VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. novembrī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Personība
TĒMA: Valsts pārvalde
1
5
1
5

Skaidrīte Ābrama: Prātīgākais, ko dzīvē var darīt, investēt izglītībā

LV portālam: SKAIDRĪTE ĀBRAMA, Konkurences padomes priekšsēdētāja

Skaidrīte Ābrama 2016. gada 15. augustā pie Aglonas bazilikas kopā ar savām žirgtajām deviņdesmitgadniecēm – māti (pa kreisi) un krustmāti (pa labi).

FOTO no S. Ābramas personīgā arhīva

Skaidrīte Ābrama, kas jau 12 gadus ir cieši saistīta ar Konkurences padomi, no tiem pēdējos četrus strādājot priekšsēdētājas amatā, divas reizes dzīvē ir radikāli mainījusi nodarbošanos. Savulaik bēgdama no ekonomikas studijām, beigu beigās ar to nopietni saistījusi profesionālo dzīvi. “Noteikti aicinu nebaidīties nedz mainīt darbavietu, ja tā nesagādā gandarījumu vai iestājusies rutīna, nedz sēsties studiju solā pat brieduma gados, lai apgūtu jaunu profesiju. Tagad zinu, ka tā ir liela bagātība – abas izglītības, dažādas profesionālās pieredzes,” saka Latvijas galvenā konkurences uzraudze.
īsumā
  • Papildus divām augstākajām izglītībām daudz laika un naudas investēts izglītībā, apmeklējot dažādus kursus.
  • Lepojas ar pirmo pieņemto lēmumu -  par aizliegtu vienošanos starp Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru un "Kempmayer Media".
  • Konkurences pārkāpumu izmeklēšanā ar intuīciju vien ir par maz, ir vajadzīgi tiešie pierādījumi, un tos iegūt kļūst aizvien grūtāk.
  • Līdz šim lielāko sodu - 3 500 215 eiro - par konkurences pārkāpumu valsts budžetā samaksājusi "Samsung" ražotāja pārstāve Baltijā "Samsung Electronics Baltics".
  • Vienotā atalgojuma sistēma Latvijā pieļauj ārkārtīgi lielas, nepamatotas atalgojuma atšķirības starp valsts iestādēm pat ar tuvām kompetencēm.

Kā no Svešvalodu fakultātes Vācu valodas un literatūras nodaļas absolventa var nonākt līdz galvenajam konkurences uzraugam Latvijā?

Pa spirāli. Svešvalodu fakultāte nebija vienīgā manu studiju vieta. Pabeidzu vācu vidusskolu, bet fizikas skolotājs mani pierunāja studēt kaut ko eksaktu, izvēlējos tam laikam moderno automātiku un telemehāniku. Pēc pusotra gada sapratu, ka negribu būt inženiere. Aizgāju no Politehniskā institūta [tagad Tehniskā universitāte - red.], pusgadu strādāju par vecāko ekonomisti skaitļošanas centrā, gudroju, kur stāties rudenī – uz ekonomistiem vai prestižajos svešvalodniekos. Izlēmu, ka jāstājas, kur grūtāk tikt. Universitātes Svešvalodu fakultāte organizēja iestājeksāmenus arī Ļeņingradas [tagad Pēterburgas – red.] svešvalodu institūtam, pieteicos uz tam laikam "eksotiskās" zviedru valodas studijām. Eksāmenus nokārtoju veiksmīgi, bet fakultātes dekāns pateica, ka nevar sūtīt no Latvijas tādu, kas skraida pa augstskolām un nezina, ko grib. Lai kādu gadu pastudēju turpat. Tā pabeidzu "vāciešus", zinādama, ka tas nebūs mans pamatdarbs. Strādāju par zinātniskās literatūras redaktori izdevniecībā, avīzēs.

90. gadu sākumā pieteicos uz Šveices valdības finansētajām pēcdiploma studijām tirgus ekonomikas zinātnēs, lai sagatavotu profesionālus uzņēmējdarbības konsultantus Baltijas valstīm. Konkursu izturēju un gadu studēju tādas lietas, par kuru esamību praksē mums tolaik nebija pat nojausmas.

