Dāvis Freidenfelds
Latvijas Studentu apvienības prezidents
Latvijas Studentu apvienības (LSA) mērķis ir nostiprināts Augstskolu likumā, un, lai gan studējošo intereses bieži vien sasaucas ar jaunatnes politikas iniciatīvām, svarīgi nošķirt šīs divas jomas. Mēs vairāk specializējamies tieši augstākās izglītības politikas veidošanā, tādējādi sadarbojamies ar valsts iestādēm, kuru darba kārtībā ir izglītības jautājumi. Ir izdevies panākt vairākus būtiskus lēmumus, kas ietekmē studējošos, tāpēc varu secināt, ka sadarbība bijusi veiksmīga.
Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību un kvalitāti, būtisks ir valsts finansējums. Diemžēl finansējuma apjoms augstākajai izglītībai pamatā pēdējos desmit gadus ir palicis nemainīgs, tāpēc LSA to uzlūko kā augstu valsts prioritāti.
Svarīgi ir veicināt jauniešu sabiedrisko aktivitāti, tāpēc jārada atbilstoša vide, kas ilgtermiņā nodrošina aktīvu jaunatnes iesaisti. Tāpat jaunieši jāizglīto par iespējām būt pilsoniski aktīviem. Jāveicina un jāstiprina neformālā izglītība jauniešu vidū, kas nodrošinās ne tikai viņu aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, bet arī katra paša attīstību un pilnveidi.
Raivis Gunārs Tauriņš
Jaunatnes organizācijas “Klubs “Māja” pārstāvis, informācijas tīkla jauniešiem “Eurodesk” koordinators
Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar vairākām valsts iestādēm. Kā piemēru varu minēt Ārlietu ministriju un Saeimas Eiropas lietu komisiju. Šī sadarbība mums dod iespēju gan izteikt savu viedokli, gan sekot dažādu procesu un jautājumu virzībai.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sadarbības vecināšana. Mūsu organizācijas mērķis ir rosināt jauniešus pašus darīt un iesaistīties, paplašinot līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, un personīgi attīstīt savas idejas kādas organizācijas vai sabiedrības grupas labā. No tā ieguvēji būs paši jaunieši.”
Māris Freimanis
Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes loceklis
Rūpējamies par jauno lauksaimnieku un lauku interesentu attīstību Latvijā. Līdz ar to primāri izveidojusies sadarbība ar Zemkopības ministriju. Esam ministrijas Konsultatīvās padomes pārstāvji, kas ļauj mums tieši pārstāvēt jauno zemnieku viedokli. Domāju, ka tas ir viens no optimāliem veidiem NVO sadarbībai ar konkrētām ministrijām vai valsts iestādēm.
Viena no svarīgākajām lietām ir panākt jaunatnes politikas principu organisku realizēšanu, tāpēc arī pašām organizācijām ir jābūt aktīvām un ieinteresētām darboties. Mūsuprāt, visefektīvākais veids ir labo piemēru radīšana. Mūsu kā organizācijas pienākums ir darīt savu sabiedrisko darbu tā, lai jaunieši redzētu, ka, aktīvi līdzdarbojoties, visi ir ieguvēji. Ja paši būsim pietiekami aktīvi, nākamās paaudzes vēlēsies mums sekot.
Randa Ķeņģe
Biedrības “Latvijas Mazpulki” padomes priekšsēdētāja
Sadarbība ar valsts politikas veidotājiem ir bijusi veiksmīga, Jāteic, ka labas attiecības ar valsts institūcijām un savstarpēja uzticība ir pacietīga daudzu gadu darba rezultāts. Jāvelta laiks savstarpējām sarunām, prezentācijām, jābūt aktīviem un redzamiem.
Latvijas jaunieši nav pieraduši diskutēt par politiku, bieži jūtas nekompetenti, tāpēc viedokli patur pie sevis. Šajā ziņā citās attīstītās valstīs labu darbu veic jaunatnes organizācijas un partiju jaunatnes nodaļas. Arī mēs pēdējos gados jauniešiem esam rīkojuši daudz diskusiju ar novadu deputātiem un valsts līmeņa lēmumu pieņēmējiem. Šajā jomā darbs noteikti ir jāturpina ne tikai mums vien.
Bieži jaunieši novados vēlas vienkāršas lietas – lai ciematā būtu apgaismojums un vakaros viņi justos droši, lai būtu pieejams sabiedriskais transports, kas ļautu apmeklēt mūzikas vai mākslas skolu tuvākajā pilsētā. Lai jaunieši kļūtu aktīvāki, ir jārada augsne sapratnei, ka viņu vajadzības ir svarīgas, pat ja uzreiz tās nav iespējams īstenot.
Viens no nākotnes izaicinājumiem jaunatnes politikas veidošanā ir nodrošināt demokrātisku, vērtībās balstītu organizāciju attīstību, lai jauniešiem būtu iespējas iesaistīties nevalstiskās organizācijās atbilstoši savām interesēm. Šobrīd Latvijā ir daudz interešu izglītības pulciņu, bet ļoti maz spēcīgu bērnu un jauniešu organizāciju, īpaši tādu, kas darbojas valsts mērogā. Līdz ar to jauniešiem nav pārāk daudz iespēju attīstīt pašiniciatīvu, pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgo darbu viņiem draudzīgā un saprotamā veidā.
Daudz veicamu uzdevumu vēl ir jaunās paaudzes integrācijas jautājumos, kā arī diasporas jauniešu intereses veicināšanā par iespējām atgriezties Latvijā. Joprojām jāstrādā, lai lauku un attālāku reģionu jauniešu iespējas būtu līdzvērtīgas pilsētnieku iespējām.
