VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
17. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
6
6

Iestāžu vadītāju amata termiņu ierobežošana. Ieguvumi un riski

LV portālam: IVETA KAŽOKA, politoloģe, sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore; ANDRIS GRAFS, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā; LIENE GĀTERE, biedrības “Sabiedrība par atklātību – “Delna”” direktore; VALTS KALNIŅŠ, politologs, docents Latvijas Universitātē, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks.
Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai gan ar Civildienesta likuma grozījumiem iecerēts paaugstināt iestāžu vadītāju aizsardzību pret politiski motivētu izrēķināšanos, šim nolūkam iecerētās normas nav pietiekamas, lai to nodrošinātu, norāda eksperti.

FOTO: Patrīcija Eglīte, LETA

Ierobežots laiks amatā, paplašināti atlaišanas kritēriji un citi darba attiecību jaunievedumi paredzēti Valsts civildienesta likuma grozījumos, kuri ne vien sola vairākus būtiskus ieguvumus, bet arī rada pamatu norādīt uz iespējamiem riskiem.

īsumā
  • Grozījumi Valsts civildienesta likumā sagatavoti saskaņā ar Valdības rīcības plānā paredzēto Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu.
  • Iecerētās likuma izmaiņas paredz, ka iestāžu vadītāji, arī valsts sekretāri, savā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
  • Rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Tā pamatā būtu ministra vai Ministru prezidenta lēmums, ka starp viņu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība.
  • Paredzēts stiprināt civildienestu, palielinot sociālās garantijas gan attiecībā uz pārcelšanu citos amatos, gan uz atlaišanu no tiem.
  • Likumprojekts paredz iestādes vadītājam tiesības iesniegt sūdzību tiesībsargam, ja rodas šaubas par augstākās amatpersonas rīkojuma vai uzdevuma tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem.
  • Eksperti norāda: likumprojekts nenovērš politiskas izrēķināšanās risku.

Valsts kancelejas (VK) sagatavotie un 4. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Valsts civildienesta likumā sagatavoti saskaņā ar Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai paredzēto Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu. Grozījumos pievērsta uzmanība atklātības un politiskās neitralitātes palielināšanai valsts pārvaldes iestāžu vadībā, norāda VK.

Divi termiņi, paplašināti atlaišanas kritēriji un sociālās garantijas

Iecerētās likuma izmaiņas paredz, ka iestāžu vadītāji, arī valsts sekretāri, savā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tādējādi, kā norāda VK, tiktu gan stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai. Sešus mēnešus pirms amata termiņa beigām, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, varētu tikt pieņemts lēmums gan par termiņa pagarināšanu, gan iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (arī citā iestādē) vai atbrīvošanu, paredz likumprojekts.

Grozījumos papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes (līdzīgi kā tas Darba likumā noteikts attiecībā uz darbiniekiem), kā arī tiek ieteikts definēt uzteikuma termiņus valsts civildienestā. Rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Tā pamatā būtu ministra vai Ministru prezidenta lēmums, ka starp viņu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība. Taču, balstoties uz šādu vērtējumu, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī tādēļ, lai nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni, ja sadarboties tomēr neizdodas.

Likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam (arī valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam) būtu tiesības iesniegt sūdzību tiesībsargam, ja rodas šaubas par augstākās amatpersonas rīkojuma vai uzdevuma tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem.

Sabiedriskajai apspriešanai un iedzīvotāju priekšlikumiem nodots arī saistītais likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Tajos noteikts: ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots no amata pēc termiņa beigām un netiek pārcelts vai mēneša laikā iecelts citā amatā, viņš saņem atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apmērā. Tāda paša lieluma atlaišanas pabalsts tiktu izmaksāts, ja iestādes vadītāju atbrīvo no amata, jo nav izveidojusies sadarbība ar ministru vai Ministru prezidentu un vadītājs netiek pārcelts vai mēneša laikā iecelts citā amatā. Atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apjomā, balstoties uz jaunajiem grozījumiem, varētu saņemt arī amatpersonas, kuras iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima. Šādi pabalsti noteikti, ņemot vērā to, ka augstākā līmeņa amatpersonām pēc pilnvaru termiņa beigām var būt noteikti ierobežojumi amata ieņemšanai.

LV portāls jautā: Kā vērtējamas rosinātās izmaiņas civildienesta darba attiecībās?

Iveta Kažoka

politoloģe, sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore

Foto: LETA

Rosinātajos grozījumos saskatu trīs pozitīvas lietas. Pirmkārt, ir radīts mehānisms gadījumiem, kad ministrs uzdod valsts sekretāriem vai citiem augstākajiem vadītājiem veikt kaut ko nelikumīgu, – šīs amatpersonas sūdzība tiesībsargam. Tad tiesībsargs pasaka, kuram ir taisnība – vai ierēdnim ir jāpilda apstrīdētais ministra rīkojums, vai arī ministrs tiešām ir prasījis izdarīt kaut ko likumam neatbilstošu. Šiem tiesībsarga atzinumiem vajadzētu būt publiski pieejamiem, dodot iespēju sabiedrībai rast izpratni par šādām situācijām un to, kā tās tiktu risinātas.

Otra labā lieta – ir mēģināts stiprināt civildienestu, palielinot sociālās garantijas gan attiecībā uz pārcelšanu citos amatos, gan uz atlaišanu, lai cilvēkam, atrodoties augstā amatā, nebūtu jābaidās iebilst ministram, riskējot ar nonākšanu bezdarbniekos un drīzu iztikas līdzekļu zaudēšanu.

Trešā lieta, kas man liekas pozitīva, ir termiņa ierobežojumi, kas principā nodrošinātu, ka viens cilvēks nozīmīgā amatā nepavada vairāk par 10 gadiem – divreiz pa piecu gadu termiņam.

Jauninājums, par kura pozitīvo ietekmi varētu šaubīties, ir ļoti vienkāršais veids, kā ministram tikt vaļā no sev neērta valsts sekretāra: vienkārši pamatojot, ka sadarbība nav izdevusies, ka ir kādi atšķirīgi redzējumi, un šo valsts sekretāru aizrotējot uz kādu citu amatu. Tā notika arī līdz šim, un nevajadzētu būt naiviem, domājot, ka pašreizējais likums tādus gadījumus izbeigs. Taču piedāvātajos grozījumos šāda prakse tiek normalizēta.

Saskatu diezgan lielu risku, ka ministri centīsies piemeklēt sev ērtus valsts sekretārus. Ņemot vērā, ka ir piedāvāts samazināt laiku, kāds cilvēkam, kurš tikko ienācis civildienestā, jāpavada pārbaudes darbinieka statusā, šāda kārtība var veicināt slikto praksi, kad civildienestā no kādas citas nozares pēkšņi parādās pavisam jauni cilvēki bez pieredzes attiecīgajā nozarē, un iemesls, kāpēc tas notiek, ir tāds, ka ministrs ir aizrotējis citur iepriekšējo valsts sekretāru. Šis man nešķiet labs risinājums Latvijas civildienestam. Es teiktu: ir trīs labi jaunievedumi un viens šaubīgs. Kopumā jauno likumprojektu vērtēju pozitīvi.  

Andris Grafs

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā

Foto: LETA

Priekšlikums, ka valsts pārvaldes iestāžu vadītāji amatā strādātu divus termiņus, ir atbalstāms. Es uzskatu, ka atklātā procesā jānosaka valsts pārvaldes vadītāju rotācijas principi, amatpersonu sasniedzamie mērķi, kā arī jānosaka principi amatpersonu darbības rezultātu un kompetenču vērtēšanai pēc būtības.

Ar šo likumprojektu valsts pārvaldes vadītāji nav pasargāti no nepamatotas politiskās ietekmes, piemēram, attiecībā uz amatpersonu ievēlēšanu vai atlaišanu valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. 2019. gada vasarā veicot izmaiņas AS “Latvenergo” padomes sastāvā, tābrīža ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro deva uzdevumus, kas valsts sekretāram jāpilda, lai gan cits likums, kas regulē kapitāla daļu pārvaldību, skaidri nodala lēmumus, kurus pieņem politiķi un kurus kapitāla daļu turētāja pārstāvis – valsts sekretārs.

Līdz ar to izstrādātais likumprojekts ir papildināms, paredzot nepārprotamu regulējumu, kas ierobežotu nepamatotas politiķu ietekmes īstenošanu, arī liedzot politiķiem dot uzdevumus ierēdņiem par lēmumu pieņemšanu tādos jautājumos, kas ar likumu ekskluzīvi noteikti šo vadītāju kompetencē. Vienlaikus arī būtu jāparedz atbildība valsts pārvaldes vadītājiem, kas šādu nepamatotu politisku ietekmi akceptē. 

Liene Gātere

biedrības “Sabiedrība par atklātību – “Delna”” direktore

Foto: LETA

Prasmīgi vadīta ierēdņu pārcelšana vai rotēšana var pozitīvi ietekmēt valsts pārvaldi un novērst korupcijas riskus. Taču pastāv bažas, vai Valsts kancelejas piedāvātais modelis nepieļaus valsts pārvaldes profesionālo standartu vājināšanu un politiski motivētu rotāciju vai atlaišanu no darba, aizbildinoties ar nespēju sastrādāties.

Lai veiksmīgi risinātu politiskā un publiskā sektora amatpersonu sastrādāšanās problēmas, būtu jāstiprina (politiskā un publiskā sektora) ētikas normas, to iedzīvināšana un izpratne par profesionālu rīcību, ja ikdienā nākas saskarties ar ētisko dilemmu. Īpaši jāturpina diskusijas par publiskās pārvaldes politisko neitralitāti un profesionālismu, arī situācijām, kad rodas profesionālas domstarpības.

Ierēdņi ir pakļauti politiskajām amatpersonām, bet vienlaikus ierēdņiem neatkarīgi no savas politiskās pārliecības ir pienākums būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei un ievērot politisko neitralitāti. Tādējādi, lai nodrošinātu Latvijas Republikai un tās Satversmei lojālu, profesionālu un politiski neitrālu valsts civildienestu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību, ir jānorobežojas no personīgajām simpātijām un interesēm. Jo vairāk tiks stiprināti ētikas un uzvedības standarti, kā ierēdniecībā, tā politisko amatpersonu darbībā, jo mazāk likuma grozījumu būs nepieciešams pieņemt.

Ar jauno likumprojektu netiek radīts aizsardzības mehānisms, piemēram, valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus. Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa paredz ierēdņa pienākumu atteikties no tam dotā uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu.

Savukārt Trauksmes celšanas likumā noteikto aizsardzību persona iegūst, ja ir iesniegts trauksmes celšanas ziņojums. Līdz ar to praksē var izveidoties situācijas, kad ierēdnis pēc formāliem kritērijiem netiek uzskatīts par trauksmes cēlēju un nebauda speciālajā likumā noteikto aizsardzību, kaut arī ir vērsis augstākas amatpersonas uzmanību uz pārkāpumu vai atteicies pildīt prettiesisku lēmumu. Tādējādi ar jaunajiem grozījumiem netiek novērsti atlaišanas vai citu nelabvēlīgu seku radīšanas riski.

Valts Kalniņš

politologs, docents Latvijas Universitātē, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks

Foto: LETA

No vienas puses, divu termiņu ierobežojumu, protams, var pamatot ar tradicionālajiem argumentiem, ka tas novērsīs vadītāja “iesūnošanu” un veicinās institūcijas gatavību būt dinamiskākai un atvērtākai pārmaiņām. No otras puses, tas turpina virzību prom no principa, ka darbs valsts pārvaldē pēc noklusējuma ir karjera visa darba mūža garumā. Potenciāli tas varētu arī palielināt spiedienu atalgojuma paaugstināšanai, jo darba stabilitāte un atalgojuma apjoms vismaz daļēji ir savienotie trauki.

Savukārt ideja par civildienesta attiecību izbeigšanu, balstoties uz to, ka starp ministru vai Ministru prezidentu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība, izskatās pēc politiskās izrēķināšanās legalizēšanas. Pamatojumā sešu mēnešu termiņam, kura laikā uz šāda pamata vadītāju atlaist nevar, skaidri un gaiši ir pateikts, ka tas nepieciešams, lai novērstu “tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos”. No tā loģiski izriet, ka šis regulējums dotu vēlākas izrēķināšanās iespēju. 

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI