AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. martā, 2018
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ekonomika
4
5
4
5

OIK – rupja kļūda, kas jālabo

LV portālam: ARVILS AŠERADENS, ekonomikas ministrs

Ir jāpieņem politisks lēmums, ka grozām energoatbalsta politiku. Līdz šim to tikai ierobežojām.

FOTO: Sintija Zandersone, LETA

Makroekonomiski esam pārvērtējuši savas iespējas un uzņēmušies lielākas saistības, nekā varējām atļauties, par maksājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros intervijā saka ekonomikas ministrs ARVILS AŠERADENS un aicina veidot starptautiska līmeņa darba grupu, lai izvērtētu atteikšanos no vecās sistēmas un izveidotu jaunu.

īsumā
  • Ir fundamentāla problēma – Latvijas valdības nebija iedziļinājušās reālajā izmaksu mehānismā un atļauju daudzumā.
  • Atsakāmies no vecās, neefektīvās sistēmas un izveidojam jaunu.
  • OIK maksājums kopumā no otrā pusgada varētu samazināties par 15%. Taču galvenais mērķis, par ko cilvēki uztraucas visvairāk, ir fiksētā daļa, un tā kritīsies par trešdaļu.
  • Valstij ir jāmainās, ja gribam būt starptautiskās sabiedrības dalībnieki un būt tur, kur esam iestājušies.
  • Tuvākajā laikā ir jāsasniedz, ka Latvijā vairāk nekā puse strādājošo mēnešalgā saņem vairāk nekā 1000 eiro.

Lasītāji LV portālam norāda, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem, būtībā ir nodoklis, ļoti īpašs nodoklis, un jautā – kāds no tā ir labums Latvijas valstij un sabiedrībai?

Latvija nav unikāla valsts, kas ir ieviesusi šāda veida atbalstu. OIK sākās pirms 20 gadiem ar pieņēmumu, ka mums ir jābūt enerģētiski neatkarīgiem. Tad vēl nebijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un bijām enerģētiski nodalīti. Protams, tā bija bērnišķīga doma, ka mēs varētu  visu atrisināt ar mazām hidroelektrostacijām (HES) vai vēja parkiem. Nākamais atbalsta vilnis sākās pēc iestājas ES, kad Latvijas valdība priecīgi paķēra mērķi – 40% zaļās enerģijas (īpatsvars energobilancē līdz 2020. gadam – red.).

Bet ir fundamentāla problēma – Latvijas valdības nebija iedziļinājušās reālajā izmaksu mehānismā un atļauju daudzumā. Ziemeļvalstis, piemēram, ir mēģinājušas balansēt ekonomikas izaugsmes iespējas ar zaļās enerģijas mērķiem. Mūsu problēma ir tā, ka zaļo kilovatu esam nopirkuši par būtiski daudz dārgāku cenu nekā citas valstis, neesam radījuši inovatīvu mehānismu, kas šiem uzņēmējiem liek attīstīties. Pēc būtības – nopērc iekārtu, darbini to 15 gadus un iekasē naudu. Lielākajā daļā tās ir vienkāršas ierīces, kuras ražo elektrību. Kas notiek ar stacijām, kad tām beidzas licence? Stāv un nekustas, jo bez valsts atbalsta tās ir bezjēdzīgas. Tas nozīmē, ka tautsaimniecībā neko neesam ieguvuši. Sākumā būtu jāpalīdz, piemēram, vējam, lai stacija strādā. Nevajadzētu to uzturēt no iedzīvotāju maciņiem.

Skatoties ar šodienas acīm, esam ideāli integrēti Baltijas un Skandināvijas energosistēmā un enerģiju, cik tā ir nepieciešama, varam brīvi nopirkt Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū par cenu, kas ir būtiski zemāka, nekā patlaban par to maksājam. Latvijai ir lieliskas ģenerējošās jaudas, kas nodrošina tirgus stabilitāti.

