AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
29. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: E-vide
11
11

Likumi.lv – šodien 15!

LV portālam: Likumi lv. redakcija: galvenā redaktore INESE LUSTE, tiesību aktu sistematizācijas speciālistes ELĪNA KURME, VIJA ŠKUTĀNE, LĪVA SĒJĀNE-ĀBELE, AGNESE UPĪTE

Pie Latvijas Republikas tiesību aktu sistematizācijas vietnē „likumi.lv” ikdienā strādā piecu darbinieku komanda – tiesību aktu sistematizācijas speciālistes Elīna Kurme (no kreisās), Līva Sējāne-Ābele, Vija Škutāne, galvenā redaktore Inese Luste un speciāliste Agnese Upīte.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Mūsu tiesības, pienākumi, atbildība un pat rīcību secība ir ietverti likumos. To ir daudz – gandrīz 15 000, un labi orientēties tajos spēj vien profesionāļi. Taču atrast un noskaidrot vajadzīgo normu nebūt nav tik sarežģīti jebkuram tā sauktajam cilvēkam parastajam, un bieži vien arī zināt izrādās izšķiroši. Jo, kā zināms, nezināšana neatbrīvo no atbildības. Valsts vietnes „likumi.lv” pieejamību ikvienam bez maksas jau 15 gadus nodrošina valsts kapitālsabiedrība „Latvijas Vēstnesis”. Lai, atverot vajadzīgo tiesību aktu, saņemtu vienmēr aktuālo teksta redakciju, nevis to, kas bija spēkā pirms kāda laika, nodrošina piecu cilvēku komanda – „likumi.lv” redakcija. Sveicot jubilejā, LV portāla saruna ar kolēģiem par aizkadra darbu vietnē „likumi.lv”.
īsumā
  • "Likumi.lv" ir 2001. gadā izveidota tiesību aktu vietne, kas ikvienam, kuram ir radusies vajadzība, nodrošina brīvu piekļuvi sistematizētiem un konsolidētiem Latvijas tiesību aktiem – likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, rīkojumiem un citiem valsts varas izdotiem dokumentiem.
  • "Likumi.lv" izveidoja un joprojām uztur oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis".
  • Dienā to apmeklē ap 30 000 lietotāju, bet mēnesī – jau ap 250 000 lietotāju.
  • Datubāzē ir vairāk nekā 80 000 tiesību aktu. Šobrīd ir spēkā 5335 likumi un 9547 Ministru kabineta noteikumi.
  • "Likumi.lv" redakcijā ir pieci darbinieki, kuri arī strādā pie vietnes saturiskās un funkcionālās attīstības.

Kas ir "likumi.lv" un ko šī vietne piedāvā?

Inese Luste, "likumi.lv" galvenā redaktore: "Likumi.lv" ir tiesību aktu vietne, kas ikvienam, kuram ir radusies vajadzība, nodrošina brīvu piekļuvi sistematizētiem un konsolidētiem Latvijas tiesību aktiem – likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, rīkojumiem un citiem valsts varas izdotiem dokumentiem. "Likumi.lv" ir pieejami arī Latvijas Republikas noslēgtie un mūsu valstij saistošie starptautiskie līgumi un atsevišķu pašvaldību saistošie noteikumi. "Likumi.lv" darbību nosaka īpašs likums – Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums. Šodien, 29. jūnijā, aprit 15 gadi, kopš šī vietne tika izveidota un nodota lietošanai. 2001. gadā to izveidoja un joprojām uztur oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis".

Vai "likumi.lv" ir atrodami patiešām visi Latvijas Republikas likumi un pārējie tiesību akti?

Vija Škutāne, tiesību aktu sistematizācijas speciāliste: Šobrīd mūsu datubāzē ir vairāk nekā 80 000 tiesību aktu. Pirmkārt, tie ir visi kopš 1993. gada oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētie tiesību akti. Otrkārt, Augstākās padomes un Ministru padomes tiesību akti, kas pieņemti, sākot ar 1990. gada 4. maiju. Treškārt, padomju laikā pieņemtie un vēl šobrīd spēkā esošie kodeksi, piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodekss (1984) un Sodu izpildes kodekss (1970). Un, ceturtkārt, Latvijas Republikas Satversme (1922) un citi pirmās brīvvalsts laikā pieņemtie un atjaunotie likumi, piemēram, Civillikums (1937).

