Pavasara vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, tam kļūstot par ceturto siltāko pavasari kopš 1924. gada. Bet aprīlis ar vidējo nokrišņu daudzumu 3,0 mm (91% zem normas) kļuva par sausāko novērojumu vēsturē.
Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C (3,8 °C virs mēneša normas) kļuva par siltāko jūniju novērojumu vēsturē. Iepriekšējais siltākais jūnijs bija 1999. gadā ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 oC.
Rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, tam kļūstot par astoto siltāko rudeni novērojumu vēsturē kopš 1924. gada.
Šīs ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pagaidām pārsniedz +2 grādus, un pašreizējās prognozēs nav redzams aukstums, kas 2019.–2020. gada ziemai liegtu kļūt par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Līdz šim siltākā ziema Latvijā piedzīvota 1924.–1925. gadā, kad decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +1 grādu. Janvāris bija vienīgais ziemas mēnesis 2019. gadā, kas bija vēsāks par normu. Februāris bija astotais siltākais novērojumu vēsturē. Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), kas to padara par trešo siltāko decembri novērojumu vēsturē kopš 1924. gada.
Kā skaidro Norvēģijā bāzētais Klimata starptautiskās izpētes centrs, siltās ziemas galvenais iemesls ir noturīgs un spēcīgs zema spiediena apgabals Arktikā, kas aukstajām gaisa masām neļauj pārvietoties uz dienvidiem, un klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē ne tikai ziema, bet arī pārējie gadalaiki kļūs siltāki.
