1. jūlijā stājas spēkā Administratīvās atbildības likums, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss spēku zaudēs. Jaunā likuma mērķis ir aizsargāt pašreizējo tiesisko iekārtu, arī sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. Būtiskākā informācija, kas jāzina par jauno Administratīvās atbildības likumu, apkopota LV portāla infografikā.
Skaidrojot, kāda ir administratīvo pārkāpumu reformas būtība, Zemgales rajona tiesas tiesnese Inga Putra, kas specializējas krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā,1 vispirms vērš uzmanību uz to, ka līdzšinējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) ir bijis spēkā kopš 1985. gada un ir piedzīvojis vairāk nekā 150 grozījumus. LAPK ir sarežģīts, neskaidrs, ietver vairākus atšķirīgus lietvedības procesus, tiesību normas tajā ir pretrunīgas, bet dažos jautājumos pastāv tiesiskā regulējuma trūkums, stāsta I. Putra.
Tāpat viņa norāda, ka LAPK:
- ietverti divi dažādi procesi tiesā (administratīvais process un administratīvā pārkāpuma process – red. piezīme);
- pietiekamā apjomā netiek izpildīti lēmumi par naudas sodiem;
- nav paredzēta starptautiskā sadarbība sodu izpildē;
- pastāv dažāda pieeja personu sodīšanai, ja persona izdarījusi vairākus pārkāpumus;
- nav instrumentu, kā panākt, lai persona pārtrauc pārkāpumu;
- ir nepilnīgs regulējums cietušā un aizskartās mantas īpašnieka iesaistei lietā u. c.
Tiesnese uzsver, ka Administratīvās atbildības likumam (AAL) ir vairāki uzdevumi:
- nodrošināt publisko tiesību normu saistošo raksturu;
- sodīt par katru cenu ikvienu administratīvā pārkāpuma izdarītāju nav pašmērķis, sodīšana ir instruments;
- sodīšanas galvenais mērķis – veicināt un stimulēt tiesību normu ievērošanu labprātīgi.
Tāpat I. Putra norāda, kādas ir būtiskākās izmaiņas un kas jāņem vērā, stājoties spēkā AAL:
- dekodificēta LAPK Sevišķā daļa – AAL ietvertas vispārīgās un procesuālās normas, bet administratīvie pārkāpumi un sodi iekļauti vairāk nekā 100 normatīvajos aktos (nozares likumos) un pašvaldību saistošajos noteikumos;
- jēdziena “lietvedība” vietā izmantots jēdziens “process”;
- sodu sistēmas izmaiņas (pamatsodi – brīdinājums un naudas sods, papildsodi – tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums);
- sods tiek izteikts naudas soda vienībās, nevis eiro (viena naudas soda vienība ir 5 eiro);
- sodu neuzliek tiesa;
- vainīgajam jāsedz procesuālie izdevumi;
- vairs nav administratīvā pārkāpuma protokola;
- personu var sodīt atkārtoti;
- iestādē neviens lēmums netiek pieņemts rezolūcijas formā;
- izslēgta administratīvā pārkāpuma atkārtotība gan kā kvalificējošā pazīme, gan kā atbildību pastiprinošs apstāklis;
- nav sodu iekļaušanas (vieglākais smagākajā), proti, sods piemērojams par katru pārkāpumu atsevišķi;
- būtiski mainīta izpratne par administratīvā pārkāpuma sastāvu (vainojamības koncepts);
- pie atbildības saucamā persona var pārsūdzēt tikai lēmumu, ar kuru tai piemērots sods, savukārt nevar sūdzēties par maznozīmīgiem pārkāpumiem;
- samazināta iespēja pārsūdzēt dažādus procesuālus lēmumus (AAL 36. pants);
- Latvijā varēs izpildīt citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī pieņemtu nolēmumu;
- nozaru likumos var noteikt iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus sodītām personām, kas izvairās no soda izpildes.
Nozaru likumi, kā arī vietnes likumi.lv datubāzē iekļautie pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu persona ir saucama pie administratīvās atbildības, apkopoti Administratīvās atbildības ceļvedī.
Plašāku informāciju par administratīvo pārkāpumu reformu var meklēt arī LV portāla sadaļā “Administratīvās atbildības likums”.
1 Mācību konsultatīvā centra “Funditus” tiešsaistes seminārs “Administratīvā pārkāpuma process Administratīvās atbildības likuma ietvarā. Novitātes un lielākie izaicinājumi”.
Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
