Problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti.
Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro.
Turklāt jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē – attiecīgi ēku būvniecībā 600 eiro, bet specializēto būvdarbu apakšnozarē 541 eiro. VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi.
Iepriekšminētā informācija ļoti precīzi norāda uz problēmām minētajā nozarē, kas ir steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē. Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana attiecībā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, būs iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to, lai risinātu konstatētās problēmas būvniecības nozarē, Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir izstrādājusi normatīvo aktu regulējuma, kas uzlabos nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinās ēnu ekonomiku un vienlaikus nodrošinās būvniecībā nodarbināto personu sociālo garantiju stiprināšanu.
Papildus tam būtu jāuzsver, ka valdība ir atbalstījusi arī priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi. Arī tas ir viens no būtiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, veicinās nozares sakārtošanu un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot arī ēnu ekonomiku. Paredzēts, ka šādu standartizēto līgumu piemērošana būs obligāta publiskajos iepirkumos.
Šo jautājumu sakārtošana ir ne tikai nozares uzņēmumu veselīgas konkurences un tās darbinieku sociālā nodrošinājuma, bet arī visas sabiedrības interesēs. Tāpēc ar šo risinājumu ieviešanu nedrīkst vilcināties!