Saeimā marta sākumā atzināt, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis, tā ir fundamentāla, makroekonomiska kļūda un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Aicinājāt Ministru prezidentu veidot augsta līmeņa vietējā un starptautiskā līmeņa ekspertu grupu, lai meklētu risinājumus, kā atteikties no vēsturiski neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm.

Makroekonomiska kļūda tā ir tāpēc, ka izdevām pārāk daudz atļauju un kopumā tas sabiedrībai maksā pārāk dārgi, kas ir novedis pie rūpniecības nekonkurētspējas. Patlaban šo kļūdu labojam.

Kas ir jādara? Ir jāvienojas par četriem lieliem jautājumiem. Viens no tiem ir klimata politika, kurā Latvijai ir aktīvi jāiesaistās. Nākamais jautājums ir lauksaimniecības politika. Lielākie OIK saņēmēji pēc atbalsta samazināšanas TEC1 un TEC2 ir 55 biomasas un 57 biogāzes elektrostacijas, kurām pērn atbalsta maksājums bija 114,4 miljoni eiro (kopējā summa gandrīz 290 miljoni eiro – red.). Trešā sfēra – kā rīkosimies vides politikā, bet ceturtā – rūpniecības politika.

Atsakāmies no vecās, neefektīvās sistēmas un izveidojam jaunu. Kāpēc runāju par jaunu sistēmu? Tāpēc, ka redzams – piecu gadu laikā pie noteiktiem nosacījumiem vēja enerģija spēs konkurēt ar  ūdens hidroelektrostacijām. Turklāt veiksmīgi attīstās šķeldas stacijas. Kopīgi ir jāizveido klimata un vides politikas mērķi un tad jāskatās, kā iziet no vecās sistēmas un pāriet uz jaunu.

Ministru prezidents piekrīt, ir gatavs veidot darba grupu. Es gribētu dzirdēt konkrēto  politikas veidotāju atbalstu, kā viņi redz risinājumu, un tad varētu piedāvāt visatbilstošāko variantu.

Kāds varētu būt jums pieņemamākais risinājums?

Es neesmu burvis Merlins un nevaru pateikt, kā vienā brīdī no šīs situācijas iziet. Viena iespēja – skatīties iekšēji, cik daudz var darīt no valsts budžeta.

Ekonomikas ministrija ir ievērojami samazinājusi OIK sistēmas kopējās saistības, kas pastāvēs līdz 2037. gadam. Piemēram, šogad atbalsta maksājumi bija paredzēti  262 miljoni eiro, bet, samazinot atbalstu TEC 1 un TEC2, tie kritās par 75 miljoniem eiro un saistības būs 187 miljoni eiro.

Bet vai iedzīvotāji to jutīs? Līdz 7. martam Ekonomikas ministrija bija arī atcēlusi atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos 10 gados par aptuveni 335 miljoniem eiro.

Pirmkārt, šos 75 miljonus eiro, kurus valdība maksāja par OIK, saņēma veselības aprūpes budžets. Mūsu priekšlikums ir "Latvenergo" pērnā gada 79 miljonu eiro peļņu novirzīt OIK samazināšanai. Ja valdība šo soli atbalstīs, to sajutīs arī iedzīvotāji – OIK maksājums kopumā no otrā pusgada samazināsies par 15%. Taču galvenais mērķis, par ko cilvēki uztraucas visvairāk, ir fiksētā daļa, un tā kritīsies par trešdaļu.

Kādēļ izveidojām jauno OIK sistēmu (no 1. janvāra OIK maksājums patērētājiem ir atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes – red.)? Tādā veidā rūpniecība enerģētikas jomā kļuva konkurētspējīga. Piemēram, AS "Valmieras stikla šķiedras rūpnīca" šo izmaiņu rezultātā nesamazināja 200 darbvietas, ražošanas apjomu palielināja "Dobeles dzirnavnieks", "Cemex". Rūpniecība ir uzelpojusi, un tā ir svarīga lieta – darbvietu skaits būtiski pieaug.

Svarīgi ir arī Ministru kabinetā apstiprināt 400 elektrostacijām skaidru uzraudzības mehānismu.

Līdz ar to Ekonomikas ministrijas rīcības grozs būs izsmelts un ir jāsēžas kopā ar ekspertiem un jādiskutē, kā ar šo kalnu tikt galā, – līdz 2037. gadam par OIK vēl jāmaksā 1,5 miljardi eiro.

No 2007. gada līdz 2017. gadam par OIK ir samaksāts 1,8 miljardi eiro.

Un vēl ir arī maksājumi pirms šī perioda. Bet valsts atbalsta mehānisms ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, ir noteikta peļņas norma, un uzņēmējiem ir tiesības rēķināties ar valdības politiku. Bet tas nenozīmē, ka valdība savu politiku nevar grozīt. Ir jāpieņem politisks lēmums, ka grozām šo atbalsta politiku. Līdz šim to tikai ierobežojām.

Medijiem esat teicis, ka vārtus OIK sistēmai pavēra Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa valdības noteikumi un cilvēkiem, kas to izveidoja, būtu par to jāatbild. Saprotu, ka ministrijā tiek vērtēti dažādi lēmumu pieņemšanas dokumenti.

Ministrijā notiek ārējais audits – tiek izvērtēta Ekonomikas ministrijas rīcība atbilstoši normatīvajai bāzei. Ir arī izsludināts starptautisks iepirkums, lai izvērtētu OIK sistēmas izveidi un saprastu, kurā brīdī tika pieļautas rupjas kļūdas. Šim darbam esam rezervējuši 400 000 eiro, un tas varētu sākties aprīlī.

Ja paskatāmies saistību apjomu, kopumā tas sākotnēji, pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma, bija 3,96 miljardi eiro.

Ja kāds ir iedarbinājis mehānismu ar šādām saistībām, tad šim cilvēkam ir jāsniedz paskaidrojumi.

Ja paskatāmies elektroenerģijas rēķinu, tikai viena trešdaļa veido elektrības cenu. Lielas ir pārvades/sadales izmaksas, augstākās Baltijā. Esat teicis, ka notiks elektroenerģijas uzņēmumu darbības pārskatīšana, koncerna "Latvenergo" efektivizācijas rezultātā samazinās darbinieku skaitu.

Elektroenerģijas jomā valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai vairumtirdzniecības cena izlīdzinātos ar Skandināviju. Savukārt cita situācija ir ar sadales un pārvades sistēmas izmaksām, kuras ir relatīvi lielas, jo efektīvi nav noslogoti sadales tīkli. 100 000 mājsaimniecību  un 2000 juridisko personu joprojām ir tā dēvētie "nulles" patēriņa pieslēgumi. Patlaban gan apmēram 53 000 pieslēgumu īpašnieki ir izvēlējušies optimālāku risinājumu, un izmaiņas turpinās – jaudu pārskata 1000 klientu nedēļā.  Tiek veidoti arī dažādi digitāli risinājumi, kas ļauj procesus vadīt attālināti. Virzāmies uz konkurētspējīgām sadales tīklu izmaksām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis uzdeva energokoncernam izvērtēt savas darbības efektivitāti, tā rezultātā līdz 2022. gadam ir paredzēts 4000 cilvēku kolektīvu samazināt par ceturto daļu, tostarp "Sadales tīklā" (ST) – par 800 darbiniekiem. Kādēļ ir svarīgi efektivizēt ST izmaksas? Tas ir regulēts kā monopoluzņēmums, kas deklarē savas izmaksas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Jo izmaksas ir efektīvākas, jo tarifs ir mazāks.

Nesen medijos uz jautājumu, kādi uzņēmumi ir īpašumā, bijušais premjers Māris Gailis atbildēja – būvniecības uzņēmums un mazā HES. Arī bijušā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ģimenei daļēji pieder Cirīšu HES. Bijušo ministru mazais bizness?

