Divstāvu mājai ar četriem dzīvokļiem bija divi īpašnieki. Katram piederēja viens stāvs. Viens no īpašniekiem pārdeva otram savu īpašuma daļu. Māja ir avārijas stāvoklī, un tajā palika dzīvot tikai viens īrnieks, kurš īpašumā ir deklarēts 2000. gadā, mutiski vienojoties ar īpašnieku, ka pieskatīs māju. Mājas īpašnieks dzīvo ārzemēs. Pēc divdesmit pieciem gadiem īpašnieks pieprasa īrniekam atbrīvot dzīvokli, jo avārijas stāvoklī esošā mājā nevarot dzīvot. Deklarētā persona ir seniors. Kādas ir viņa tiesības?
Izīrētājs var atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma vai arī to izbeigt tikai Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šajā gadījumā pamatojums īres attiecību pārtraukšanai varētu būt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana saistībā ar mājas nojaukšanu vai pārbūvi (25. pants) vai arī atkāpšanās no dzīvojamās telpas īres līguma saistībā ar (dzīvojamās mājas) ekspluatācijas aizliegumu (26. pants). Pirmajā gadījumā (25. pants) izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja iestājas viens no minētajiem nosacījumiem:
Savukārt otrajā gadījumā (26. pants) izīrētājs var atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ja būvvalde vai tai pielīdzināma cita publiska iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija.
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 27. panta trešo daļu izīrētājam par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no tā īrnieks obligāti rakstveidā jābrīdina šādos termiņos: 25. pantā noteiktajā gadījumā vismaz vienu mēnesi iepriekš, ja īres līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, bet, līguma termiņam pārsniedzot vienu gadu, – vismaz trīs mēnešus iepriekš; nekavējoties – likuma 26. pantā paredzētajā gadījumā. Ja īrniekam rodas šaubas par izīrētāja paziņojumā norādīto motīvu pamatotību, īrnieks var lūgt izīrētājam uzrādīt atbilstošus dokumentus, piemēram, būvvaldes lēmumu par dzīvojamās mājas ekspluatācijas aizliegšanu.
Nobeigumā jānorāda, ka visos iepriekš minētajos gadījumos, izīrētājam izbeidzot vai atkāpjoties no īres līguma, likums uzliek izīrētājam par pienākumu atlīdzināt īrniekam pārcelšanās izdevumus, atbilstoši līgumam dzīvojamā telpā veiktos ieguldījumus, kā arī atlīdzināt zaudējumus, ja tādi īrniekam ir nodarīti.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
