Kas ir svarīgāk – VID ērtības vai cilvēku iespējas?

Šā gada 15. septembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi likumā ““Par nodokļiem un nodevām” (Nr. 418/Lp13) trešajam un galīgajam lasījumam. Komisijas vairākums diemžēl noraidīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lūgumus, kā arī neatbalstīja deputātu Ilzes Indriksones, Janīnas Jalinskas, Ļubovas Švecovas un Igora Pimenova iesniegtos priekšlikumus. Pēc būtības tika ignorēts arī Saeimas Juridiskā biroja lūgums – pārliecināties, vai likumprojektā paredzētais neierobežos Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanu, it īpaši Satversmes 90. un 104. pantā noteikto pamattiesību īstenošanu.

Šajā likumprojektā, ja tas arī trešajā lasījumā tiks atbalstīts bez grozījumiem, paredzēts, ka no 2022. gada 1. janvāra:

• nevienam iedzīvotājam vairs nebūs tiesību iesniegt nodokļu deklarāciju papīra formātā, turklāt deklarācijas varēs iesniegt tikai un vienīgi VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS);
• nodokļu maksātājiem vairs nebūs tiesību lūgt VID izdoto dokumentu nosūtīt e-pastā vai pa pastu (nevis paziņot EDS). Šādas tiesības paliks tikai fiziskajām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas, bet arī tikai tad, ja fiziskā persona to īpaši pieprasīs un, protams, ja zinās, ka īpaši jāpieprasa un kas jāpieprasa;
• jebkādu iesniegumu (iesniegums nav nodokļu deklarācija) nodokļu maksātāji drīkstēs iesniegt tikai un vienīgi VID EDS (izņēmums – fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību).

Lai arī es pati esmu elektroniskās saziņas atbalstītāja, man šķiet nepieņemami, ka ne VID, ne Finanšu ministriju, ne Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākumu nesatrauc, kā konkrēts iedzīvotājs, kurš diemžēl nemāk darboties ar datoru vai kuram ir zemas datorprasmes, spēs iesniegt deklarāciju VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā.

Par EDS lietotāju var kļūt ar vienu lietošanas reizi

Tiek apgalvots, ka iedzīvotājam palīdzēšot VID konsultanti un, kā teica VID ģenerāldirektore, pat bibliotekāri. Tas izklausās loģiski, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jeb gada ienākumu deklarācija, pateicoties IIN grozījumiem, pēdējos gados ir kļuvusi tik sarežģīta, ka bez VID elektroniskajām sagatavēm reti kurš to vairs spēj aizpildīt.

Taču ir kāda būtiska nianse! Ja konsultants iedzīvotāja vietā aizpilda šo deklarāciju VID elektroniskās deklarācijas sistēmā, tad praktiski un juridiski iedzīvotājs ir kļuvis par pastāvīgu VID elektroniskās sistēmas lietotāju, kuram atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta pirmajai daļai jebkuru VID dokumentu (arī nelabvēlīgu, piemēram, par uzrēķināto nodokli, nodokļa piedziņu) paziņo tikai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Turklāt šis VID lēmums tiek uzskatīts par paziņotu iedzīvotājam jau otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paziņošanas datums ir būtisks, jo no tā sākas laiks, kurā ir tiesības lēmumu pārsūdzēt. Interesanti, kuram konsultantam ir pienākums cilvēkam, kas nemāk darboties ar datoru, paziņot, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir kāds dokuments, kura neizpilde radīs sekas? Es tādu pienākumu nevienā normatīvajā aktā nespēju atrast. Vēl vairāk – VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pat nekāda veida atzīmes, ka cilvēks pats elektroniski deklarāciju nav pildījis, jo nemāk darboties ar datoru. Ja cilvēkam būs nodokļu parāds, pirmais, kurš viņu par to informēs, būs tiesu izpildītājs, kam VID nodevis nesamaksātā nodokļa piedziņu.

Tā kā par šo jautājumu jau krietnu laiku tiek diskutēts visdažādākajos forumos, taču bez rezultātiem, atļaušos citēt Finanšu ministrijas 10.01.2019. vēstulē Nr. 4.1-37/28-3 minēto:

“Attiecībā uz Jūsu jautājumu, kā fiziskā persona (kura nav saimnieciskās darbības veicēja), kurai nav iemaņu darbam ar datoru un nav elektroniskās pasta adreses, varēs ar konsultanta starpniecību iesniegt deklarāciju, izmantojot EDS, paskaidrojam.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta pirmo daļu VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir EDS lietotājs, paziņo, izmantojot EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi.

Ievērojot minēto, fiziskajai personai, kura nav EDS lietotāja, lai kļūtu par EDS lietotāju, ir obligāti nepieciešama elektroniskā pasta adrese. Kā zināms, ir vairāki bezmaksas elektroniskā pasta adrešu servisi, kuri piedāvā ātri un ērti izveidot elektroniskā pasta adresi. Līdz ar to elektroniskās pasta adreses izveidošana nav uzskatāma par šķērsli, kas liegtu fiziskajai personai kļūt par EDS lietotāju. Savukārt, ja fiziskajai personai trūkst arī iemaņu elektroniskā pasta adrešu izveidošanā, arī šajā gadījumā tās iestādes darbinieks, pie kura būs vērsusies persona pēc praktiskas palīdzības (t. i., VID, valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra vai bibliotēkas darbinieks), sniegs konsultāciju vai praktisku palīdzību elektroniskā pasta adreses izveidošanā (norādām, ka minētā darbība izriet no pienākuma sniegt konsultāciju par EDS lietošanu).”

Vai digitālās prasmes var apgūt jebkurš?

Tātad Finanšu ministrijas ieskatā jebkurš var apgūt prasmes lietot datoru un izveidot e-pasta adresi. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kādā veidā cilvēks, kurš to būs iemācījies, bet kuram joprojām nebūs pieejams ne dators, ne viedierīce vai arī internets, uzzinās, ka VID ir atsūtījis e-pastā ziņu. Vai viņam katru otro darba dienu jāiet uz tuvāko bibliotēku, kur ir interneta pieslēgums un iespēja atvērt e-pastu? Šķiet lieki jautāt, vai tas ir samērīgs pienākums. Ko darīt cilvēkam, kas tomēr nespēs pats lietot e-pastu vai atvērt VID EDS?

Manuprāt, būtu loģiski, ja likumā šo problēmu atrisinātu tā, kā to piedāvāja LPS un vairāki Saeimas deputāti, papildinot likumu ar skaidru normu:

“Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniski ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku palīdzību, nekļūstot par Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju. Šādā gadījumā fiziska persona apliecina savu piekrišanu datiem, kas atspoguļoti Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotā elektroniskajā deklarācijā, nepieciešamības gadījumā lūdzot tos precizēt.”

Atliek tikai minēt, kāpēc lielākā daļa Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu 15. septembra sēdē šādu priekšlikumu neatbalstīja, jo neviens no viņiem savu viedokli nepamatoja.

Tas, ka problēma var skart ļoti lielu cilvēku skaitu, ir pat norādīts likumprojekta anotācijā, kaut arī netiešā veidā:

“Tā, piemēram, saskaņā ar VID sniegto statistiku ik gadu aptuveni 18% no gada ienākumu nodokļa deklarācijām (GID) tiek iesniegtas papīra dokumenta veidā.”