Feodālismā karaļi muižniekiem piešķīra muižas. Mani tas izbrīna. Tas, ka politiķi ir iesaistīti, ļoti lielā mērā kompromitē šo sistēmu. Neapdomātā atļauju izsniegšana, iepirkuma cena un vēl tas, ka sistēmā ir iesaistītas politiskās personas un tās ir labuma saņēmējas mazajos HES un vēja parkos, – tas rada vēl papildu šaubas sabiedrībā.  Tas ir tas, ko teicu, – šī sistēma ir morāli bankrotējusi un jādomā par jaunu, efektīvu modeli, lai radītu pārliecību, ka esam daļa no klimata politikas, ka to darām efektīvi un godīgi.

Vai jums ir pārliecība, ka ar OIK sistēmu tiksiet galā līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī, vai arī tas ir pārāk īss termiņš? Vai paspēsiet izstrādāt arī jaunu piedāvājumu?

Tas nav šādi (uzsit knipi) izdarāms, bet izdarīt to var. Tikai jāpanāk politiska vienošanās. Es ļoti baidītos no spekulatīviem risinājumiem, ekspertiem ir ļoti uzmanīgi jāskatās, jo tā ir ļoti sarežģīta, komplicēta sistēma, kurai pretī ir 900 000 mājsaimniecību un 60 000 dažādu juridisko pieslēgumu.

Esmu pārliecināts, ka vēl šīs valdības laikā ir iespējams vienoties par izejas mehānismu no OIK. Un tam ir jābūt nākamās valdības programmā.

Ekonomikas ministra amatā esat aizvadījis divus gadus – kopš 2016. gada 11. februāra. Kas ir būtiskākais, ko esat izdarījis, un kas ir tas, kas vēl līdz Saeimas vēlēšanām ir jāiespēj?

Ir bijušas piecas galvenās prioritātes, pie kurām esmu strādājis. Pirmā ir produktivitāte un uzņēmējdarbības vide. Liels ieguvums ir nulles likme reinvestētajai peļņai, bijām liels Finanšu ministrijas atbalstītājs reformas laikā. Uzņēmējiem ir svarīgi uzkrāt kapitālu un ieguldīt attīstībā un inovācijās. Kas attiecas uz produktivitāti, OIK reformas rezultātā rūpniecība kļuva konkurētspējīgāka.

Ekonomikas ministrija savulaik nāca klajā ar iniciatīvu "Konsultē vispirms", kuras rezultātā ir būtiski mainījies 21 uzraudzības iestādes uzvedības modelis, jo vispirms ir jāsaprot, kāda ir uzņēmēja problēma.

Otra prioritāte ir investīcijas, tās atgriežas. Līdz pēdējam centam ir atmaksājušies budžeta līdzekļi 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībā, Latvija tiek uzskatīta par drošu valsti. 

Trešā svarīgākā joma ir inovācijas. Ministrija savā paspārnē ir paņēmusi jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību. Esam novirzījuši naudu riska kapitāla un akselerācijas jeb stimulēšanas platformu atbalstam. Jaunuzņēmumi ir visātrākais izaugsmes veids, patlaban Latvijā darbojas 320 kompānijas, kas ir piesaistījušas 210 miljonu eiro investīcijas. Daudz darām, lai uzņēmumi integrētos ar universitātēm, lai izveidotos zinātnē balstīti jaunuzņēmumi.

Eksports ir vislielākā problēma. "Swedbank" pētījums rāda, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi neko negrib dzirdēt par digitalizāciju un vēl mazāk – par eksportu, tie ir orientēti uz iekšējo tirgu. Kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru mēģinām mazos/vidējos uzņēmumus iesaistīt dažādās izstādēs un pavērt eksporta tirgu. Lai gan eksports aug, tomēr joprojām esam resursu valsts, kurā dominē pārtika un kokmateriāli.

