Ar īpašu sociālo mediju analīzes rīku “CrowdTangle” katru dienu monitorējām 598 “Facebook” lapas un 44 grupas. Ar rīku “AdCollector” vācām politiskās reklāmas, vidēji 200–400 reklāmu nedēļā. Visas savāktās reklāmas ir apskatāmas.
Secinājumi
Nē, mēs nekonstatējām citas valsts iejaukšanos Latvijas vēlēšanās, izmantojot sociālos tīklus. No sarunām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “StratCom” pārstāvjiem secinu, ka viņiem ir līdzīgi novērojumi.
Taču pētījuma laikā iezīmējās citas vājās vietas.
Vai sociālajos tīklos dzīvo vēlētāji? Jā!
Šīs bija pirmās vēlēšanas, kad Latvijas politiķi šķita atskārtuši sociālo mediju spēku. Saskaņā ar pētījumu kompānijas “Kantar TNS” datiem “Facebook” un “YouTube” katru dienu apmeklē puse Latvijas iedzīvotāju.
Ja vēl vasaras vidū sociālajos medijos aktīvi bija vien Rīgas mēra Nila Ušakova profili un “KPV LV” līderi, tad, tuvojoties rudenim, aktīvi kļuva arī “Attīstībai/Par!”, JKP, “Jaunā Vienotība”. Teju miruši bija vien ZZS un Ingunas Sudrabas “No sirds Latvijai”.
Arī politisko partiju finanšu uzraugs KNAB šoreiz pievērsa daudz nopietnāku uzmanību partiju tēriņiem sociālajos tīklos. Pirms pašvaldību vēlēšanām, 2017. gada pavasarī, KNAB partijām vien pieprasīja norādīt kopējos izdevumus “internetā”. Šogad partijām bija jānorāda arī tēriņi sociālajos tīklos. Tās priekšvēlēšanu laikā KNAB iesniedza informāciju, ka kopumā plāno tērēt 208 614 eiro, kas bija desmitā daļa no kopējiem partiju priekšvēlēšanu izdevumiem.
Varētu šķist, ka cipars ir mazs, bet velns slēpjas detaļās. Ja konkrētās partijas mērķauditorija dzīvo internetā, ar sociālo tīklu reklāmām var panākt daudz.
Labi piemēri ir “Progresīvie” un “KPV LV”
“Progresīvajiem” bija viens no mazākajiem priekšvēlēšanu budžetiem – 33 554 eiro. No tiem pusi partija iztērēja reklāmām “Facebook”, kas, pēc “Re:Baltica” novērojumiem, bija visprecīzāk nomērķētas uz specifiskām mērķgrupām – cilvēkiem, kam interesē vides jautājumi, sieviešu tiesības utt. Kopā ar pareizu vēstījumu rezultāts bija 2,6% vēlētāju balsu, kas partijai ļauj saņemt valsts finansējumu.
“KPV LV” sociālo tīklu reklāmām iztērēja 42% no kopējā 112 tūkstošu eiro budžeta un arī ieguva labu rezultātu. “KPV LV” veiksmīgi izmantoja “Facebook” algoritma priekšrocības, kas izceļ tiešraides video. Partijas līderi aktīvi sarunājās ar saviem vēlētājiem, izmantojot viegli uztveramus, populistiskus vēstījumus. Pieļauju, ka sociālie tīkli un sarunas tonis bija galvenie iemesli, kas partijai ļāva aktivizēt cilvēkus, kas iepriekš vēlēšanās nepiedalījās. Saskaņā ar “Providus” vēlēšanu pārskatu tādi bija 30% “KPV LV” vēlētāju. Šī partija bija arī starp populārākajām izvēlēm tādās kategorijās kā “jaunieši” (18–24), “ar pamatizglītību”, “no laukiem” un “zemi ienākumi”, liecina “Providus” pārskats.
Kopumā saskaņā ar “Providus” pārskatu gandrīz katrs piektais vēlētājs atzina, ka tieši no sociālajiem tīkliem ieguvis informāciju par partijām un kandidātiem. Pārsvarā tie bija jaunieši, kas neskatās televīziju. TV joprojām ir galvenais kanāls informācijas iegūšanai priekšvēlēšanu laikā.
Īsumā – partijai, kuras vēlētāji dzīvo “Facebook”, tur iespējams panākt daudz.
“Tas nav pieļaujams! Dalies!”
Vienas no mūsu bažām pirms vēlēšanām bija, kā KNAB spēs kontrolēt, cik partijas iztērē reklāmām sociālajos tīklos. “Facebook” un “YouTube” nav fiksēta reklāmas cena, to aprēķina pēc dažādiem parametriem, tādēļ arī partijas KNAB norādīja ieplānotās sociālo tīklu reklāmu summas.
Izrādās, bažām īsti nebija pamata, jo apmaksātie ieraksti parādījās partiju vai ar to saistīto personu profilos un partijas par tiem iesniedza informāciju KNAB. Birojs šos skaitļus salīdzināja ar “Facebook” un “Google” (pieder “YouTube”) sniegto informāciju. Ja ir nesakritības ciparos, KNAB pārbauda. Saskaņā ar KNAB preses pārstāvja teikto “Re:Baltica” birojs ir konstatējis nesakritības, bet, kamēr notiek pārbaudes, neizpauž, cik būtiskas tās ir un kurām partijām.
Taču parādījās cits melnais caurums. Priekšvēlēšanu laikā “Facebook” aktivizējās atsevišķas tā saucamās klikšķu lapas, kas publicē joku video un aforismus. Daļa no tām sāka iepludināt politisku saturu, pārsvarē memes, kas izsmej vai aizstāv kādu politisko partiju. Piemērs ir “101. km”, kas izveidota šī gada pavasarī un aktīvi izsmēja visas partijas, izņemot “KPV LV” un “Saskaņu”. Atsevišķām šīs lapas memēm bija pat 5000 dalījumu. “Re:Baltica” konstatēja apmēram desmit šādas izklaides lapas, kas izplatīja politisku saturu.
Atsevišķa kategorija bija informatīvas “Facebook” lapas. Piemēram, par Liepājas “pērk un pārdod” “Facebook” lapas administratoru kļuvu “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš un sāka publicēt informāciju par partijas aktivitātēm. Dažas dienas pirms vēlēšanām savu titulbildi nomainīja arī “Facebook” lapa “Kur paēst?” ar 44 tūkstošiem sekotāju, aicinot balsot par diviem “Saskaņas” kandidātiem.
Izkontrolēt, kas ir šo “Facebook” lapu īpašnieki un vai viņi par šīm reklāmām ir saņēmuši naudu, ir praktiski neiespējami. Publiski informācija par šo lapu īpašniekiem nav pieejama, savukārt “Facebook” informāciju par šo lapu īpašniekiem KNAB nesniedza.
“Facebook” cenšas, “Google” pazudis
Visbeidzot – jautājums, kas šobrīd aktuāls visā civilizētajā pasaulē. Sociālo tīklu milžu – “Facebook” un “Google” – atbildība. Lai arī abiem jāpakļaujas konkrētu valstu likumdošanai, kompānijas ir tik milzīgas, ka to izdarīt ir grūti.
Jau pirms vēlēšanām Valsts kancelejas paspārnē tika izveidota speciāla stratēģiskās komunikācijas grupa Kaspara Ozoliņa vadībā, kurā bija dažādu valsts iestāžu pārstāvji (Iekšlietu ministrija, KNAB, Valsts policija, drošības dienesti). Grupas pārstāvis regulāri sazinājās ar sociālo mediju kompāniju pārstāvjiem, un, pēc Ozoliņa apgalvojumiem, sadarbība bijusi veiksmīga. Aizvērtas dažas “Facebook” lapas, kuru nosaukumus Ozoliņš nevēlējās izpaust. “Re:Baltica” pieļauj, ka divas no tām varētu būt jau pieminētā Liepājas “pērk/pārdod” lapa un “Riga online”, kas publicēja skaistus Rīgas foto, uzkrāja lielu sekotāju skaitu, līdz vienā dienā nomainīja nosaukumu uz “Saskaņa online”.
Atšķirībā no Valsts kancelejas “Re:Baltica” pieredze sadarbībā ar sociālo tīklu kompānijām bija pretēja. “Facebook” preses pārstāvis vienmēr reaģēja ātri, taču reti spēja atbildēt pēc būtības. Kādā sarunā viņš atvainojās, ka tik maz spēj palīdzēt, jo viņi esot tikai divi, kas atbildot par 22 (!) valstīm.
“Google” uz mūsu vairākkārtējām e-pasta vēstulēm – gan par it kā sabrukušo lielveikalu, gan bēgļu sadurto Latvijas pilsoni – neatbildēja vispār. Rezultātā visām e-pasta vēstulēm, ko sūtījām sociālo tīklu kompānijām, likām klāt arī Valsts kancelejas pārstāvja vārdu cerībā uz reakciju. Rezultāti bija neviennozīmīgi.
Manuprāt, tā ir nepieņemama prakse, ja sociālo tīklu kompānijas uz mediju jautājumiem reaģē tikai gadījumos, ja iesaistās valdību pārstāvji. Un arī tad atbilde lielā mērā ir atkarīga no “Facebook” un “Google” labās gribas. Līdz ar to vismaz Eiropas Savienības līmenī vajadzētu izveidot vienotu regulējumu, kas nosaka, kā sociālajiem tīkliem jāreaģē konkrētās problēmsituācijās, tai skaitā priekšvēlēšanu laikā.
Atsevišķas valstis jau to cenšas darīt pašas. Vācijā ir noteikts laika limits, kurā sociālajiem tīkliem jāizņem naidu kurinošas ziņas. Arī britu parlaments izstrādājis ieteikumu paketi un rosina veikt izmaiņas likumdošanā. Taču daudz efektīvāk būtu, ja šāds regulējums būtu starptautiskā mērogā, vismaz ES līmenī. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai “Facebook” mūs uztvertu nopietni.
Domāju, tas ir tikai laika jautājums, līdz sociālo tīklu kompānijas uzraudzīs regulatori – līdzīgi kā banku sektorā vai sabiedrisko pakalpojumu jomā (gāzes un elektrības piegāde). Jautājums – cik ilgu laiku tas prasīs? Cik nopietni visam jāsaiet grīstē, lai sekotu asa un vienota rīcība?