Arī padomju laikā Latvijā bija spēkā kādi īpaši likumi un normatīvi. Taču tos "likumi.lv" atrast nevar. Kāpēc?

Inese Luste: No valsts puses nav bijusi tāda prasība. Taču nav tā, ka šie tiesību akti atrodami tikai arhīvā. Tie interesentiem ir pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tādos izdevumos kā "Cīņa", "Sovetskaja Latvija" un "Latvijas PSR Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs". Ir jābūt politiskajam uzstādījumam, lai ķertos klāt tik resursu ziņā vērienīgam un darbietilpīgam projektam kā spēku zaudējušu, būtībā citas valsts tiesību aktu sistematizēšanai elektroniskā vidē. Te ir runa par 50 gadu ilgu laikaposmu, un tikai ļoti maza daļa no visiem šiem dokumentiem ir digitalizēta.

Normatīvo aktu mūžs ir dažāds. Citi ir spēkā esoši jau vairākus desmitus gadu, citi zaudē spēku gada vai pat īsākā laikā. Cik pavisam šobrīd mūsu valstī ir spēkā esošu tiesību aktu?

Līva Sējāne-Ābele, tiesību aktu sistematizācijas speciāliste: Jā, šis skaitlis ir ļoti mainīgs, gandrīz katru dienu tiek pieņemti kādi jauni tiesību akti, bet citi zaudē spēku. Tāpat ne visi tiesību akti ir pieejami "likumi.lv". Mēs sistematizējam un varam atbildēt tikai par tiem, kas ir publicēti "Latvijas Vēstnesī". Taču, ja ielūkojamies mūsu datubāzē, šobrīd ir spēkā 5343 likumi un 9467 Ministru kabineta noteikumi.

Vai tas ir daudz? Salīdzinot ar citām valstīm, Latviju nereti dzirdēts saucam par likumu lielvalsti.

Līva Sējāne-Ābele: Šie skaitļi ir tik lieli, jo ir ieskaitīti arī grozījumi. Ja neskaita grozījumus, tad skaitļi jau ir krietni mazāki. Latvijas problēma drīzāk ir biežā normatīvo aktu grozīšana. Plānots, ka drīzumā grozījumi skaitliski samazināsies, jo tiks mainīta to izstrādes prakse, proti, ar vienu grozījumu varēs vienlaikus veikt izmaiņas vairākos tiesību aktos, ja izmaiņas skars vienotu jautājumu.

Atverot kādu tiesību aktu, labajā stūrī redzam uzrakstu – tiesību akta pase. Kāpēc tāda ir nepieciešama?

Elīna Kurme, tiesību aktu sistematizācijas speciāliste: Tiesību akta pasē ir iekļauta konkrēto tiesību aktu raksturojošā pamatinformācija – izdevējs, veids, numurs, pieņemšanas, spēkā stāšanās, spēku zaudēšanas datums, statuss, saikne ar oficiālo publikāciju "Latvijas Vēstnesī". Mūsuprāt, lietotājiem ir ērti, ka šī informācija ir pieejama vienuviet. Arī Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem veicam tiesību aktu sistematizāciju, nosaka minimālās norādāmās informācijas prasības katram tiesību aktam.

Kāpēc "likumi.lv" ir pieejami spēku zaudējušie tiesību akti, piemēram, likumi, kuru vietā ir pieņemti jauni?

Elīna Kurme: Spēku zaudējušu tiesību aktu vai tiesību aktu atsevišķu spēku zaudējušu normu pieejamību vietnē "likumi.lv" var pamatot ar to, ka kādas normas spēkā esamība ne vienmēr sakrīt ar normas piemērojamību. Piemēram, saskaņā ar Krimināllikumu personas nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šī nodarījuma izdarīšanas laikā. Līdz ar to tiesību piemērotājam, skatot lietu, nereti nepieciešams atrast ne tikai pašu piemērojamo normu, bet arī tās vēsturisko redakciju. Tiesību aktu vēsturiskās redakcijas tāpat dod ieskatu konkrētā tiesību akta attīstībā, savukārt spēku zaudējušie tiesību akti ļauj ielūkoties attiecīgā laika perioda norisēs sabiedrībā tiesību kontekstā. Tas ir interesanti pētniekiem un juristiem. Cilvēkam, kas savām vajadzībām kaut ko meklē likumos, tas, visticamāk, nav svarīgi.

