, kāpēc mēs redzam Covid-19 rādītāju pieaugumu visā Eiropas reģionā. Pēdējo septiņu dienu laikā (līdz 24. septembrim) ir reģistrēti vairāk nekā 400 000 jauni Covid-19 gadījumi Eiropas reģionā. Šie skaitļi varētu atspoguļot visaptverošāku testēšanu; vienlaikus mēs arī redzam, ka tas notiek apstākļos, kad fiziskās distancēšanās ierobežojumi tiek mīkstināti, cilvēki nogurst no ārkārtas stāvokļa un zaudē modrību, ir pieaudzis publiskas pulcēšanās pasākumu skaits, kas arī var veicināt vīrusa izplatību. Saslimstības dinamika rada nepieciešamību pēc stingrākiem sabiedrības veselības pasākumiem visā Eiropā, ietverot pulcēšanās, uzņēmumu darba laika un starptautisko ceļojumu ierobežojumus.
Šobrīd ir svarīgi izmantot līdz šim uzkrāto pieredzi un veikt pasākumus, par kuriem mēs zinām, ka tie būs iedarbīgi, lai nomāktu vīrusa izplatību: visaptveroši sabiedrības veselības pasākumi, kas ietver veselības aprūpes darbinieku, vecāku cilvēku un riskam pakļauto grupu aizsardzību, aktīvu testēšanu, kontaktpersonu apzināšanu un inficēto izolēšanu un ārstēšanu. Mēs zinām, ka šie pasākumi darbojas. Tajā pašā laikā mums jāturpina izmantot gūtās mācības, lai mazinātu sociālekonomisko ietekmi, ieviešot viedus, laika ziņā ierobežotus un lokalizētus pasākumus.
Rezultāti nav atkarīgi tikai no valdības. Šīs pandēmijas attīstība ir atkarīga no pasākumiem, ko gan valdības, gan iedzīvotāji kopīgi veic veselības aizsardzībai. Katra cilvēka pienākums ir turpināt aktīvi mazgāt rokas un ievērot klepošanas etiķeti. Par spīti izaicinājumiem, ir jāsaglabā drošs attālums no citiem cilvēkiem un, ja tas nav iespējams, jāvalkā maska.
Vai PVO ir aplēsis Covid-19 izplatības apmēru pasaulē rudenī un ziemā? Vai saslimstības rādītāji varētu palielināties, salīdzinot ar situāciju pagājušajā ziemā un pavasarī?
Mēs nevaram precīzi paredzēt, kas notiks, taču zinām: ja ļausim vīrusam izplatīties, tad tas nonāks pie visneaizsargātākajiem. Mēs zinām, ka ir svarīgi aizsargāt tos, kuriem ir lielāks smagu seku risks. Ja mums neizdosies savlaicīgi atklāt un ārstēt saslimšanu, pārtraukt pārnešanu, novērst plašu izplatīšanos sabiedrībā un aizsargāt visas riska grupas, būs vairāk pacientu ar smagām infekcijām un vairāk nāves gadījumu.
Šobrīd, neraugoties uz gadījumu skaita pieaugumu Eiropā, mēs, par laimi, nenovērojam tik augstu mirstības līmeni kā pavasarī. To var saistīt ar dažādiem iemesliem: lielākā daļa gadījumu ir jaunāku cilvēku vidū, kurus parasti infekcija skar mazāk smagi, ir aizsardzības pasākumi riska grupām, liels testu pieaugums sniedz precīzāku priekšstatu par gadījumu skaitu un izplatību, ir labāka aprūpe pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Tuvojoties ziemai, kad sāk cirkulēt citi elpošanas ceļu patogēni, tostarp sezonālā gripa, palielinās risks gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Ir ļoti svarīgi, lai valstis uzraudzītu abus vīrusus un veicinātu gripas vakcināciju riska grupās. Mums arī īpaši jāaizsargā no gripas savi slimnīcas un veselības aprūpes darbinieki, kuriem jātiek galā ar Covid-19. Jānodrošina, ka veselības aprūpes darbinieki, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar citām slimībām tiek drošā vidē vakcinēti pret gripu.
Pasaulē plašumā iet Covid-19 noliedzēju un pretvakcinēšanās kustība. Kā uz šo problēmu raugās PVO?
Covid-19 ir pirmā pandēmija vēsturē, kuras laikā tehnoloģijas un sociālie mediji tiek plaši izmantoti, lai cilvēki būtu drošībā, informēti un saistīti. Tajā pašā laikā tehnoloģijas, kuras mēs izmantojam informētībai un koordinācijai, veicina un pastiprina “infodēmiju”: pārmērīgu informāciju, kas dažkārt ir precīza, bet dažkārt nav. Tā var potenciāli kaitēt cilvēku veselībai un mazināt pandēmijas kontroles pasākumu iedarbīgumu.
Lai risinātu šo problēmu, PVO Eiropas reģionālais birojs tiešsaistē nodrošina regulārus plašsaziņas līdzekļu brīfingus angļu un krievu valodā. Šajos brīfingos katru nedēļu tiek atbildēts vidēji uz 350 mediju jautājumiem. PVO Eiropas reģionālais birojs arī aktīvi izmanto sociālos medijus, lai dalītos ar pierādījumiem balstītā informācijā un novērstu nepareizus priekšstatus un bažas. Katru dienu tiek publicēti atjaunināti uzraudzības dati, kartes, infografikas un cita informācija par 53 dalībvalstīm. Globāli, izmantojot “Google SOS” brīdinājumu, ir nodrošināts, ka cilvēki, kuri meklē informāciju par koronavīrusu, savu meklēšanas rezultātu augšdaļā redz PVO informāciju. Kopā ar ANO ir uzsākta “Verified Campaign”, lai cīnītos ar dezinformāciju un dalītos pierādījumos balstītos datos.
Mēs arī sniedzam uz valstīm vērstu komunikāciju. “Health Buddy” tērzēšanas robotprogrammatūra, kas tika izveidota kopā ar UNICEF/ECARO, vairākās valodās var atbildēt uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par Covid-19. Tāpat ir izveidots uzvedības ieskatu rīks jeb behavioural insights tool, ar kuru iespējams ātri un elastīgi uzraudzīt sabiedrības zināšanas, riska uztveri, uzvedību un uzticību. PVO Eiropas reģionālais birojs ir apvienojis spēkus ar “Global Shapers Community”, Pasaules Ekonomikas foruma projektu cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem, lai mudinātu viņus cīnīties pret baumām un apmainīties ar pierādījumos balstītu informāciju.
Par PVO darbību un ieteikumiem sabiedrības veselības jomā Latvijā zina maz. Kādas ir organizācijas iespējas paplašināt savu darbību publicitātes jomā?
PVO Latvijas pārstāvniecība pašlaik izstrādā vietējās komunikācijas stratēģiju, tostarp komunikācijai sociālajos tīklos. Vienlaikus mēs apzināmies, ka mūsu galvenais uzdevums ir sniegt jēgpilnu tehnisko palīdzību valdībai, lai risinātu aktuālākās sabiedrības veselības problēmas Latvijā.