Tātad 2018. gadā 37 165 fiziskās personas iesniedza deklarāciju kā papīra dokumentu, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas kopš tā laika, kā nu jau visiem labi zināms, būtiski paplašinājušas to darba ņēmēju skaitu, kuriem obligāti ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Komisijas lielākā daļa arī neatbalstīja priekšlikumu, ka iedzīvotājam, kurš jau kļuvis par VID elektroniskās sistēmas lietotāju (piemēram, vienreiz iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli), būtu tiesības deaktivizēt šīs sistēmas lietojumu. Tāpat netika atbalstīts priekšlikums, ka šādiem cilvēkiem pēc noklusējuma dokumenti no VID jāsaņem vispārējā kārtībā, kādu nosaka Paziņošanas likums (pēc noklusējuma – deklarētajā adresē), un tikai gadījumos, kad persona nepārprotami tam piekritusi, tos varētu paziņot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nenosūtot uz deklarētās dzīvesvietas adresi.

Šaubos, vai cilvēki, kuriem kādreiz bija jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija (piemēram, bijušais policists), šobrīd apzinās, ka pēc likuma burta viņi ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāji un šajā sistēmā var būt paziņoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādi. VID norāda, ka informācija par jebkuru paziņoto lēmumu tiekot nosūtīta arī uz personas VID elektroniskās deklarācijas sistēmā norādīto e-pastu, bet jautājums – vai cilvēki, kas kādreiz ir norādījuši sava tālaika darbavietas e-pasta adresi vai citu adresi, zina, ka tā ir jānomaina ar tādu, kuru lieto ikdienā? Pretējā gadījumā pirmais, kas informēs par nodokļu parādu, būs tiesu izpildītājs.

Komisijas sēdē cita starpā tika sniegta informācija, ka ne visām fiziskajām personām, kas ir VID elektroniskās sistēmas lietotājas, ir reģistrētas e-pasta adreses. Savukārt Finanšu ministrijas 10.01.2019. vēstulē Nr. 4.1-37/28-3 sniegta šāda informācija:

“Papildus nosūtām no VID saņemto informāciju par EDS lietotājiem:

* Dati attiecībā uz kopējo personu skaitu un personu skaitu ar reģistrētu e-pasta adresi atšķiras, ņemot vērā, ka kopējā personu skaitā ietilpst arī personas, kuras ir veiksmīgi pieslēgušās EDS, bet nav pabeigušas pilnīgu tās reģistrāciju, kā arī ļoti seni EDS klienti, kuriem, reģistrējoties EDS, nebija pienākuma norādīt elektroniskā pasta adresi un pēc risinājuma ieviešanas ar kontroli norādīt saziņas elektroniskā pasta adresi, vairs nav EDS pieslēdzies. Saziņa ar šādām personām, kuras formāli ir EDS klienti, bet kuras saziņai nav norādījušas elektroniskās pasta adreses, noris rakstveidā, sūtot informāciju/dokumentus uz personas juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu.”

Ņemot vērā faktu, ka Latvijā 2019. gada sākumā atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem bija 2 000 509 Latvijas pilsoņi un nepilsoņi (visās vecumu grupās kopā!), jākonstatē, ka brīvprātīgi par VID elektroniskās deklarēšanās sistēmas lietotājiem, to apzinoties vai neapzinoties, bija kļuvuši jau 57,87%. Tomēr patiesi satraucoši ir tas, ka VID zina: ne visiem ir reģistrētas e-pasta adreses (2019. gada sākumā atbilstoši citētajai tabulai – 21 300 cilvēku (pārējās fiziskās personas) nebija reģistrēta e-pasta adrese), un milzīgs daudzums cilvēku nav apstiprinājuši reģistrēto e-pasta adresi (atbilstoši tabulas datiem – 407 579 cilvēki). Tātad tās var būt kļūdainas vai arī vairs netiek lietotas, tomēr VID neraizējas, vai šie cilvēki saņem VID korespondenci. Finanšu ministrijas 10.01.2019. vēstulē Nr. 4.1-37/28-3 zem tabulas tiek norādīts, ka saziņa ar EDS lietotājiem, kuri nav norādījuši e-pasta adresi, notiek rakstveidā, sūtot dokumentus uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi, neko neminot par tiem, kuriem ir neapstiprināta e-pasta adrese.