Saistībā ar tiesību aktiem tiek lietots svešvārds "konsolidācija". Svešvārdu vārdnīcā tas ir skaidrots kā "nostabilizēšanās, nostiprināšanās, apvienošanās" un to saista ar parādībām sabiedrībā. Kas ir likumu konsolidācija? Kā tā praktiski notiek?

Agnese Upīte, tiesību aktu sistematizācijas speciāliste: Tiesību aktu konsolidēšanu nodrošinām mēs – "likumi.lv" redakcija. Konsolidēšana ir secīga pieņemto grozījumu iekļaušana tiesību akta pamattekstā. Tādā veidā normatīvā akta teksts lietotājiem vienmēr ir pieejams aktuālajā redakcijā. Papildus tam tiesību aktam tiek saglabātas visas vēsturiskās redakcijas un veidotas arī nākotnes redakcijas – tādas, kurās ir iekļauti tie grozījumi, kas vēl nav stājušies spēkā.

Vai konsolidē visu no "likumi.lv" pieejamā satura?

Agnese Upīte: Pat, ja dokumentā ir veiktas izmaiņas, nekonsolidējam tikai divus šādus dokumentus, kas pēc savas būtības ir reģistri un tos savās mājaslapās ir pienākums aktualizēt atbildīgajai iestādei. Tie ir Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts un Kompensējamo zāļu saraksts.

Bet mēs konsolidējam likumus, Ministru kabineta izdotos tiesību aktus, Ministru prezidenta rīkojumus, republikas pilsētu domju saistošos noteikumus un to pašvaldību saistošos noteikumus, kuras izvēlas publicēt saistošos noteikumus "Latvijas Vēstnesī", kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas tiesību aktus.

Atsevišķi likumi ir "populārāki", tie attiecas uz lielāku sabiedrības daļu. Taču ir arī likumi, kurus likumdevējs uzlabo salīdzinoši biežāk. Kuri likumi tiek visvairāk grozīti? Piemēram, 2015. gadā? 

Līva Sējāne-Ābele: Konkrēti 2015. gadā visvairāk grozītie likumi ir divi – "Par nodokļiem un nodevām" un "Civilprocesa likums". Abi grozīti septiņas reizes. Nākamais grozītākais ir Kredītiestāžu likums, kas grozīts piecas reizes. Vairāki likumi gada laikā ir grozīti trīs vai četras reizes.

Vai ir tāds spēkā esošs likums, kas vispār nav grozīts?

Līva Sējāne-Ābele: Izklausās pārsteidzoši, bet apmēram divas trešdaļas likumu vispār nav grozītas. Piemēram, liela daļa no tiem ir likumi, ar kuriem tiek apstiprināti Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

Ik gadu 1. janvārī parasti stājas spēkā ļoti daudz normatīvo aktu. Kā tiek nodrošināts, ka tie visi 1. janvārī ir sabiedrībai pieejami?

Vija Škutāne: Gada beigas mums ir ļoti intensīvs laiks, kurā par atvaļinājumu var aizmirst, bet no virsstundām – neizbēgt. Jau gadiem ilgi tieši gada pēdējās dienās tiek izsludināts ļoti liels skaits tiesību aktu, kam jāstājas spēkā 1. janvārī. Piemēram, sakarā ar eiro ieviešanu 2014. gada 1. janvārī kopumā spēkā stājās 1078 tiesību akti! Mūsu kolēģi nodrošina tiesību aktu publicēšanu "Latvijas Vēstnesī", bet mūsu uzdevums un izaicinājums ir visus šos tiesību aktus sistematizēt un sakonsolidēt līdz spēkā stāšanās dienai. Līdz šim vienmēr esam iekļāvušies termiņos.

Varētu domāt, ka likumi ir nepieciešami juristiem, tiesnešiem un advokātiem, taču kas patiesībā lieto "likumi.lv"?

Inese Luste: "Likumi.lv" ir ļoti pieprasīts interneta resurss. Tā ir 15. apmeklētākā Latvijas interneta vietne līdzās ziņu portāliem, bezmaksas e-pasta un izklaides vietnēm. Dienā to apmeklē ap 30 000 lietotāju, bet mēnesī – jau ap 250 000 lietotāju. "Likumi.lv" jau no pirmsākumiem ir veidota kā tiesību aktu vietne ikvienam. Līdz ar to mūs lieto gan profesionāļi (juristi, ierēdņi, uzņēmēji), gan studenti un citi interesenti. Aptauju rezultāti liecina, ka vietne tiek izmantota gan darbam, gan studijām, gan personiskām vajadzībām. Esam ļoti strādājuši pie tā, lai vietnē viegli varētu orientēties ikviens.

Kā nezinātājam orientēties vietnes apjomīgajā piedāvājumā? Vai "likumi.lv" iespējams atrast normatīvos aktus pēc vajadzīgās tēmas, piemēram, veterinārmedicīna?

Vija Škutāne: Kas meklē, tas atrod! Un "likumi.lv" ir plašas meklēšanas iespējas. Katrs lietotājs viņam interesējošos tiesību aktus var atrast, ierakstot meklētājā atslēgvārdus, šajā gadījumā – veterinārmedicīna. Atrodot Veterinārmedicīnas likumu, pie saistītajiem dokumentiem var iegūt papildinformāciju, piemēram, visus uz šā likuma pamata izdotos MK noteikumus vai tematiskos rakstus, kas var būt ļoti noderīgi lietotājam. Trešais veids ir meklēt vajadzīgo tiesību aktu pēc tēmas. Tēmu sarakstā gan ne vienmēr būs tieši vajadzīgais atslēgvārds. Šajā gadījumā būtu jāizvēlas tēma "Dzīvnieki".

Kuri ir visbiežāk skatītie likumi?

Līva Sējāne-Ābele: Nemainīgs līderis ir Darba likums. Pēc tam seko Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Civilprocesa likums, Krimināllikums. Pie pieprasītākajiem likumiem viennozīmīgi pieder arī nodokļu likumi, piemēram, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

"Likumi.lv" tiek publicēti arī attiecīgajam normatīvajam aktam atbilstoši skaidrojumi un e-konsultācijas sadarbībā ar LV portālu un "Jurista Vārdu". Vai lietotājiem šī informācija noder?

Inese Luste: Lietotājs viennozīmīgi ir ieguvējs, saņemot "Latvijas Vēstneša" informatīvos pakalpojumus vienuviet. Tie ir atrodami sadaļā "Saistīties dokumenti" pie konkrēta tiesību akta. "Jurista Vārda" publikācijas būs saistošas tiesību speciālistiem un studentiem, bet LV portāla sagatavotās atbildes uz lietotāju jautājumiem ir praktisks palīgs ikdienišķu situāciju risināšanai. Mēs esam ļoti gandarīti par šo sadarbību.

Vai likumos ir kļūdas? Piemēram, nepareizi uzrakstīti vārdi? Kā tās tiek labotas?

Elīna Kurme: Protams, absolūti nekļūdīgi nav arī tiesību aktu izdevēji, tomēr jāatzīst, ka gramatikas vai numerācijas kļūdas tiesību aktu tekstā atrodamas salīdzinoši reti un parasti ir nebūtiskas, proti, tās netraucē nojaust tiesību normas izdevēja gribu un uztvert normas mērķi. Kļūdas tiek labotas. Tas notiek, tiesību akta izdevējam publicējot precizējumu "Latvijas Vēstnesī".

Reizumis lietotāji ziņo par ortogrāfijas jeb burtu kļūdām, kas tādas ir mūsdienu pareizrakstības izpratnē, taču par kļūdām nebūtu uzskatītas laikā, kad tiesību akts tapis, piemēram, Civillikuma aktuālajā redakcijā joprojām vairākkārt atrodami vārdi ar sakni "civīl-" vārdu savienojumos "civīli augļi", "Civīlprocesa likumi" u. c., kā arī, piemēram, "Finanču ministrija" un "korroborācija". Šādos gadījumos konsekventi pieturamies pie nostādnes neveikt redakcionālas izmaiņas tiesību akta tekstā un vietnē "likumi.lv" tekstu atspoguļot atbilstoši oficiālajai publikācijai.

Vai tiesa, ka "likumi.lv" ir vienīgā vietne, kas pieejama ieslodzījuma vietās? Kāpēc?

Agnese Upīte: Vietnes "likumi.lv" un "vestnesis.lv" ir pieejamas ieslodzījuma vietās kopš 2012. gada. Līdz ar to "likumi.lv" bija viena no pirmajām vietnēm, kurai pieeja tika nodrošināta ieslodzījuma vietās. Tas ir tieši saistīts ar likuma pieņemšanu, kas paredzēja atteikšanos no "Latvijas Vēstneša" izdošanas papīra formātā un pāreju tikai uz elektronisko publikāciju. Taču šobrīd nevaram apgalvot, ka esam vienīgie.

Cik cilvēku strādā "likumi.lv" un kādi ir viņu pienākumi?

Inese Luste: "Likumi.lv" redakcijā pastāvīgi strādā pieci darbinieki. Uz laiku mūsu komandas sastāvs ir pamainījies, jo divas kolēģes – Sandra Zālīte un Sandra Spulģe – atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. 

Mūsu ikdienas pienākumos ir jauno tiesību aktu sistematizēšana (tai skaitā spēkā esamības statusa kontrole un saistīto dokumentu pievienošana); konsolidēšana; komunikācija ar lietotājiem, tostarp sociālajos tīklos. Paši arī strādājam pie vietnes saturiskās un funkcionālās attīstības. Ļoti saspringts laiks bija, izstrādājot un ieviešot "likumi.lv" šobrīd pieejamo versiju. Vairāk nekā gadu redakcijas darbinieki kopā ar "Latvijas Vēstneša" Attīstības un IT daļu strādāja pie jaunās vietnes struktūras un funkcionalitātes plānošanas, uzdevumu formulēšanas dizaina izstrādātājiem un programmētājiem, kā arī visu izstrāžu testēšanas.

Svarīgi minēt, ka "likumi.lv" automātiski tiek publicēti tie paši tiesību akti, kas vietnē "www.vestnesis.lv". Tātad visus priekšdarbus, kas saistīti ar tiesību aktu saņemšanu no institūcijām, publicēšanas plānošanu un sagatavošanu publicēšanai veic kolēģi no "Latvijas Vēstneša" redakcijas.

Kādi ir pēdējie funkcionālie uzlabojumi, kas ir ieviesti "likumi.lv"?

Inese Luste: No būtiskākajiem var minēt vietnes mobilo versiju (m.likumi.lv) un satura personalizēšanas iespējas. Proti, ikviens lietotājs var izveidot savus tiesību aktu sarakstus, pievienot pantiem piezīmes, kā arī pieteikties paziņojumiem e-pastā par izmaiņām interesējošajos tiesību aktos. Redzam, ka šīs iespējas ir lietotājiem noderīgas un tās ikdienā izmanto vairāki tūkstoši.

Ko jaunu nākotnē varam sagaidīt "likumi.lv"?

Inese Luste: Mēs turpināsim attīstīties divos galvenajos virzienos: saturiski un funkcionāli. No satura viedokļa mums ir divi mērķi. Pirmais, lai visu pašvaldību saistošie noteikumi būtu pieejami vienuviet – "likumi.lv". Otrais – izveidot tiesību aktu sasaistes ar jauniem noderīgiem informācijas resursiem, piemēram, tiesu spriedumiem.
Svarīgs darba aspekts ir arī vietnes funkcionalitātes un lietotāju iespēju pilnveidošana. Rudenī noslēgsim vairāk nekā gadu ilgus tehniskos priekšdarbus turpmākiem nozīmīgiem jaunievedumiem. Modernās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un līdz ar tām arī pieaug lietotāju vajadzības un prasības. Mūsu uzdevums ir turēties līdzi laikam un pat ar jaunievedumu prognozi nedaudz apsteigt mūsu lietotāju vēlmes, nodrošinot tiesību aktu pieejamību un lietojamību aizvien jaunā kvalitātē.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU