LV portāls jautā
Kā uzņēmēji pirms Saeimas vēlēšanām vērtē partiju ekonomisko piedāvājumu?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), prezidents
Aigars Rostovskis
Izvērtējot politisko partiju programmas 13. Saeimas vēlēšanām un ņemot par pamatu tos jautājumus, kas attiecas uz uzņēmējdarbību, jāsecina, ka trūkst galvenā – ilgtermiņa domāšanas, kas sākas ar vīzijas noteikšanu, pēc tam galvenajiem uzdevumiem un, protams, finansējuma avotiem. Ir daudz labu lietu, taču struktūras ir haotiskas un izpildāmo darbu samērā maz.
LTRK kā lielākā uzņēmēju organizācija šīm vēlēšanām sāka gatavoties jau pavasarī, izstrādājot savus ieteikumus un rekomendācijas. Biznesā ierasts noteikt ilgtermiņa vīziju, tādēļ par tādu tika izvirzīta: “Latvija – vieta, kur pulcējas talanti.” Uzskatām, ka, dzīvojot ar šo ideju, 2030. gadā mūsu valsts var būt “smadzeņu” centrs ne tikai reģionā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES), tādēļ arī esam pārliecināti, ka iekļūt labāk situēto Eiropas valstu desmitniekā nav tikai utopija, bet gan reāli sasniedzams mērķis.
Pārskatot politisko partiju piedāvājumus, pārāk reti un nekonkrēti parādās ieceres par to, kā risināsim demogrāfijas problēmas jeb iedzīvotāju skaita palielināšanu. Nav noslēpums, ka daudzi iedzīvotāji turpina aizbraukt un dzimstības–mirstības bilance ir negatīva. Uzņēmēji jau aptuveni gadu pauž satraukumu par nepietiekamu darbaspēku, tādēļ gribētos, lai politiķu dienaskārtības pirmais jautājums būtu tieši saistīts ar demogrāfiju, iekļaujot reemigrāciju, dzimstības veicināšanas pasākumus, dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu darba tirgū un, protams, arī gudru un izglītotu ārvalstu cilvēku piesaistīšanu.
Pašreiz partiju programmas izskatās pēc prāta vētru rezultātā tapušām idejām, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai strukturētu, noteiktu lielos mērķus un uzdevumus, piedāvājot sabiedrībai ne tikai četru gadu plānu, bet arī stratēģiju un vīziju par to, kur vēlamies būt pēc desmit un divdesmit gadiem.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors
Dr. Valters Bolēvics
Latvijas iedzīvotāji veselības aprūpi jau vairākus gadus atzīst par svarīgāko valsts budžeta prioritāti, taču politiskās partijas, kas pretendē uz iekļūšanu 13. Saeimā, savās 4000 zīmju programmās veselības nozarē darāmo iezīmējušas visnotaļ deklaratīvi. Vairums partiju ignorē galveno nozares problēmu, proti, netiek plānots mērķtiecīgs finansējuma palielinājums veselības aprūpei kopumā, tuvinot to ES valstu līmenim.
Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji joprojām būtiski atpaliek no pārējām ES dalībvalstīm – ir slikta piekļuve veselības aprūpei un garas rindas, kā arī lieli iedzīvotāju tiešie maksājumi, 2018. gada ziņojumā par Latviju norādījusi Eiropas Komisija. Arī Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka Latvijai nav ticami sasniegt ievērojamu progresu visaptverošas veselības aprūpes virzienā, nepalielinot budžeta izdevumus šai jomai līdz 5% no IKP. Salīdzinājumam, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs tas svārstās no 5,1 līdz 16,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijā ir 3,69% no IKP.
Izpētot 16 politisko partiju programmas (veselības finansējuma un zāļu cenu jautājumos), secināms, ka ne visas partijas šos atzinumus un brīdinājumus uztvērušas nopietni. Trīs no politiskajām partijām savās programmās veselības jomu nav uzskatījušas par pieminēšanas vērtu. Tikai piecas partijas savās programmās sola palielināt finansējumu veselības aprūpei kopumā: sākot no vispārīgā “palielināsim”, neminot, par cik, līdz dāsniem 8% un 7% no IKP, vienā gadījumā – 5%, tiesa gan, nenorādot, cik ilgā laikā šos ambiciozos mērķus ir plānots sasniegt.
Partijas savās programmās pamatā ir sekojušas Veselības ministrijas iezīmētajam reformu plānam, kas paredz sakārtot veselības sistēmu, un, kas jo īpaši apsveicami, rast nozarei arī papildu finansējumu, paredzot līdz 2020. gadam veselībai atvēlēt jau 4% no IKP.
Tikai viena no 16 partijām savā programmā pieminējusi valsts kompensējamo medikamentu jautājumu, solot paplašināt šo zāļu pieejamību.
Medikamentu jautājumiem partijas savās programmās pievērsušās salīdzinoši plašāk, taču lielākoties redzama vēlme samazināt zāļu cenas – to no 16 partijām savās programmās sola astoņas, vairumā gadījumu gan neparādot rīcības soļus, kā konkrēti to panākt.
Tikai viena partija saskatījusi iespēju zāļu pieejamību pacientiem atvieglot ar daudz efektīvāku instrumentu, proti, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm līdz 5%. Latvijā PVN likme recepšu zālēm ir viena no augstākajām Eiropā – 12%.
Partijas ir izteikušas arī priekšlikumu medikamentu cenu samazināšanas nolūkā atcelt aptieku skaita ierobežojumus un nodrošināt godīgu konkurenci medikamentu tirgū. Jāņem vērā, ka zāļu cenu veido ražotāja noteiktā cena, lieltirgotavas uzcenojums, aptiekas uzcenojums un pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apjomā. Līdz ar to šo jautājumu būtu ieteicams risināt kompleksi, ņemot vērā visus piegādes ķēdē iesaistītos.
IT kompānijas “Accenture” Latvijā vadītājs
Maksims Jegorovs
Kā atbalstīsim eksportējošos uzņēmumus, kuri mazina gudro prātu noplūdi no Latvijas un piesaista cilvēkus no visas pasaules darbavietās ar augstu pievienoto vērtību? Kāda būs tālākā Latvijas izaugsmes stratēģija, kā nodrošināsim digitālās prasmes? Šie ir jautājumi, uz kuriem gribētu redzēt atbildes partiju programmās.
Uzņēmējdarbībā esam pieraduši pie tā, ka mums ir ne tikai vīzija, bet plāni, stratēģija, kā to praktiski sasniegt, kādi ir iespējamie risinājumi, situācijas analīze, apsekojums citās valstīs, sagaidāmie galvenie veiktspējas rādītāji utt. Valsti vajadzētu vadīt kā gudru uzņēmumu. Uzņēmēji ir auditorija, kas nebalso par solījumiem, jo gandrīz ikviens var pateikt, kā vajadzētu būt. Uzņēmēji cienīs tos, kuriem būs skaidra vīzija un kuri varēs pastāstīt, kā plānoto panākt. Stratēģija nav jautājums par to, kā vajadzētu būt, lai visi būtu laimīgi, bet gan par to, no kā esam gatavi atteikties, lai sasniegtu mērķi.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja
Baiba Fromane
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuru būs jālemj jaunajai Saeimai, ir Būvniecības likums. Visi uzrunātie politiskie spēki atzīst, ka nozares regulējums ir pārāk birokrātisks, un lielais vairums arī atbalsta nepieciešamību Būvniecības likumā skaidri un visiem saprotami noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību tā, lai par katru procesu ir viens civiltiesiski atbildīgais. Gan “Jaunā Vienotība”, gan “Attīstībai/Par!”, gan Zaļo un zemnieku savienība uzsver efektīva apdrošināšanas mehānisma ieviešanu, likumā detalizēti nosakot risku sadalījumu, par ko katrs būvniecības procesa dalībnieks atbild.
Teju vienbalsīgs atbalsts partiju atbildēs bija saklausāms arī nozares iniciatīvai par būvniecības ģenerālvienošanos un Saeimā šobrīd skatītajiem grozījumiem Darba likumā, ar kuriem paredzēts noteikt samazinātu virsstundu samaksas likmi gadījumos, kad ar ģenerālvienošanos nozarē tiek būtiski celta minimālā alga. Atliek cerēt uz tādu pašu politisko spēku atbalstu arī tad, kad par minētajiem grozījumiem tuvākajā laikā gala lēmumu pieņems Saeima.
Jānovērtē arī politisko spēku izpratne un atbalsts vienotu standarta līgumu paraugu izstrādei, par pamatu ņemot plaši izmantotos Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) tipveida līguma noteikumus. Par tipveida līgumiem nozarē tiek runāts jau gadiem, tāpēc jācer, ka lielajai vienprātībai drīz sekos tipveida līgumu noteikumu izstrāde.
Šie ir tikai daži no būtiskiem jautājumiem, kuru tālākā virzība izšķirs, vai būvniecībā beidzot ienāks stabilitāte un uz ilgtermiņa attīstību virzīta trajektorija.