Pēc studiju beigām sekoja darbs mārketingā, uzņēmumu vadībā, t.i., reālā biznesā un spēcīgas konkurences apstākļos. Pienāca brīdis, kad sapratu, ka ar konkurences stratēģiju izzināšanu tikai sava uzņēmuma interesēs man jau nepietiek. Te nu es esmu – jau 12 gadus Konkurences padomē, no tiem pēdējos četrus priekšsēdētāja amatā.

Mūžizglītība visas dzīves garumā – spriežot pēc CV. Vai to var attiecināt uz jums?

Tā ir sanācis. Papildus divām augstākajām izglītībām esmu daudz laika un naudas investējusi izglītībā, apmeklējot dažādus kursus – uzņēmumu vadība, bilancspējīgo grāmatvežu apmācības, specifiskas datorprogrammas, biznesa angļu valoda. Noteikti aicinu nebaidīties nedz mainīt darbavietu, ja tā nesagādā gandarījumu vai iestājusies rutīna, nedz sēsties studiju solā pat brieduma gados, lai apgūtu jaunu profesiju. Tagad zinu, ka tā ir liela bagātība. Ja 35 gadu vecumā nebūtu radikāli mainījusi profesionālo darbību, piesakoties Šveices ekonomikas studijām, droši vien mana dzīve būtu daudz vienmuļāka.

Papildus tam vēl pēc apmēram 10 gadiem pabeidzu maģistrantūras studijas LU Ekonomikas un vadības fakultātē. Pirms tajā iestājos, Šveices studiju biedrene man teica: kamdēļ? Mums ir tāda izglītība! Bet, izrādījās, ka bija vērts - bez šīm studijām nekad nebūtu nonākusi Konkurences padomē (KP). LU maģistrantūrā studēju, lai  būtu reāls ieguvums darbam, kas līdz tam bija tikai privātajā biznesā, lielu starptautisku kompāniju Latvijas uzņēmumos. Izstrādājot kursa un maģistra darbus, pētīju konkurences stratēģijas, konkurences tiesības un ekonomiku. Tikai tad sev atklāju Konkurences padomes mājaslapu. Esmu pārliecināta, ka bez studiju laikā "izurbtās" konkurences literatūras kaudzes un veiktajiem pētījumiem man nebūtu izdevies KP konkursa komisiju pārliecināt, ka mana darba pieredze ir atbilstīga, lai ieņemtu padomes locekļa amatu.

Ja vajadzētu apgūt vēl kādu jaunu profesiju, kura tā būtu?

Iespējams, darītu visu iespējamo, lai kādā no prestižākajām pasaules augstskolām kārtīgi izstudētu ekonomiku, un Latvijā beidzot būtu kāds starptautiski atzīts konkurences ekonomists.

Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmusi, lepojaties?

Ar pašu pirmo pārkāpuma lēmumu, tikai dažus mēnešus pēc stāšanās padomes locekļa amatā 2004. gadā. Tas bija par aizliegtu vienošanos starp Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru un "Kempmayer Media", abi uzņēmumi bija noslēguši līgumu par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā. KP pēc savas iniciatīvas bija ierosinājusi lietu, kurā pētīja, vai ir pieļaujama tāda vienošanās, ka abi uzņēmumi, pateicoties atsevišķu nozaru pārraugu labvēlībai, visām mājsaimniecībām par subsidētām cenām piegādās ciparu uztvērējus. Atceros, krimināllieta par digitālās televīzijas ieviešanas projekta krāpniecisko būtību bija tikai uzsākta.

Vai ir situācijas, kad saprotat, ka ir aizliegta vienošanās, negodīga konkurence, bet Konkurences padomei "rokas par īsām"?

Profesors Ričards Višs, starptautiski atzīts konkurences tiesību eksperts, ir teicis, ka tiem, kas darbojas konkurences tiesību jomā, jābūt labai intuīcijai. Protams, konkurences pārkāpumu izmeklēšanā ar intuīciju vien ir par maz - ir vajadzīgi tiešie pierādījumi, un tos iegūt kļūst aizvien grūtāk. Ir bijuši gadījumi, kad pēc ilgstošas lietas izpētes nākas konstatēt, ka fakti nav pietiekami, lai gan intuīcija spēcīgi signalizē: kartelis ir bijis. Bet tad jāsamierinās, ka "rokas ir par īsām", un jācer, ka lietas dalībnieki arī guvuši mācību un turpmāk neatļausies saskaņot cenas vai sadalīt klientus.

Bet, kur Konkurences padomei šobrīd "rokas patiešām par īsām" - gadījumos, kad pašvaldības piešķir īpašas privilēģijas saviem uzņēmumiem, ignorējot konkurences neitralitātes principu. Mēs varam tikai sniegt ieteikumus, lai gan ir gadījumi, kad pārkāpumam ir tik negatīva ietekme uz komercdarbības vidi, ka būtu pelnījis sodošu lēmumu. Jācer, ka Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Konkurences likumā gūs Ministru kabineta un Saeimas atbalstu un šo problēmu kaut nedaudz beidzot risinās.

Kāds ir lielākais sods, ko Konkurences padome kādam ir uzlikusi un kas ir arī samaksāts?

Līdz šim lielāko sodu - 3 500 215 eiro - par konkurences pārkāpumu valsts budžetā samaksājusi "Samsung" ražotāja pārstāve Baltijā SIA "Samsung Electronics Baltics", tas bija 2009. gadā. Tas bija par aizliegtu vienošanos ar četriem lielākajiem "Samsung" preču izplatītājiem Latvijā. Uzņēmumi bija saskaņojuši "Samsung" tehnikas pārdošanas cenas, likuši internetveikaliem piemērot augstākas cenas, gala iznākumā patērētāji maksājuši dārgāk.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Nevaru lepoties, ka esmu bijis sapņu ziņā noturīgs bērns. Tie bieži mainījās. Tas jau pēc tam parādās arī turpmākajā dzīvē – vieni visu mūžu tikai sapņo un neuzdrīkstas kaut ko mainīt, citi mazāk sapņo, bet meklē un vienmēr atrod ko jaunu. Es drīzāk piederu pie tiem otriem.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Mana krustmāte. Viņa man garīgi ir ļoti daudz devusi – lika spēlēt vijoli, ņēma līdzi uz teātriem, deva lasīt pieaugušo grāmatas, jau no kādiem sešiem septiņiem gadiem vadāja mani ekskursijās pa visu Padomju Savienību – Ziemeļi, Vidusāzija, Tālie Austrumi. Pateicoties viņai, man iepatikās ceļot. Tagad manai krustmātei ir 93 gadi, bet joprojām ir ieinteresēts skats uz dzīvi. Ja domāju par to, kas stāv priekšā, noteikti gribētu arī lielā vecumā būt tāda kā viņa – pozitīva, aktīva.  

Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Šajā darbā brīvais laiks ir deficīts. Mēģinu vismaz sestdienās nedomāt par darbu, atslēgties no ikdienā līdzņemamajiem mājas darbiem, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Tad kopā ar tuviniekiem dodamies nelielos izbraukumos pa Latviju, ejam uz Jauno Rīgas teātri, koncertiem. Patīk arī būt vienai ar sevi – braukt ar riteni uz Jūrmalu, iet garākās pastaigās, staigāt pa izstāžu zālēm, lai mani neviens netraucē. Daļu no atvaļinājuma katru gadu pavadu ārpus Latvijas, aktīvi izzinot jaunas vietas, nevis guļot kūrortos.


Vai ir kāda vieta uz pasaules, kur sapņojat aizbraukt?

Viens liels sapnis jau ir piepildīts - pirms pieciem gadiem vairākas dienas kopā ar pavadoņiem uz kamieļiem gājām pa Sahāras tuksnesi, tālu Lībijas vidienē. Vēroju krāsu spēli, saulei lecot tuksnesī, ēdu smiltīs ceptus plāceņus, naktīs pēc dienas svelmes salu teltī. Esmu daudz kur bijusi, un bieži ceļojumam iedvesma rodas pēkšņi – no draugu nostāstiem vai, piemēram, no izlasītajā romānā radītā noskaņojuma par kādu vietu. Tikko pabeidzu Daniela Silvas "The English Girl", un nu mani vilina pastaigas pa Jeruzalemes ielām, kā to darījis romāna varonis. Pašlaik tas varētu būt tāds mazs sapnītis.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Agrāk, kā jau lielākā daļa latviešu sieviešu, būtu atbildējusi: kas gan cits, ja ne es. Tagad gribas teikt: nesatraucies par sīkumiem, viss ir pārejošs.


"Personība tuvplānā" – LV portālā  katru piektdienu.  Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem  "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.

Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!

Labs saturs
5
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU