Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi, un dažkārt tie savstarpēji ir ļoti saistīti. Šī situācija ir briedusi jau ļoti sen, par to ir brīdināti politiķi un atbildīgās iestādes, bet reāla rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, viss vēl nav pazaudēts, bet, jo ilgāk kavēsimies, jo nopietnākas sekas būs – ja “sliktā”, nepietiekamā vietējā satura dēļ tiks būtiski izmainīti mediju patērētāju paradumi un patērētājs (Latvijas sabiedrība) nosvērsies par labu citu valstu saturam, tad atgriezt šos patērētājus atpakaļ Latvijas informatīvajā telpā būs ļoti grūti un resursu ietilpīgi.
Tehnoloģiju attīstība un mediju globalizācija ir būtiski izmainījusi mediju satura veidošanas principus un patēriņa iespējas. Ir notikušas arī fundamentālas izmaiņas mediju ekonomikā. Tā kā Latvijas mediju telpa ir ļoti maza, šo izmaiņu ietekme uz vietējā satura veidotājiem ir būtiska. Rodas situācija, kad vietējie satura veidotāji vairs nevar pastāvēt paši par sevi – tiem, kas veido lokālo saturu, ir vajadzīgs valsts atbalsts. Tehnoloģiski Latvijas mediji spēj iet līdzi laikam, bet ierobežoto resursu dēļ saturiski mēs šobrīd nespējam konkurēt nedz ar globālajiem satura veidotājiem, nedz Krievijas mediju saturu. Ir platformas – mediju vides –, kur tas nav iespējams un pat nav vajadzīgs, tomēr gan šobrīd, gan arī nākotnē būs aktuālas mediju vides un mediju veidi, kuros mēs ne tikai varam, bet mums arī ir jākonkurē – mums ir jāpanāk patērētāja (Latvijas sabiedrības) uzmanība, nodrošinot šai auditorijai iespēju saņemt demokrātiskajās vērtībās balstītu informāciju.
Tikai veidojot un nodrošinot kvalitatīvu vietējo saturu, mums ir iespēja samazināt citu valstu mediju patēriņu.
Sabiedrisko mediju auditorija krasi noveco – vēl pirms diviem gadiem 81% LTV auditorijas bija vecumā virs 50 gadiem, šobrīd tie jau ir 83%. Sabiedriskie mediji neuzrunā sabiedrību kopumā. Lai gan komerciālo mediju skatītāju sadalījums ir daudz atbilstošāks iedzīvotāju vecuma struktūrai, tajos sarūk vietējā satura apjoms. Pirms pieciem gadiem vairāk nekā 64% no laika, ko cilvēki Latvijā pavadīja, skatoties TV, tie veltīja Latvijā veidotajām programmām, savukārt tagad Latvijā veidotajām programmām skatītāji velta tikai 43% no TV skatīšanās laika. Tas ir dramatisks samazinājums. Ir acīmredzams: situāciju neizmainīs viens vai divi lēmumi vai budžeta palielināšana sabiedriskajiem medijiem un nelielas atbalsta programmas komerciālajiem medijiem. Lai sakārtotu mediju vidi, ir jāpieņem fundamentāli un sistēmiski lēmumi. Neizdarīto darbu, nepareizo lēmumu vai, tieši otrādi, nepieņemto lēmumu saraksts ir garš, bet nedomāju, ka tas ir šodienas diskusijas pamats. Ir jāapzinās reālā situācija un jāveido turpmāk veicamo darbību saraksts.
Kur mēs esam, vai, pareizāk sakot, kāda problēma mums šobrīd ir jārisina? Kas mums ir jānodrošina ilgtermiņā?
Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa samazinās – cilvēki arvien vairāk patērē citu valstu medijus, citās valstīs veidotu saturu, viņi arvien mazāk uzturas Latvijas informatīvajā vidē. Līdz ar to arvien mazāk saņem informāciju par Latviju, tās interesēm, vajadzībām, kā arī – ņemot vērā Krievijas mediju ietekmi Latvijā, sabiedrība aizvien vairāk uzturas informatīvajā telpā, kura netiek balstīta demokrātiskās vērtībās. Diemžēl šis apstāklis tikai progresē, un tas ir jāaptur. Vienīgais veids, kā ar to var “cīnīties”, ir kvalitatīvs vietējais saturs gan sabiedriskajos, gan komerciālajos medijos. Tikai veidojot un nodrošinot kvalitatīvu vietējo saturu, mums ir iespēja samazināt citu valstu mediju patēriņu.
Sabiedrisko mediju gadījumā mums jārunā gan par labu pārvaldību, gan konkrēti definētiem uzdevumiem un to izpildei adekvātu finansējumu, gan par darbības lietderību un efektivitāti.
Komerciālo mediju gadījumā – esam ierauti tādā kā lavīnā, kur negatīvo faktoru ietekmē mēs veļam sniega bumbu, kas kļūst arvien lielāka un velk mūs nekurienē. Reklāmas tirgus jau stagnē, naudas vietējā satura veidošanai kļūst mazāk, un globālās konkurences apstākļos tās vairs vietējam tirgum nepietiek. Paralēli būtiski un nepamatoti tiek ierobežotas reklāmas izplatīšanas iespējas vietējos medijos, kas tūlīt samazinās Latvijas mediju reklāmas tirgu. Mūsu medijiem būs mazāk naudas, nauda aizplūdīs uz citu valstu medijiem, mēs mazāk veidosim vietējo saturu, Latvijā veidoto saturu mazāk patērēs, līdz ar to iegūs citu valstu mediji... Šīs likumsakarības turpinās virzīties pa negatīvu un progresējošu spirāli. Šis apstāklis ir ļoti būtisks, tas negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, un šī tendence ir jāaptur.
Kā nodrošināt un izplatīt kvalitatīvu vietējo saturu?
Šis ir pamatjautājums, caur kura prizmu ir jāvērtē visas turpmāk veicamās darbības mediju laukā.
Pamatā atbilde ir vienkārša – lai kaut kas izaugtu, ir jābūt labai augsnei. Mūsu gadījumā ar to es saprotu labu mediju vides pārvaldību, tiesisko ietvaru un pietiekamus resursus.
Domājot par resursiem, ir būtiski apzināties, ka Latvijā tie ir ļoti ierobežoti – nedz valsts budžets, nedz reklāmas tirgus nav bezizmēra, līdz ar to rīcībai ar pieejamiem resursiem jābūt lietderīgai un efektīvai. Lietderības un efektivitātes apsvērumi ir jāvērtē ne tikai no sabiedrības līdzekļu (budžeta dotācijas) izlietojuma aspekta, bet arī no sabiedrības ieguvuma – sabiedriskā labuma – aspekta. Ņemot vērā Latvijas mediju vides specifiku, sabiedriskā satura (sabiedriskā pasūtījuma) īstenošanai pieejamo resursu efektīva un lietderīga izlietošana ir iespējama, tikai veidojot sinerģiju starp sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem. Tiktu nodrošināts, ka sabiedriski svarīgu informāciju saņem maksimāli liela sabiedrības daļa, savukārt mediju telpu veidojošie komerciālie mediji saņemtu to darbībai nepieciešamo valsts atbalstu, pretī nodrošinot kvalitatīvu sabiedrisko saturu.
Globalizācijas apstākļos nedrīkst “pārregulēt” vietējos medijus. Piemēram, konkrēti Latvijā noteikti reklāmas aizliegumi vai nosacījumi attiecas tikai uz vietējiem medijiem. Uz tiem medijiem, kas reģistrēti citās valstīs, bet šeit izplata savu programmu, izplata citus mediju pakalpojumus un arī ievieto reklāmu, šie aizliegumi neattiecas. Mēs pasliktinām savu mediju konkurētspēju un atbalstām citu valstu medijus – nauda aizplūst pie tiem.
Saeima jau ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, līdz ar to es pieņemu, ka par šo jautājumu vairs nevajadzētu diskutēt. Tikai jānodrošina, lai sabiedriskajiem medijiem tiktu piešķirts adekvāts finansējums.
Tātad, rezumējot un konkrēti uzskaitot, kas jādara, lai sāktu ceļu ārā no Latvijas mediju krīzes, būtu jāveic šādas darbības:
1) jāapvieno sabiedriskie mediji. Vienīgais aspekts, par kuru nepieciešamas diskusijas: vai tiek veidotas vairākas redakcijas vai arī cits satura veidošanas mehānisms, kas nodrošinātu plašāku viedokļu daudzveidību;
2) sabiedriskajiem medijiem jāiziet no reklāmas tirgus;
3) jāmaina mediju sistēmas pārvaldība – esošo NEPLP funkciju nodalīšana: viena iestāde uzrauga un organizē sabiedrisko mediju un sabiedrisko pasūtījumu, otra uzrauga, izprot un aizstāv visu mediju telpu kopumā;
4) jāievieš laba mediju pārvaldība – jāveido neatkarīgas un profesionālas padomes vai cita juridiska iestāde, kas nodrošinātu profesionālu un neatkarīgu sabiedriskā medija un tā satura veidošanas pārvaldi;
5) jānosaka konkrēti sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi un sasniedzams sabiedriskais labums, kas tiek regulāri pārbaudīts (sabiedriskā labuma tests);
6) jānodrošina adekvāts sabiedriskā medija finansējums – jāizveido vienlaicīgs, efektīvs un mūsdienīgs darbības modelis, kas nodrošina lietderīgu finanšu un resursu izlietojumu;
7) jāīsteno adekvāts atbalsts komerciālajiem medijiem, jāiesaista tos sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.
8) jāpārskata reklāmas tirgus aizliegumi – jāpiemēro vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem: jāliberalizē regulācija, nesašaurinot Latvijas mediju iespējas, pieturoties pie vispārējām Eiropas normām un ļaujot brīvi konkurēt ar citu valstu medijiem, kuri izplata sava programmas vai sniedz savus pakalpojumus Latvijā un piedalās Latvijas reklāmas tirgū.
