Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2020. gada 1. jūlija visas valsts un pašvaldību institūcijas lēmumus administratīvo pārkāpumu procesā fiksē elektroniski vienotā tehnoloģiskā rīkā jeb administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā (APAS).
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Jau divus mēnešus tiek piemērots jaunais Administratīvās atbildības likums, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. LV portāls aicināja valsts iestādes, kurām ir piešķirtas tiesības piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, sniegt informāciju par sodu piemērošanas praksi un rezultātiem. Sodu piemērotāji atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietu skaitu ietekmē ļoti daudzi faktori. Vienlaikus daļa iestāžu atzīst, ka piemērojušas mazāk sodu, arī administratīvo pārkāpumu reformas ietekmē.
2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā ne tikai jaunais Administratīvās atbildības likums (AAL), bet arī pienākums visām valsts un pašvaldību institūcijām lēmumus administratīvo pārkāpumu procesā fiksēt elektroniski vienotā tehnoloģiskā rīkā jeb administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā (APAS).
Atbilstoši Sodu reģistra likuma 25. pantam APAS ir Sodu reģistra apakšsistēma, kurā sagatavo, lejupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus. APAS izstrādātājs ir Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs.
Daļa LV portāla uzrunāto iestāžu norāda, ka ir nodrošinātas ar visu nepieciešamo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai, bet daļa – ka tomēr ir dažas tehniskas problēmas, kas ietekmē APAS izmantošanu, tāpēc tās būtu jānovērš.
LV portāls jautā: Kādi ir iestādes piemēroto lēmumu rezultāti, salīdzinot 2019. gada jūliju un 2020. gada jūliju? Vai piemēroto sodu skaitu ir ietekmējusi administratīvo pārkāpumu reforma, un vai iestāde ir nodrošināta ar visu nepieciešamo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai?
Līna Kaļķe
Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
2019. gadā laika periodā no 1. jūlija līdz 24. augustam VP sastādīja 39 435 administratīvā pārkāpuma protokolus. Savukārt 2020. gadā laika periodā no 1. jūlija līdz 24. augustam kopējais administratīvo lēmumu skaits, ko sastādījusi VP, ir 27 204 lēmumi.
Toms Sadovskis
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) galvenais sabiedrisko attiecību speciālists
2020. gada jūlijā RPP uzsākti 878 administratīvo pārkāpumu procesi, no kuriem 200 gadījumos lemts arī par soda piemērošanu. Savukārt 2019. gada jūlijā RPP sastādīti 1194 administratīvo pārkāpumu protokoli. Statistikā nav iekļauti lēmumi par soda piemērošanu ceļu satiksmē bez vadītāja klātbūtnes.
Līdz ar to, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērojams 26% kritums. Galvenokārt tas skaidrojams ar jaunās sistēmas ieviešanas procesu, piemēram, brīžiem APAS sistēmā bija traucējumi, kas neļāva veikt atsevišķas darbības.
Vienlaikus jāņem vērā, ka šogad visā valstī ir citi apstākļi, jo strādājam laikā, kad ir izsludināta pandēmija. Tas izmainījis ne tikai iedzīvotāju ikdienas paradumus, bet arī administratīvo pārkāpumu veidus. Piemēram, samazinoties tūristu skaitam un saīsinoties izklaides vietu darba laikam, samazinās arī to pārkāpumu skaits, kas bija raksturīgi izklaides vietās.
Paredzams, ka līdz gada beigām lietu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, varētu izlīdzināties.
Ilze Dombrovska
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Juridiskās daļas vadītāja
Resursu taupības nolūkos 2019. gadā netika apkopota informācija par administratīvo pārkāpumu lietām, līdz ar to 2020. gada jūlija datus nevar salīdzināt. Jāatzīst, ka šāda datu salīdzināšana jebkurā gadījumā nebūtu objektīva, jo lietu skaitu ietekmē ļoti daudzi faktori.
Administratīvo pārkāpumu reformas ieviešanai, protams, ir ietekme uz ikdienas darbu. Pirmkārt, tā veicina amatpersonas vairāk izmantot administratīvo procesu un citas normatīvajos aktos noteiktās sviras, ar kurām var panākt vēlamo rezultātu. Otrkārt, AAL mērķis daudziem joprojām ir svešs un tā izzināšanai un kopējās domāšanas mainīšanai nepieciešams ilgāks laiks. Retāka administratīvo sodu piemērošana šobrīd lielākoties saistīta ar sodu piemērotāju psiholoģiskajām barjerām – svešas normas, sveši procesi un bailes kļūdīties.
Neraugoties uz to, ka ir ieguldīts liels darbs APAS izstrādē un AAL ieviešanā, procesos tomēr ir konstatējamas nepilnības.
Esam jau iepriekš norādījuši, ka paralēli APAS, AAL un no tā izrietošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 413 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” un MK noteikumiem Nr. 228 “Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi” izpildvarai vajadzēja izstrādāt un nodot likuma piemērotāju rīcībā no AAL noteiktajiem procesiem papīra formas veidlapas, kuras izmanto tad, kad APAS nevar izmantot, lai katra atsevišķa iestāde netērētu resursus to izstrādē un pieļautu mazāk kļūdu procesuālajos noformējumos, kā arī lai iesaistītās personas labāk orientētos dokumentos.
Neskatoties uz to, ka bija iespēja APAS lietot testa vidē, ļoti daudziem mūsu dienesta inspektoriem aizvien nav skaidrs, kā un ko darīt vienā vai citā situācijā. Jaunais likums un procesi joprojām ir sveši, tāpēc likuma piemērotājiem būtu nepieciešams organizēt vairāk izglītojošo pasākumu gan par likumu, gan par APAS lietošanu.
Turklāt resursu taupības nolūkos tas būtu jādara centralizēti visām iestādēm, nevis katrā iestādē atsevišķi. Vienotas apmācības nepieciešamas arī tāpēc, ka izmaiņas skar visu iestāžu darbu, tostarp savstarpējo sadarbību. Piemēram, šobrīd personu iesniegumus par iespējamu administratīvo pārkāpumu iestādes pārsūta pa pastu, lai gan daudzos gadījumos tas būtu jādara caur APAS. Tāpat arī nav skaidrs jautājums par lietas nodošanu citam kolēģim: vai lietu dalīt, ja daļa jautājumu ir vienas iestādes kompetencē, bet daļa – citas.
Ir arī dažas tehniskas problēmas, kuras ietekmē APAS izmantošanu un būtu jānovērš. Piemēram, daļā PVD pārbaužu tiek izmantotas planšetes, tomēr, pat neraugoties uz rezerves bateriju, tās dažkārt izlādējas ātrāk, nekā beidzas ieilgusī pārbaude. Šobrīd nav iespējams pieņemtā lēmuma norakstu nodot personai pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja klientam nav e-pasta vai e-adreses, jo nav mobilo printeru.
Šāda nozīmīga un liela projekta ieviesējiem bija jāpiesaista papildu cilvēkresursi projekta īstenošanai, jo šobrīd tas tiek darīts uz valsts pārvaldes cilvēkresursu rēķina.
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Norādītajos laika posmos, 2019. gada jūlijā un 2020. gada jūlijā, Valsts kontrole savas kompetences ietvaros nav piemērojusi administratīvos sodus, līdz ar to nav arī saskārusies ar problēmām saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas un analītikas nodaļa
2019. un 2020. gada jūlijā NEPLP administratīvos sodus nav piemērojusi.
Agita Siliniece
Datu valsts inspekcijas Administratīvās nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Datu valsts inspekcijas kompetence un uzdevumi noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 57. pantā, kā arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 4. pantā.
Datu valsts inspekcijas darbības specifikas dēļ reformas, kas saistītas ar AAL spēkā stāšanos, neietekmēja lietu izskatīšanas gaitu vai sodu uzlikšanu. Datu valsts inspekcija administratīvā pārkāpuma lietas skatās, ievērojot regulā noteikto un tikai atsevišķos gadījumos piemēro AAL ietvaros. Līdz ar to sastādīto protokolu un lēmumu skaits ir atkarīgs no iestādes rīcībā esošajiem resursiem, piemēram, personālresursiem.
Madara Puķe
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
2019. gada jūlijā pieņemti 875 administratīvo pārkāpumu lēmumi (protokolus sastādījuši: PMLP, Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija). Savukārt 2020. gada jūlijā pieņemti 190 administratīvo pārkāpumu lēmumi (lēmumus pieņēmuši: PMLP, Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija).
Ārkārtējās situācijas laikā PMLP klientiem pakalpojumus sniedza ierobežotā apjomā, līdz ar to noformēto protokolu skaits ir ievērojami mazāks. Tāpat personu apliecinošiem dokumentiem, kam ārkārtējās situācijas laikā beidzās termiņš, lietošanas termiņš tika pagarināts par 2 mēnešiem, tas ir, līdz 10. augustam. Līdz ar termiņa pagarinājumu PMLP nav bijis pamatojuma šādiem klientiem sastādīt lēmumu par soda uzlikšanu.
PMLP ir viss nepieciešamais, lai nodrošinātu administratīvo sodu piemērošanu.
Anda Zaļepska
Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
2019. gadā pieņemti 93 lēmumi par administratīvo sodu piemērošanu, savukārt 2020. gadā – 133 lēmumi. Lēmumu skaits šogad ir pieaudzis, jo pastiprināti tika kontrolēta statistikas pārskatu iesniegšana: ja pārskats netika iesniegts laikus, tika izteikts brīdinājums, pēc tam – piemērots administratīvais sods.
Jāpiebilst, ka šos datus nav korekti salīdzināt, jo jūlijā turpinājās uzsākto lietu izmeklēšana pēc LAPK, bet no jauna konstatētie pārkāpumi tika fiksēti jau pēc AAL.
Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste
VID neapkopo informāciju šādā griezumā, tāpēc datu par visu iestādi kopumā mums nav. Iespēju robežās apkopojām informāciju par atsevišķām VID struktūrvienībām, kuru kompetencē ir piemērot administratīvos sodus.
VID Muitas pārvalde ir novērojusi, ka 2020. gada jūlijā administratīvo pārkāpumu lietās sastādīto lēmumu skaits ir nedaudz mazāks nekā šajā pašā laika periodā pērn, un skaita atšķirības pamato ar apstākli, ka saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem samazinājies robežu šķērsojošo personu un līdz ar to arī muitas noteikumu pārkāpumu skaits.
VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2019. gada jūlijā pieņemti 22 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās (13 pieņemtajos lēmumos piemērots administratīvais sods, sastādīti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli). Savukārt 2020. gada jūlijā pieņemti 20 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās (3 pieņemtajos lēmumos piemērots administratīvais sods, sastādīti 3 administratīvā pārkāpuma protokoli).
Saistībā ar administratīvo pārkāpumu reformu pieņemto lēmumu skaits turpmāk pieaugs, jo gan par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, gan neuzsākšanu ir jāpieņem atsevišķs lēmums.
Savukārt VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde saistībā ar konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem 2019. gada jūlijā pieņēma 343 lēmumus par naudas soda uzlikšanu 122,7 tūkstošu eiro apmērā, bet 2020. gada jūlijā pieņēma 122 lēmumus par naudas soda uzlikšanu 66 tūkstošu eiro apmērā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka VID mērķis nav sodīt nodokļu maksātāju par konstatētajiem pārkāpumiem, bet gadījumos, kad tiek atklātas neapzināti pieļautas kļūdas vai pārkāpumi, VID, īstenojot principu “konsultē vispirms”, sniedz konsultācijas par normatīvo aktu ievērošanu, veicinot labprātīgu nodokļu saistību izpildi un lūdzot nodokļu maksātāju tās novērst.
Turklāt saistībā ar Covid-19 izraisītās krīzes un valstī izsludināto ārkārtas stāvokli VID pastiprināti neveica nodokļu kontroles pasākumus, kā arī pēckrīzes periodā nodokļu administrācijas darbs vērsts uz nodokļu maksātāju uzraudzību, veicinot labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Jāņem vērā, ka atbilstoši AAL Pārejas noteikumu 2. punktam procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to vēl nav iespējams novērtēt administratīvo pārkāpumu reformas ietekmi.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB)
Vienlaikus ar jauno AAL 2020. gada 1. jūlijā spēkā stājas grozījumi Būvniecības likumā, kas noteic administratīvo atbildību par pārkāpumiem nozarē. Līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos BVKB ir piešķirtas tiesības tam piekritīgajos objektos veikt administratīvā pārkāpuma procesu, piemērojot administratīvos sodus. Iepriekš šādas tiesības bija noteiktas tikai pašvaldību būvvaldēm.
Būvniecības likumā tika pārņemtas gandrīz visas LAPK 152. pantā ietvertās tiesību normas, kā arī tika noteikti jauni administratīvie sodi saistībā ar būvizstrādājumu apriti, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izmantošanu un termiņu ievērošanu. BVKB kā BIS pārzinim noteikta arī ekskluzīva kompetence piemērot administratīvo sodu par tehnisko noteikumu, atļauju, saskaņojumu (tai skaitā atzinumu) vai atteikumu neizdošanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai noteiktajā veidā, proti, izmantojot šim nolūkam BIS.
Līdz šim birojs aktīvi iesaistījies Ministru kabineta apstiprinātā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna prioritārā rīcības virziena “Uz klientu orientēta valsts pārvalde” ietvaros iedzīvinātā principa “konsultē vispirms” piemērošanā, un, ņemot vērā to, ka administratīvā soda piemērošana nav obligāta, šobrīd BVKB vēl nav izmantojis sev piešķirtās tiesības administratīvi sodīt būvniecības procesa dalībniekus.
Gatavojoties pilnvaru paplašinājumam, birojs jau laikus ķērās klāt iekšējo procesu ieviešanai un nodarbināto izglītošanai par administratīvo soda piemērošanu, kā arī atbildīgie darbinieki jau apguvuši APAS. Tāpat šī gada aprīlī ir izstrādāts un saskaņots iestādes iekšējais process “Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana”, un šobrīd tiek izstrādātas vadlīnijas un iekšējā kārtība šī soda veida piemērošanai.
Linda Bespalova
Uzņēmumu reģistra (UR) Kontroles nodaļas vadītāja
2019. gada jūlijā UR Kontroles nodaļas valsts notārs nav pieņēmis nevienu lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, kā arī 2019. gada jūlijā nav sastādīts neviens administratīvā pārkāpuma protokols.
Arī 2020. gada jūlijā UR Kontroles nodaļas valsts notārs nav pieņēmis nevienu lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, savukārt 2020. gada jūlijā ir sastādīti 7 administratīvā pārkāpuma protokoli saskaņā ar AAL Pārejas noteikumu 2. punktu, kas noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas LAPK noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Ņemot vērā iepriekš minēto, UR ieskatā vēl ir pāragri spriest par problēmām saistībā ar AAL, kā arī par to, kā administratīvo pārkāpumu reforma UR ietekmē sodīšanas funkciju, jo primāri UR darbības mērķis ir veikt likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.
UR kopumā piemēroto sodu skaits ir samērā neliels: 2019. gadā kopā UR pieņēma 46 administratīvā procesa lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, 2020. gada 6 mēnešos (janvāris–jūnijs) – 20 administratīvā procesa lēmumus par sodu uzlikšanu.
Vienlaikus norādām, ka UR ir nodrošināts ar visu nepieciešamo. Proti, lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ir ieviests viens tehnoloģiskais rīks – APAS –, kuru izstrādā IeM Informācijas centrs.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBRAI)
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamentā 2019. gada jūlijā tika izskatītas 5 administratīvā pārkāpuma lietas, no kurām vienā lietā tika uzlikts administratīvais sods. Savukārt 2020. gada jūlijā VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamentā tika uzsāktas 3 jaunas administratīvā pārkāpuma lietas, pamatojoties uz AAL 116. panta 1. daļu, un tiek izskatīta 1 administratīvā pārkāpuma lieta, kura tika uzsākta 2019. gadā, pamatojoties uz LAPK.
Atbilstoši AAL 133. panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
Šobrīd VBTAI vēl nav pieņemts neviens lēmums, kurā būtu uzlikts administratīvais sods.
Vienlaikus VBTAI informē, ka darbinieki ir nodrošināti ar visu materiālo un tehnisko bāzi administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai.
Papildus jānorāda: ņemot vērā vasaras brīvlaiku, kad skolās mācību process nenotiek, uzsākto administratīvo lietu skaits nav liels, bet, sākoties jaunajam mācību gadam, administratīvo pārkāpumu lietu skaits palielināsies.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
KNAB 2019. gada jūlijā piemēroja administratīvo sodu par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu 8 valsts amatpersonām, savukārt 2020. gada jūlijā – 11 amatpersonām.
Madara Saukāne
Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsulte
2019. gada jūlijā Labklājības ministrijas lietvedībā netika ierosinātas administratīvo pārkāpumu lietvedības. Tāpat arī 2020. gada jūlijā nav ierosinātas administratīvo pārkāpumu lietas. Minētā statistika ir saistīta nevis ar administratīvo pārkāpumu reformu, bet gan faktu, ka administratīvos sodus lielākoties piemēro ministrijas pakļautības kompetentās iestādes (bērnu tiesību aizsardzības jomā – VBTAI, darba tiesību aizsardzības jomā – Valsts darba inspekcija).
Ministrija ir tiesīga piemērot administratīvos sodus sociālo pakalpojumu sniedzējiem, taču ne 2019. gada jūlijā, ne 2020. gada jūlijā šādi lēmumi nav pieņemti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa
VARAM atbilstoši AAL 115. panta pirmās daļas 50. punktam veic administratīvā pārkāpuma procesu saistībā ar pārkāpumiem radiosakaru jomā. Lai īstenotu likumā noteikto pienākumu, VARAM ir izveidota Administratīvo pārkāpumu komisija. Tā kā ministrija administratīvā pārkāpuma procesu veic tikai kopš jaunā likuma stāšanās spēkā, līdz 2020. gada jūlijam valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” (VASES) pati piemēroja administratīvos sodus, savukārt ministrija iesaistījās tikai pārsūdzībās, pārvērtējot VASES lēmumus.
2020. gada jūlijā VARAM nav pieņēmusi nevienu lēmumu, un līdz šim nav uzsākta neviena administratīvā pārkāpuma lietvedība.
Evija Pastalniece
Valsts akciju sabiedrības 'Elektroniskie sakari' Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
No 2020. gada 1. jūlija ir spēkā AAL un grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas vairs neparedz tiesības VASES amatpersonām veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem radiosakaru jomā turpmāk veic VARAM.
2019. gada jūlijā VASES ir izskatījusi 2 administratīvo pārkāpumu lietas, no kurām vienā piemērots sods – brīdinājums –, bet otra lietvedība izbeigta.
Turpinājumā LV portāls sniegs sīkāku informāciju par APAS un tās darbību no 2020. gada 1. jūlija.
