LVRTC ir eParaksta tehniskie nodrošinātāji. Cik reizes ar eParakstu pats esat parakstījis dokumentus?
Bieži eParakstu saucam par rīku, ar ko darboties virtuālajā pasaulē. Taču es teiktu, ka tas vairāk ir domāšanas veids, nekā parasts rīks. Varbūt ir pārāk skaļi to salīdzināt ar uguns parādīšanos alus laikmetā, bet ar elektromobiļu ienākšanu iekšdedzes dzinēju pasaulē salīdzināt varam. Ja par eParakstu kāds izteiksies, ka tas nav ērts vai ir sarežģīts, tad, šauri skatoties, personai, iespējams, pat ir taisnība. Līdzīgi kā par elektromobiļiem - vai tad cilvēkam drīkstētu pārmest, ja viņš uzdotu daudzus jautājumus: vai darbosies ziemā, kā uzlādēt ārpus mājas? Bet šī parādība, ko sauc par elektromobilitāti, uzņem apgriezienus un nav paredzams, ka tuvākā nākotnē tā apsīks.
Līdzīgi ir ar eParakstu – kopumā ir jau 14 miljoni parakstītu dokumentu. Šogad oktobrī ir par 200 000 vairāk parakstītu dokumentu nekā visā 2015. gadā kopumā. Tā ka eParaksta domātāju kļūst vairāk gadu no gada. Pats esmu parakstījis ar visiem pieejamiem parakstīšanas rīkiem un nevaru atcerēties nevienu darbdienu, kad nebūtu izmantojis eParakstu.
Latvijas lauku reģionu elektronisko sakaru tīkla attīstībā divos posmos kopā varētu tikt ieguldīti 66 miljoni eiro, no tiem liela daļa – ES nauda. Vai nav vietas, kur pievelciet internetu, bet vairs nav neviena lietotāja?
LVRTC jau no pirmās dienas, kad sāka radio apraidi 1924. gadā, pakalpojumu ir sniedzis vietā, kur neviena nav. Proti, nav pat jāpiesauc pierobeža vai citi no Rīgas attālāki reģioni. Palūkojamies tepat Rīgā, piemēram, Māras dīķis. Dīķis visu laiku tiek nodrošināts ar radio signāla apraidi un, iespējams, dīķī, iepeldot ar laivu, reizi trijos gados kāds arī klausās tur radio. Vai tas ir lietderīgi? Visticamāk, nedaudz demagoģijas šajā piemērā ir, taču Latvijas iedzīvotājiem nepieder tik daudz zemes, ka varam kādu stūri atstāt novārtā. Neapdzīvotas teritorijas šādām mazām ekonomikām vienmēr ir pietiekams izaicinājums apsaimniekošanā - rast vidusceļu, nepiesātināt infrastruktūru, ka nevar vēlāk to uzturēt, vienlaikus to aprīkot ar visu nepieciešamo.
Skaidrs, ka nedzīvojam utopijā. Visam pamatā jābūt lietderības un veselā saprāta apsvērumiem. Platjoslas pieslēgumus ierīkojam apdzīvotās vietās un neplānojam ierīkot purvā pie piepes uz bērza. Jā, šobrīd ir punkti, kur jādomā, vai vispār kāds komersants tur gribēs darboties tā apsvēruma dēļ, ka tur nav maksātspējīgu klientu.
LVRTC nodrošina radio un televīzijas apraides pakalpojumus visā Latvijā. Vai visur pierobežā iespējams dzirdēt un skatīties sabiedriskos medijus?
Vienmēr esam uzsvēruši, ka zemes apraide ir vienīgā iedzīvotājiem bez maksas pieejamā satura iegūšanas platforma. Par visām pārējām ir jāmaksā. Pierobežā, kur iedzīvotāji var brīvi uztvert signālu arī no kaimiņvalsts, sākas konkurence par saturu, tā kvalitāti, daudzveidību un pievilcību.
Baltkrievijā rāda deviņas bezmaksas programmas. Krievijā šobrīd ir desmit, bet drīzumā tiks piedāvātas vēl tikpat. Lietuvā bez maksas pieejamas 12 programmas. Latvijā bez maksas pieejamas tikai piecas. Tas liek aizdomāties. Turklāt krievvalodīgajiem skatītājiem, kuru pierobežā ir pietiekami daudz, piecās bezmaksas programmās ir maz ko atrast viņam vēlamajā valodā.
Atbilstoši standartiem mērot signāla pieejamību pierobežā, ik gadu secinām, ka ar atbilstošām uztverošām iekārtām sabiedriskā medija pieejamība ir ļoti laba. Tomēr šis ir sarežģītāks jautājums. Starp citu, esmu novērojis, ka pietiekami maz iedzīvotāju zina, ka sabiedriskajam radio ir sešas programmas.
LVRTC par savu naudu rekonstruē Zaķusalas TV torņa pārveidi, kurš varētu kļūt par atraktīvu tūrisma objektu. Kad uzņemsiet pirmos interesentus, ar ko piesaistīsiet?
Zaķusalas TV tornis ir šedevrs dažādos griezumos. Jau kopš tā uzbūvēšanas tā ir augstākā brīvi stāvošā būve visā tagadējā Eiropas Savienībā. 30 gadu laikā neviena no lielajām ES ekonomikām nav sadūšojusies uzbūvēt ko augstāku.
TV torņa arhitektoniskie vaibsti un siluets pilsētvidē ir kļuvis simbolisks. Torņa dominance neļauj to ignorēt. Ne velti šogad augstākā ES torņa siluetu iekļāva kultūrvēsturiskajā mantojumā.
Būs ļoti maz tādu vietu, kur vienkopus ir apkopoti tik daudz inženierzinātņu elementu - materiālzinības, konstrukciju nestspēju aprēķini, būves rezonēšana, unikāli lifti, ugunsdzēsības sistēmas, radio un TV apraides viļņi, Baltijas lielākais elektronisko sakaru operatoru kolokācijas punkts u.tml.
TV tornim pēc nu jau vairāk nekā 30 gadu ekspluatācijas ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, kas ļaus arī piepildīt LVRTC objektīvu vajadzību pēc vienotas darbavietas (šobrīd Rīgā vien esam izkaisīti trīs dažādās adresēs), kā arī padarīt torni atraktīvu iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem.
Šobrīd nevar atklāt visas ieceru kārtis, bet piedzīvojums, ko TV tornī piedāvā augstums un mūsu iecerētais ceļojums inženierzinātņu pasaulē, būs tas, kas varētu vilināt interesentus.
Bijām plānojuši rekonstrukciju īstenot un kā dāvanu pasniegt iedzīvotājiem uz Latvijas 100 gadu jubileju. Sākotnējā maldīšanās dažādu tehnisku jautājumu skaidrošanā, sagatavošanās darbi un šādām darbībām obligāti piemērojamās procedūras liek šo termiņu pārskatīt. Būsim priecīgi, ja atkalatklāšanas svētku lentīti varēs griezt 2021./2022. gadā.
Ja jums būtu jāiezīmē e-pārvaldes stratēģija Latvijā, kāda tā būtu?
Man nāk prātā trīs lietas - centralizācija, centralizācija un centralizācija e-pārvaldes jautājumos. Un nevis uz papīra, bet reāla šo jautājumu pārvaldība - kas spēj pieņemt kompetentus lēmumus, koordinēt notikumus, ir caurspīdīga un kurai ir reāla ietekme.
LVRTC izteikti darbojas infrastruktūras līmenī, tāpēc par šo jomu varam izteikties precīzi. Man nav saprotams, kā, investējot platjoslas projektā pietiekami lielas summas, papildus var attīstīt vai realizēt citus šāda profila projektus, piemēram, akadēmisko tīklu, bibliotēku tīklu u.tml. Par katru no šiem tīkliem ir cita atbildīgā organizācija un iesaistītās personas. Nekādā gadījumā neapstrīdu minēto projektu lietderību un vajadzības, ko katrs no tiem realizē vai apmierina, taču tie lielā mērā pārklājas, tāpēc attīstība būtu jāplāno un jārealizē koordinēti.
Ja to nedara, pēc kāda laika katrs individuāli klauvēs pie Valsts kases un prasīs finansējumu to uzturēšanai, bet visiem nepietiks. Latvijas izmērs prasa kooperēties, pretējā gadījumā sirgstam ar kritiskās masas trūkumu veselīgai projektu dzīvotspējai. Redzu, ka bez centralizācijas to nevar izdarīt, jo katrs pats nevar kritiski pieņemt lēmumu sev kaut ko atteikt vai noņemt. Latvieši ir pacietīgi, bet kamikadzes gājieni gan mums nav raksturīgi.
Centra vadītāja krēslā esat kopš 2006. gada, jau desmit gadus. Kādas ir karjeras tālākās ambīcijas?
Pašam šķiet, ka neesmu karjerists, bet ne vienmēr, par sevi runājot, varam būt objektīvi. Formāli man arī LVRTC ir bijusi karjera, pirmos trīs gadus biju valdes loceklis, tad kādu gadu - valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un visbeidzot valdes priekšsēdētājs. Ja ir bijis jāizvērtē, kurā vietā atrasties un ko darīt, primāri esmu skatījies uz rezultātu. Proti, vai varēšu strādāt, domājot par rezultātu, jo man ir svarīgi redzēt padarīto.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?
Lēmumi, ar ko lepojamies, ir virtuālais eParaksts, kas vienmēr paliks kā pirmais kvalificētais virtuālais eParaksts ES. Arī platjoslas projekta finansējuma aizstāvēšana Eiropas Komisijā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, un, protams, lēmums par torņa rekonstrukcijas uzsākšanu.
Uz šo skatos pragmatiski un plašāk. Ja pragmatiski - mani ietekmējusi mazpilsētas garša jeb no dzimšanas līdz pat vidusskolas beigšanai pavadītais laiks Ērgļos. No Ērgļiem ir mani draugi, un joprojām tagad tur pavadu daudz laika. Daudz un pozitīvi ietekmējusi ģimene. Ir daudz cilvēku, kam varu uzticēties. Ļoti cienu cilvēkus, kas ir ar vērienu domāšanā.
Ja skatos plašāk, piekrītu viedoklim, ka, lai mazas nācijas pārstāvji neieslīgtu sīkmanībā, kādu laiku jāpadzīvo ārpus valsts (tūrisms neskaitās!). Esmu bijis vairākās vietās un dažādās lomās (ne kā tūrists) ilgstoši ārpus Latvijas. Domāju, šī pieredze mani daudz ietekmējusi.
Par ko vēlējāties kļūt un sapņojāt bērnībā?
Ļoti gribēju kļūt par policistu. Bet tā nebija vienīgā izsapņotā profesija.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
Ar savu profesiju un izglītību šobrīd esmu apmierināts. Vidusskolā mani interesēja matemātika, fizika, ķīmija, tāpēc varbūt nedaudz pārsteigums ir izvēle par labu sociālajām zinībām (biznesa vadība un tiesību zinības). Ļoti iespējams, ka šobrīd izglītību papildinātu ar inženierzinātnēm un domāju, ka savā vecumā vēl varu to paspēt izdarīt.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Šajā jautājumā esmu diezgan liels "visēdājs". Ir izveidojušies nosacīti periodiskie rituāli, turklāt arī mazi notikumi dažkārt var būt izcili. Par izdevušos brīvo laiku uzskatu tad, ja ir bijis piedzīvojums. Pēc piedzīvojuma pietiekami ilgi ir baudāma sajūtu pēcgarša. Kā likums tas ir ar tuviem cilvēkiem, ģimeni vai draugiem kopīgi pavadīts laiks, aktīva atpūta - slēpot, pie ūdens, pa mežu, svaigā gaisā.Kāds ir jūsu dzīves moto?
Ir muļķīgi kaut ko nožēlot. Bet labāk ir nožēlot to, ko esi izdarījis, nekā to, ko neesi izdarījis.
"Personība tuvplānā" – LV portālā katru piektdienu. Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.
Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!
