Cilvēkiem mūsu platuma grādos vienmēr bijusi pastiprināta interese par laika prognozi, jo laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Kāpēc tie ir tik mainīgi?
Dzīvojamam mēreno platumu klimatiskajā joslā un līdz ar to, atrodoties pa vidu starp ekvatoru un poliem, mums tiek gan gadalaiku, gan diennakts laika apstākļu izmaiņas. Arī Baltijas jūras un līča tuvums ietekmē laika apstākļu izmaiņas, jo īpaši, vējam iegriežoties no rietumu, ziemeļrietumu puses. Savukārt dominējot dienvidaustrumu un dienvidu vējiem, vasarās nereti ieplūst karstāks gaiss, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz pat +35 grādiem, bet ziemās – aukstāks, salam sasniedzot – 30 grādus.
Mainās ne tikai ikdienas laika apstākļi, bet arī klimats – jo īpaši ziemas sezonā. Atlantijas okeānā aktīvi veidojoties cikloniem, tie ar valdošo rietumu plūsmu bieži vien virzās austrumu virzienā, šķērsojot arī Latviju un sevišķi rudens/ziemas sezonās nosakot apmākušos un nokrišņiem bagātu laiku. Gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē paaugstinās arī ūdens temperatūra okeānā. Ūdenim uzsilstot, tiek radīti labvēlīgāki apstākļi ciklonu aktīvākai attīstībai. Savukārt vasarās klimata pārmaiņu ietekmē aizvien biežāk gaidāmi karstuma viļņi un īslaicīgas, bet spēcīgas lietusgāzes, kas biežāk var izraisīt lokālu teritoriju applūšanu.
Kopumā procesi ir ļoti mainīgi, pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai – var būt gan auksts, gan silts. Ir jārēķinās ar dažnedažādiem laika apstākļiem.
Šogad vasara ir ļoti karsta, grūti pat salīdzināt ar 2010. un 2014. gadu, kad arī bija karsts.
Ar 2010. gadu gan varam salīdzināt, ir tikpat karsts. Bet kopumā cilvēkiem ir ļoti īsa atmiņa. Vismaz laika apstākļu un klimatiskajā ziņā tas ir pierādījies atkal un atkal. Sevišķi, ja runājam par vētrām. Paiet divi gadi, un cilvēki par to ir aizmirsuši. Arī par karstumu. Pašreiz gan neesam vēl apkopojuši informāciju par aktuālo karstuma vilni (intervija notika 31. jūlijā – red.), bet tas ir viens no ilgākajiem un noslēgsies sestdien, 4. augustā.
Vai augustā kļūs jūtami vēsāks?
Plus 34 grādi noteikti vairs nebūs. Varbūt kādu dienu 30 grādi, bet kopumā dienas laikā varētu būt 20 – 25 grādi, bet naktīs – 10 – 15 grādi. Tomēr dienas paliek īsākas, jo saules ceļš ziemā ir īsāks, vasarās – garāks. Nākot rudenim, nebūs vairs tik liels karstums – dienas laikā gaiss nespēj tā uzsilt, bet naktīs – vairāk atdziest.
Augusts temperatūras ziņā varētu būt ap vai nedaudz virs normas, arī nokrišņi saglabāsies zem vidējiem rādītājiem. Bet tas neizslēdz atsevišķas lokālas lietusgāzes.
Situācijas, kad minimālā gaisa temperatūra daudzas naktis pēc kārtas Latvijā saglabājas virs +20 grādiem, ir diezgan retas, šādus gadījumus sauc par tropiskajām naktīm. Bet tuvākajā laikā gaisa temperatūra arī nakts stundās būs zemāka.
Šo vasaru nevar pieskaitīt pie tipiskām vasarām?
Pie tipiskām ne. Kopumā šis jūlijs ir bijis karsts, temperatūra bija virs, bet nokrišņi – zem normas. Īpaši sausa bija pēdējā dekāde, tomēr vietām bija vērojami spēcīgi negaisi. Procesi ir lokāli, un šur tur Latvijā tie izraisīja stiprus nokrišņus.
Vai ļoti karsta vasara, kāda ir šogad, varētu izsaukt vētras, plūdus vai kādas citas dabas kataklizmas?
Līdz ar klimata pārmaiņām mainās arī laika apstākļi. Tomēr nevarētu viennozīmīgi teikt, ka, lūk, šis karstuma vilnis vai pērkona negaiss ir asociējams tikai ar klimata pārmaiņām. Tie ir laika apstākļi. Par klimata pārmaiņām varam runāt, analizējot vismaz 30 secīgu gadu periodu. Attiecīgi – mūsdienu klimatisko normu raksturo laika periods no 1981. līdz 2010. gadam. Tomēr nav novērota cieša sakarība starp pieņēmumu, ka, piemēram, karstai vasarai sekos auksta ziema vai otrādi.
