Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pierobežas josla ir pierobežas sastāvdaļa. Ārējai sauszemes robežai ir noteikta pierobežas josla, ne platāka par 2 km, un pierobeža, sākot no valsts robežas, ne šaurāka par 30 km.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Pienākumu, uzturoties pierobežā, glabāt pie sevis un pēc VR amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentus, kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā, kā arī no 15 gadu vecuma noformēt speciālo caurlaidi pierobežas joslā, nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums. Ja vēlaties doties uz novadu vai pagastu un liekas, kas tas varētu atrasties pierobežā vai pierobežas joslā, sākumā noskaidrojiet informāciju un pārliecinieties, ka līdzi ir vajadzīgie dokumenti un nepieciešamības gadījumā noformēta caurlaide.
Dokumenti nepieciešami pierobežā un pierobežas joslā gar Krieviju un Baltkrieviju
Latvijā ir noteikta iekšējā un ārējā sauszemes robeža. Iekšējā sauszemes robeža ir Latvijas robeža ar Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, savukārt ārējā sauszemes robeža – ar Krieviju un Baltkrieviju. Pierobežas josla ir pierobežas sastāvdaļa, un ārējai sauszemes robežai ir šādi nosacījumi:
Pierobežas joslā un pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju ir stingrāki noteikumi un prasības nekā pierobežā ar Lietuvu un Igauniju. Proti, pie ārējās sauszemes robežas, tās pierobežā, obligāti pēc robežsardzes uzaicinājuma ir jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti, savukārt tās pierobežas joslā jāuzrāda dokumenti un jābūt noformētai speciālai caurlaidei. Atrodoties netālu no Lietuvas vai Igaunijas, nav pastiprinātas robežsardzes kontroles, līdz ar to nav nepieciešama speciāla caurlaide, bet personu apliecinošam dokumentam ir jābūt līdzi tikai gadījumā, ja šķērsosiet Igaunijas vai Lietuvas robežu.
Kāpēc dokumenti ir nepieciešami?
VR Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone informē, ka personu apliecinoši dokumenti nepieciešami, lai VR amatpersonas pēc iespējas ātrāk uz vietas, lieki neaizkavējot, varētu identificēt personu un pārbaudīt tās uzturēšanās statusu pierobežas joslā un pierobežā. Šāda prakse palīdz atklāt un identificēt nelegālos imigrantus, kuri Eiropas Savienībā (ES) cenšas ieceļot ar nederīgiem vai viltotiem dokumentiem, kā arī atklāt tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri cenšas iekļūt ES nelikumīgi.
"Personu nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai galvenokārt ir organizēta."
VR apgalvo, ka Latviju nesagaida tāda imigrantu plūsma, kāda vērojama Eiropas dienvidu valstīs, tomēr mums ir jābūt gataviem jebkādiem nelegālās imigrācijas apdraudējuma gadījumiem. Tieši tāpēc tiek ierīkota valsts robežas josla, tiek iegādāti jauni robežuzraudzības tehniskie līdzekļi, nemitīgi tiek uzlabota sadarbība starp valsts iestādēm un kaimiņvalstu robežapsardzības dienestiem, kā arī tiek veikta riska analīze par vietām, kur visbiežāk nelikumīgi tiek šķērsotas valsts robežas (prioritāri iekārto valsts robežas posmus, tostarp uzstāda žogus).
"Personu nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai galvenokārt ir organizēta," skaidro K. Pētersone. Tas nozīmē, ka likuma pārkāpšanā ir iesaistīti gan pavadītāji kaimiņvalstu pusē, gan sagaidītāji tepat Latvijā, gan trešo valstu pilsoņu nogādātāji uz citām ES valstīm.
Ko der zināt par speciālajām caurlaidēm?
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta pirmā daļa paredz, ka, uzturoties pierobežas joslā, personām no 15 gadu vecuma obligāti ir jābūt VR izsniegtai speciālai caurlaidei, izņemot vairākus gadījumus. Caurlaide nav vajadzīga:
Pastāvīgās un terminētās caurlaides
VR personām izsniedz divu veidu caurlaides – pastāvīgās un terminētās. Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personām, kurām pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums.
Savukārt terminēto caurlaidi izsniedz personām, kuras vēlas uzturēties pierobežas joslā. To izsniedz uz laiku, kas nepieciešams, lai uzturētos tajā, bet tas nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Visbiežāk šīs caurlaides izmanto viesstrādnieki, kas pierobežas joslā ir ieradušies uz sezonas darbu.
