Krīžu (ne)lietošanas pamācība
Kā cilvēkam gatavoties ekonomikas cikliskumam? Parasti to saprot kā jautājumu – kā gatavoties krīzei? Es teiktu, ka krīzei nevajag gatavoties, bet nevis tāpēc, ka tās nebūs. Jebkurš notikums, kura varbūtība ir lielāka par nulli, bezgalīgi ilgā laikā ir neizbēgams. Skaidrs, ka krīzes ir bijušas un būs. Taču daudz labākus rezultātus var sasniegt, cenšoties panākt kaut ko labu, nevis novērst kaut ko sliktu. Tas dara cilvēku laimīgāku, un tas ir efektīvāk.
Nevajag gatavoties krīzei, bet vajag būt gataviem krīzei. Cilvēkiem ir jārūpējas, lai viņi būtu finansiāli gatavi visdažādākajām pārmaiņām dzīvē. Gan tādām, kas skar viņus pašus, gan tādām, kas ietekmē apkārtējos cilvēkus un pārējo pasauli.
Gatavoties krīzei nevajag ne tikai tāpēc, ka tas dara cilvēku nelaimīgu un atņem laiku pozitīvajai dienaskārtībai, bet arī tāpēc, ka neviens nezina, kāda šī krīze varētu būt. Krīzes tirgus ekonomikā visbiežāk ir saistītas ar nepatīkamiem pārsteigumiem finanšu nozarē, nekustamo īpašumu tirgos. Prognozējamiem riskiem cilvēki parasti pielāgojas, un tie krīzi neizraisa. Lai notiktu krīze, jānotiek kaut kam negaidītam. Ir droši zināms, ka kaut kāda krīze kaut kad būs, daudz grūtāk ir paredzēt tās laiku, vēl grūtāk – raksturu.
Vai tas, ka izaugsme Latvijā turpinās jau no 2010. gada, nozīmē, ka te drīzumā gaidāma ekonomikas recesija jeb iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās? Par laimi, gadu skaits šajā gadījumā nav izšķirošs, taču jāņem vērā, ka visā šajā laikā iedzīvotāji un uzņēmumi ir dzīvojuši ļoti piesardzīgi. Kredītu apjoms visu laiku samazinājies vai bijis stabils, kamēr uzkrājumi ir auguši. Mājokļos ieguldām ļoti piesardzīgi, vien ap 2% no IKP, kamēr Eiropā vidēji gandrīz 5% no IKP. Latvijā faktiski nav akciju tirgus, līdz ar to pārmērības šajā jomā, pat ja tādas būtu, ekonomiku neapdraudētu. Ekonomika ir sabalansēta gan iekšēji (inflācija ir mērena), gan ārēji (ārējās tirdzniecības bilance svārstās ap nulli). Tātad Latvijā nav iekšēju faktoru, kas varētu izraisīt krīzi. Latvijā deviņus gadus bijusi izaugsme, bet nav bijis izaugsmes cikla. Attīstību virzījis galvenokārt eksports, kas attīstās neatkarīgi no mūsu emocijām. Krīze tuvākajā nākotnē ir iespējama tikai ārpasaules notikumu dēļ.
Dzīves un ekonomikas cikli savijas
Parasti cilvēki savā ekonomiski aktīvajā dzīves posmā piedzīvo vairākas ekonomikas cikliskās lejupslīdes. Austrālijā šobrīd izaugsme turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, bet tas ir izņēmums, parasti augšupejas fāze turpinās mazāk nekā 10 gadus.
Tāpēc un ne tikai tāpēc ir skaidrs, ka uzkrājumu veidošana ir svētīga lieta. Tie kalpo gan īslaicīgu ienākumu svārstību izlīdzināšanai, gan ienākumu izlīdzināšanai dzīves laikā. Kad cilvēki tikai sāk pelnīt, viņiem ienākumi ir samērā nelieli, bet izdevumi var būt lieli, jo īpaši par pirmā mājokļa iegādi. Tad cilvēki aizņemas, iegūst vērtīgu fizisko aktīvu, bet viņu finanšu bilance tobrīd var būt ar lielu mīnusa zīmi. Laika gaitā viņi gan atmaksā aizdevumu, gan piesardzības labad veido naudas uzkrājumus, gan iespēju robežās iegulda citos finanšu aktīvos. Lielākie ienākumi cilvēkiem mēdz būt 40–60 gadu vecumā. Tāpēc laikā ap pensijā aiziešanas brīdi finanšu aktīvi ir augstākajā punktā, pēc tam sāk samazināties.
Vai pret ekonomikas svārstībām var palīdzēt kvalifikācijas celšana? Noteikti! Darba tirgu krīze vienmēr kārtīgi sapurina. Taču dažādiem cilvēkiem risks zaudēt darbu ir ļoti atšķirīgs. Straujas izaugsmes laikā, kad darba tirgus sasilst vai pārkarst, bezdarbs nedraud gandrīz nevienam. Darba devējiem nav lielas izvēles. Viņi pieņem darbā arī cilvēkus, kuru apmācībā ir jāiegulda papildu nauda, arī darba meklētājus, kuriem citkārt var klāties grūti kādu aizspriedumu dēļ. Taču krīzes laikā relatīvi mazāk konkurētspējīgā darbinieku daļa ir vairāk apdraudēta. Šajā laikā salīdzinoši grūti klājas arī tiem, kuri tikko ienāk darba tirgū. Ir izpētīts, ka liela ekonomiskā krīze var ietekmēt tā brīža darba tirgus jaunpienācēju pelnītspēju visa mūža garumā, ir risks zaudēt dzīves posmu, kas ir īpaši svarīgs pieredzes uzkrāšanai un karjeras veidošanai. Šobrīd Latvijas darba tirgu var saukt par ļoti siltu vai pat karstu. Tātad tas ir īstais brīdis sasparoties tiem, kuriem karjeras veidošanā līdz šim nav sekmējies vai kuri to nav mēģinājuši, lēkt iekšā vilcienā un tajā droši iekārtoties.