Globālās vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās dēļ, kas turpināsies, pieaug ekstremālu gadījumu skaits – liels karstums, stipri lokāli nokrišņi. Mūsu pētījumā, kuru pabeidzām pērn, var redzēt, ka paaugstināsies gadījumu skaits ar ļoti stipriem lokāliem nokrišņiem. Vasarās būs spēcīgākas lietusgāzes, kas appludinās lokālas teritorijas un potenciāli var izraisīt dažādus sociāli ekonomiskos zaudējumus vai pat draudus cilvēka dzīvībai. Īpaši, ja ir bijis liels sausums, bet pēc tam strauji spēcīgi nokrišņi, zeme nepaspēj visu uzsūkt, un infrastruktūrai var tikt nodarīti lieli postījumi.
Bīstamiem klimatiskajiem apstākļiem būs tendence palielināties, ar to ir jārēķinās nākotnē. Karstuma viļņi būs garāki, tropiskās naktis un īslaicīgas spēcīgas lietusgāzes – biežāk.
Cik ilgam laikam iespējams ticami prognozēt laika apstākļus?
Mājaslapā Meteo.lv precīzu laika prognozi piedāvājam uz piecām dienām. Bet dažādiem biznesa sektoriem nodrošinām prognozes līdz pat 12 mēnešiem, ietverot arī varbūtības prognozes dažādu kritēriju sasniegšanai. Bet ir jāsaprot, kāda ir mērķa auditorija. Viens ir, ja cilvēks grib plānot atvaļinājumu vai kādu pasākumu, tad, jā, varam prognozēt līdz piecām dienām. Bet tas ļoti atkarīgs no sezonas – vai ir pavasaris, kad ir stabili laika apstākļi, vai kā 30. jūlijā, kad viena kilometra attālumā var būt ļoti spēcīgas lietusgāzes un blakus – spīdēt saule.
Pastāstiet, cik plaša šobrīd ir LVĢMC saimniecība un kāds arsenāls ir laika prognozētāju rīcībā?
LVĢMC darbojas 24 meteoroloģisko novērojumu stacijas, kur uz vietas mēram vairākus desmitus parametru – gaisa mitrumu, vidējo vēja ātrumu utt. Bet tas ir tikai viens no novērojumu avotiem. Mūsdienās arvien lielāku lomu ieņem attālinātie novērojumi, piemēram, satelīti. Tie vairs nesniedz tikai Zemes fotogrāfijas, ar dažādu pasīvo un aktīvo radaru instrumentu palīdzību varam iegūt ļoti plašu informācijas spektru – no mākoņu virsotņu temperatūras līdz no saules saņemtajai radiācijai. Piemēram, šogad ar satelītu, kas atrodas ap 900 kilometru virs zemeslodes, spējam noteikt upēs ledu vai novērtēt lokālas applūdušas teritorijas. Tas pirms gadiem pieciem, desmit bija kaut kas neiedomājams. Tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji.
Tālāk visi dati tiek automātiski asimilēti skaitliskos laika prognožu modeļos – tie ir superdatori un matemātiski algoritmi, kas vairākas reizes dienā rēķina vairākus laika apstākļu attīstības scenārijus. Tā top pamatmateriāls, kas ietver parametrus – piemēram, gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu, mitrumu un spiedienu vairāk nekā 50 dažādos augstumos virs zemes.
Pēc tam ar šiem datiem strādā sinoptiķi, kuri tos analizē, kā tas atbilst attiecīgā brīža novērojumu datiem, ņem vērā savu pieredzi un dažādus lokālos apstākļus. Diemžēl nav vēl perfektas tehnoloģijas, kas varētu precīzi prognozēt konkrētu pērkona negaisu. Arī ASV tornado, viesuļvētru var prognozēt tikai dažas stundas pirms dabas kataklizmas sākuma. Arī matemātiskie algoritmi vēl ir krietni pilnveidojami, lai labāk aprakstītu dažādus procesus.
Vai laika prognozēšana līdz ar tehnoloģiju attīstību kļūst vieglāka?
Nekļūst vieglāka, jo mainās gan klimats, gan cilvēku vēlmes un prasības pēc laika prognozes. Piemēram, agrāk cilvēks bija priecīgs saņemt ziņu, ka šodien līs. Bet šodien, ja nepateiksim, ka līs tieši plkst. 14.37, tad saņemsim neapmierinātu klientu zvanus.
Kāda ir ticamība laika prognozei?
Pirms gadiem desmit prognozes ticamību rēķinājām procentos. Tagad tie nav procenti, bet dažādi statistiskie rādītāji, piemēram, precizitāte, novirze, viltus trauksmes līmenis, dažādi korelācijas koeficienti, kas dažādos griezumos parāda prognozes attaisnošanos telpā un laikā. Savukārt kritēriji ir atšķirīgi dažādiem parametriem un dažādiem prognožu periodiem – septiņu dienu prognozei ir lielāka pielaide nekā nākamajai dienai.
Kopumā visu parametru prognožu kvalitāte uzlabojas, tomēr to attaisnošanās ir lielā mērā atkarīga no sinoptiskā procesa un laika apstākļu izmaiņu straujuma.
Kāpēc vienu dienu uz piecām dienām rāda vienu laika prognozi, bet pēc dienas jau pavisam citu?
Laika apstākļi nemitīgi mainās, un arī prognozes atbilstoši tiek precizētas vismaz 5–7 reizes diennaktī. Biežāk attaisnosies laika prognoze punktam, kas būs dziļāk sauszemē. Rīgai laiku prognozēt ir grūtāk, jo pilsēta atrodas pie ūdens, tāpēc daudz ko ietekmē vēja virziens.
Piemēram, nereti pavasarī prognozējam dienvidu puses vēju un +20 grādus, bet sākas brīze un vējš iegriežas no ziemeļiem – aukstā ūdens puses. Rezultātā gaisa temperatūra strauji pazeminās un +20 grādu vietā ir +12 grādi. Tajā pašā laikā dziļāk sauszemē esošajās stacijās prognoze attaisnojas ļoti labi un gaisa temperatūra sasniedz prognozētos +20 grādus. Ir daudz nianšu, kas jāņem vērā, prognozējot laika apstākļus piekrastes stacijās.
Kāpēc vienā līča pusē mēdz būt ļoti silts ūdens, bet otrā – samērā ledains?
Strauju ūdens temperatūras pazemināšanās procesu sauc par apvelingu – tas rodas, kad, sākot pūst vējam no sauszemes puses, tiek aizpūsts ūdens virsējais siltais slānis un tā vietā piekrastē ieplūst auksts ūdens no dziļākiem slāņiem. Piemēram, Pāvilostā un Ventspilī, kad pūš dienvidaustrumu vējš, vasarās var būt pat plus +30...+33 grādi. Savukārt ūdens temperatūra tajā pašā laikā var būt +8...+10 grādi, jo līdz ar šo pašu dienvidaustrumu vēju ūdens siltais augšējais slānis tiek iepūsts dziļāk jūrā. Un tā vietā peldēt gribētāji sastopas ar ledaini aukstu ūdeni, neskatoties uz gaisā valdošo svelmi.
Lai noteiktu ūdens temperatūru līcī vai jūrā, var ieskatīties Meteo.lv, jo mēs veicam arī ūdens monitoringu. Te arī var pasekot līdzi gan faktiskajai ūdens temperatūrai, gan prognozētajam vēja virzienam. Ja vēja prognoze liecina, ka vējš pūtīs prom no sauszemes, labāk izskatīt iespēju doties peldēt kur citur.
Vai ir vērts ņemt vērā arī dabas ticējumus?
Diez vai vairs ir vērojama cieša saistība, jo klimats mainās un arī cilvēku darbība ir ievērojama. Zinātniski to neesam pētījuši, bet nav novērota nekāda saistība starp pieņēmumiem – ja auksta ziema, tad karsta vasara, vai, ja daudz pīlādžu, būs barga ziema.
Aizvien samazinās arī neskartās dabiskās vides telpa, un pārsvarā jau dzīvojam dažādu antropogēnu faktoru ietekmētā pasaulē. Arī tas, kas notiek Vācijā vai Ķīnā mūs ietekmē. Nevaram dzīvot uz vienas okeāna salas un domāt, ka esam neskartā klimatā. Visas pārmaiņas ir globālas un ar lielu inerci.
Kā augusi dienesta spēja operatīvi brīdināt sabiedrību par bīstamiem laika apstākļiem?
Precizitāte pieaug arī brīdinājumiem, kas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Problēma ir, ka brīdinājuma kritēriji ir izstrādāti ļoti sen, 90. gadu beigās, un tie būtu jāprecizē. Tādēļ esam sākuši sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par brīdinājumu pārskatīšanu, ņemot vērā klimata pārmaiņas, pēdējo gadu aizvien biežākos plūdu un karstuma gadījumus.
Plānots arī precizēt dzeltenās un oranžās klases brīdinājumus, kas attiecīgi atbilst pasliktinātiem un bīstamiem laika apstākļiem, kā arī ieviest sarkanās klases (ļoti liela bīstamība) brīdinājumus visām laika parādībām, ne tikai vējam un pērkona negaisam. Turklāt kritēriji būtu jāpieskaņo arī iespējamai ietekmei, ietverot rīcības elementus, ko cilvēkam darīt. Ietekmes noteikšanā ļoti ceram uz pašvaldību atbalstu, īpaši nosakot plūdu apdraudējuma kritērijus.