Caurlaides var nenēsāt līdzi
Kopš 2015. gada nogales ir mainījies pierobežas caurlaižu izsniegšanas, atteikuma un anulēšanas tiesiskais regulējums. Līdz ar to pierobežas joslā joprojām caurlaide ir nepieciešama, taču nu to var nedrukāt un nenēsāt līdzi, jo VR amatpersonas tās esamību var pārbaudīt savā datubāzē. Tikai tādā gadījumā jārēķinās, ka būs nepieciešams vairāk laika. Personu apliecinošiem dokumentiem gan vienmēr jābūt līdzi.
"VR personām izsniedz divu veidu caurlaides – pastāvīgās un terminētās."
Speciālo caurlaidi var pieprasīt un saņemt jebkurā VR struktūrvienībā, aizpildot iesniegumu uz vietas, kā arī izmantot e-pakalpojumu tīmekļa vietnē www.latvija.lv.
Kādus dokumentus var uzrādīt?
Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 4. pantam Latvijā ir divi oficiāli personu apliecinošu dokumentu veidi – pase un personas apliecība. Taču K. Pētersone vērš uzmanību, ka pierobežā un pierobežas joslā VR pieņem arī citus dokumentus.
"Dažkārt cilvēki vienkārši aizmirst dokumentus mājās."
Uz dokumenta ir jābūt fotogrāfijai un personas datiem (vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai personas kods), tad tos attiecīgajā situācijā var uzskatīt par pierādījumu personas identitātes noteikšanai. Tie var būt dokumenti, kurus izsniedz valsts pārvaldes iestādes, piemēram, mednieka apliecība, pensionāra apliecība u.c. Tāpat tie var būt dokumenti, kurus izsniedz valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, piemēram, invalīda apliecība, autovadītāja apliecība, studenta apliecība u.c.
Nav dokumentu = administratīvais pārkāpums
"Ja pēc dokumentu uzrādīšanas nav pārliecības par personas identitāti un nav iespējams noskaidrot personas identitāti vai uzrādītais dokuments rada šaubas par tā autentiskumu, VR amatpersonai ir tiesības veikt papildu pārbaudes VR rīcībā esošajās datubāzēs, kā arī nepieciešamības gadījumā personu nogādāt tuvākajā VR struktūrvienības izvietojumā identitātes noskaidrošanai," skaidro K. Pētersone. Gadījumā, ja persona nevar uzrādīt dokumentu vai tas neapliecina personas identitāti un uzturēšanās tiesības, VR ir tiesības sākt lietvedību par administratīvo pārkāpumu.
"Dokumentiem jābūt līdzi pat peldbiksēs."
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194.1 pants paredz, ka par valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas vai robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpšanu draud sods – brīdinājums vai naudas sods līdz 210 eiro. Savukārt par kuģošanas līdzekļu vai transportlīdzekļa izmantošanu, zveju, makšķerēšanu, peldēšanos vai citām darbībām iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža, laikposmā no saulrieta līdz saullēktam draud naudas sods no 30 līdz 70 eiro.
Pastaigājoties, makšķerējot, sēņojot un peldoties dokumentiem arī jābūt līdzi
Pilsētu iedzīvotāji, kuri atrodas tuvāk pierobežas zonai pie ārējās sauszemes robežas, ir vairāk informēti par dokumentu nepieciešamību un iespējamām soda sankcijām, bet ir daļa, kas par to maz ko zina. Līdz ar to kādam var šķist smieklīgi, ka, sēņojot mežā, makšķerējot un peldoties līdzi jābūt dokumentiem.
K. Pētersone skaidro, ka "dažkārt cilvēki vienkārši aizmirst dokumentus mājās". Savukārt, dodoties atpūsties, makšķerējot vai apmeklējot apbedījuma vietu, bieži cilvēki nepārliecinās, vai plānotā apmeklējuma vieta atrodas pierobežas joslā. Viena no grāmatas "Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi" autorēm Elīna Kursīte apstiprina, ka "dokumentiem vienmēr jābūt līdzi". Dažas no grāmatas autores intervētajām personām esot smējušās, ka "dokumentiem jābūt līdzi pat peldbiksēs". E. Kursīte atzīst, ka sākumā šo prasību ir uztvērusi vieglprātīgi, līdz nokļuva robežpostenī. Šis stāsts beidzās labi, jo vajadzēja noformēt tikai caurlaidi.
Visas pierobežas joslas un pierobežas administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības gar Latvijas ārējo sauszemes robežu var aplūkot Ministru kabineta noteikumos Nr. 550.