15. septembra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē VID ģenerāldirektore informēja, ka visus VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājus, kas savlaicīgi nav aplūkojuši viņiem nosūtītos dokumentus VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, dienesta darbinieki vispirms sazvanot, pēc tam konkrēto dokumentu nosūtot pa pastu. Vai šis apgalvojums tiks publicēts, un vai to varēs izmantot tiesā, ja kāds VID darbinieks tomēr to nebūs īstenojis, kā arī – kāpēc tad tieši šāda kārtība netiek atrunāta likumā?

Saziņa tikai elektroniski – vai samērīga prasība?

Tātad likumprojekts redakcijā, ko atbalstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums, prezumē, ka jebkurš cilvēks var iemācīties lietot datoru un viedierīces, turklāt jau no 2022. gada 1. janvāra. Bet Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas 22. septembra sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informēja, ka 2020. gadā tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes. Tāpat tika sniegta informācija, ka VARAM tikai 2027. gadā plāno sasniegt mērķi – 70% iedzīvotāju apguvuši digitālās pamatprasmes. Manuprāt, tas ir iemesls visiem Saeimas deputātiem tomēr padomāt, vai var atbalstīt atbildīgās komisijas vairākuma viedokli vai arī jāatbalsta iesniegtie deputātu priekšlikumi, kas ņem vērā iedzīvotāju reālās iespējas.

Juridiskās un fiziskās personas, kas ir saimnieciskās darbības veicējas, jau gadiem ilgi iesniedz visas nodokļu deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un lielākā daļa arī sazinās ar VID tikai šajā sistēmā, tomēr neatbildēts palicis jautājums, vai ir samērīgi ar likumu noteikt, ka turpmāk jebkāda veida iesniegumu (nejaukt ar nodokļu deklarācijām!) drīkst iesniegt VID tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā, aizliedzot nosūtīt iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, uz VID e-pastu, tāpat – aizliedzot nosūtīt iesniegumu, izmantojot valsts izveidoto oficiālo elektronisko adresi (kura juridiskajām personām būs obligāta, sākot no 2023. gada 1. janvāra, bet jau šobrīd to var lietot ikviens uzņēmums), tāpat aizliedzot izmantot valsts radīto ērto rīku portālā www.latvija.lv “Iesniegums iestādei”.

Iespējams, šo pienākumu juridiskajām un fiziskajām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicējas, var izskaidrot kā samērīgu, bet piespiest kļūt par VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas automātisku lietotāju cilvēku, kurš neveic saimniecisko darbību un kuram var nebūt iemaņu darbā ar datoru, manuprāt, nedrīkst. Tāpat uzskatu, ka cilvēkiem, kuriem nav pienākuma reizi mēnesī vai reizi ceturksnī iesniegt nodokļu deklarāciju, VID dokumenti pēc noklusējuma ir jānosūta tieši tāpat kā jebkuras citas iestādes dokumenti atbilstoši Paziņošanas likumam, nevis ieviešot speciālu kārtību tikai VID ērtībām.

Ko es ieteiktu darīt iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji, ja Saeima ignorēs likumprojektā trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus Nr. 1–16 (deputātu Ilzes Indriksones, Janīnas Jalinskas, Ļubovas Švecovas un Igora Pimenova priekšlikumi), kas pēc būtības saskan ar LPS lūgumiem? Ja vien neesat gatavi regulāri ieskatīties VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā un ikdienā nelietojat e-pastu (jo īpaši, ja īsti nemākat darboties ar datoru un e-pastu, bet jums kādreiz konsultants ir palīdzējis iesniegt deklarāciju elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā), iesniedziet jau šodien VID iesniegumu ar lūgumu jebkuru (!) korespondenci, jebkuru (!) lēmumu un jebkuru (!) informāciju no VID nosūtīt jums uz jūsu deklarēto adresi! Tad vismaz laikus uzzināsiet par jums pieņemtos VID lēmumus.