Pēdējais lielais jautājums ir cilvēkkapitāls un nodarbinātība. Lai cilvēki nebrauktu projām, izšķiroši svarīga ir mājokļu garantiju programma. Pašvaldībām reģionos gribam palīdzēt būvēt mājokļus, it sevišķi tur, kur attīstās rūpniecība. Pēc 1992. gada ir uzcelti tikai 2% no visiem mājokļiem. Valdībai ir jāpagriež seja pretī rūpniecībai – tā aug, īpaši reģionos. Ja enerģētikā to esam puslīdz izdarījuši, tad jāpalīdz risināt darbaspēka kvalifikācijas, investīciju u. c. jautājumus.

Nodarbinātības ziņā ir skaidrs, ka būs jāmācās visu mūžu, dzīves laikā nomainot divas vai trīs profesijas.

Tagad profesionāli tehniskās skolas var piedalīties pieaugušo apmācībā. Vairāk nekā 20 miljoni eiro ir paredzēti apmācībai, un tiek diskutēts, kādas būtu programmas, kā cilvēkiem apgūt jaunas zināšanas. Šobrīd vairāk nekā trešdaļa strādājošo saka, ka viņu prasmes nav pietiekamas, lai veiktu pašreizējo darbu. Tehnoloģiju rezultātā mainās darba pamats. Piemēram, dāņiem katrs trešais strādājošais gadā iziet divu nedēļu apmācības programmu, lai apgūtu jaunas zināšanas.

Šogad koncentrējamies uz lielākām algām strādājošajiem. Valdības uzdevums ir ātrāk izveidot mehānismu, lai iestājas līdzsvars starp aizbraucējiem un atbraucējiem. Šobrīd negatīvais saldo ir 8000–10 000 cilvēku gadā. Jo ātrāk Latvijas vidējā alga sasniegs Centrāleiropas minimālo līmeni, jo ātrāk sistēma stabilizēsies. Redzam, ka Igaunijā šis princips strādā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Latvijā ir jāsasniedz, ka vairāk nekā puse strādājošo algā saņem vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, vēlams – neto (pēc nodokļu nomaksas). Aizbraucēji saka, ka tad apsvērtu iespēju braukt mājās. Ātrāk būtu jānonāk līdz tam, ka vidējā alga ir starp 1000 un 1500 eiro. Izskatās, ka šogad varētu sasniegt 1000 eiro bruto algu.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums par "ABLV Bank" naudas atmazgāšanas shēmām, bankas pašlikvidācija, "Norvik bankas" pieteikums Pasaules Bankas starptautiskajā arbitrāžā, Latvijas Bankas (LB) prezidenta aizturēšana. Viens no bijušajiem finanšu ministriem man teica, ka šī nav banku, bet gan liela morālā krīze.

Gribētu nodalīt nerezidentu biznesu un LB prezidenta lietu. Vēsturiski aizgājām ātras peļņas sapnī – ka kļūsim par globālu finanšu centru. Pēdējos gados kļūstam par daļu no pasaules, esam izdarījuši savas izvēles – esam NATO, eirobloka un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībnieki. Iestāšanās OECD procesa noslēgumā eksperti man teica, ka nerezidentu apkalpošana Latvijai dod ne vairāk kā 1,4% no IKP, bet reputācijas risks ir liels. Tikai tādēļ, lai daži tūkstoši cilvēku, kas banku sektorā strādā, būtu turīgi, uzņematies valdībai prātam neaptveramus riskus. Kādu laiku neklausījāmies, ko mums saka, bet šoreiz tā bija ļoti asa reakcija: šādā veidā ASV vēsturē ir sodītas tikai 18 bankas. Pietiek nozīmē – pietiek! Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs ir teicis, ka Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5% (pašlaik šis rādītājs ir ap 35% – red.). Tas nav nekas ārkārtējs – Igaunijā tas ir 3%, Lietuvā – 13%.

LB prezidenta lietā gaidīsim izmeklēšanas rezultātus. Jā, tas ir liels morālās krīzes jautājums, un ļoti augstu ir vērtējams Saeimas aicinājums LB prezidentam atkāpties. Valstij ir jāmainās, ja gribam būt starptautiskās sabiedrības dalībnieki un būt tur, kur esam iestājušies.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI