VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Juris Kaža
telekomunikāciju eksperts
13. maijā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Telekomunikācijas
2
2

“Telia” Latvijā – daži “pēdējā cēliena” varianti

LV portāla infografika; Avots: Juris Kaža

Telekomunikācijas uzņēmumu “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) jau vairāk nekā desmit gadus ilgušais “stāsts”, kas pavisam nesen atkal beidzās ar valdības lēmumu neko nemainīt, ir tikai daļa kopējā sāgā. Tas var novest pie ārvalstu investora “Telia Company” aiziešanas no Latvijas, bet labākā gadījumā - pie kompromisa, kur “Telia Company” tomēr panāk savu un apvienots “Lattelecom” un LMT tiks kotēts biržā ar nelielu Ziemeļvalstu koncerna akciju vairākumu. Savukārt abu operatoru pēdējā laika cenu politikas izmaiņas var radīt klientos sajūtu, ka beigusies ierasto salīdzinoši zemo sakaru izmaksu stabilitāte.
īsumā
  • Valdība nolēma neko nemainīt "Lattelecom" un LMT jautājumā, atstājot visu, kā tas ir bijis jau teju 23 gadus – divas atsevišķas kompānijas ar līdzīgiem īpašniekiem, Latvijas valsti un Ziemeļvalstu "Telia Company".
  • Pastāv iespēja, ka "Telia" pārdod savas "Lattelecom" un LMT daļas un atvadās no Latvijas tirgus ar zināmu rūgtumu par to, ka nebūs izdevies iekļaut visas trīs Baltijas valstis vienā vienotā "Telia" reģionālā tirgū.
  • "Telia" akciju pircējs, iespējams, ir Krievijas mobilo sakaru uzņēmums "Megafon" ar Krievijas prezidenta sabiedroto oligarhu Ališeru Usmanovu priekšgalā.
  • Nav arī izslēgts, ka vismaz "Lattelecom" daļas no "Telia" varētu pārpirkt, piemēram, ASV investīciju kompānija "Providence".
  •  "Telia", iespējams,  atrod tādu savu "Lattelecom" un LMT daļu pircēju, kas ir pieņemams Latvijas valstij.
  • Iespējams, ka, izmantojot Krievijas biedu un investīciju badu, "Telia" panāk, ka abus uzņēmumus apvieno un pēc tam daļu valsts kapitāla daļu kotē biržā.

Valdība 19. aprīlī nolēma neko nemainīt "Lattelecom" un LMT jautājumā, atstājot visu, kā tas ir bijis jau teju 23 gadus – divas atsevišķas kompānijas ar līdzīgiem īpašniekiem, Latvijas valsti un Ziemeļvalstu "Telia Company" (turpmāk "Telia", kas nesen mainīja nosaukumu no līdzšinējā "TeliaSonera"). Lēmums nebija pārsteigums, to varēja noprast no dažādu valdības pārstāvju, arī premjera Māra Kučinska teiktā medijiem pirms 19. aprīļa valdības sēdes. Taču veids, kā tas (ne)tika paziņots skandināvu partneriem, ir viņus nokaitinājis.

 Neviens valdības pārstāvis  pirms preses konferences, kurā paziņoja, ka pašu pērn pieprasītie Ziemeļvalstu puses priekšlikumi situācijas risinājumam virzīti netiks, uz kompānijas Stokholmas biroju nebija zvanījis. Bez tam daudzās valdības darba grupas nav radījušas arī savus priekšlikumus. Aizkulišu zinātāji, kas nevēlas, lai izpauž to vārdus vai amatus, atzīst, ka rezultāts ir papildu frustrācija gadiem ilgajai šīs lietas garumā vilkšanai no Latvijas puses.

Noraidīja "Telia" trīs variantu piedāvājumu

"Telia" pērnā gada nogalē piedāvāja Latvijas pusei:

  • Pilnībā privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus (ar nodomu tos apvienot, kā tas noticis ar "Telia" meitasuzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā);
  • Pārdot Latvijai "Telia" kapitāldaļas abos uzņēmumos;
  • Apvienot abus uzņēmumus veidā, kas sniegtu "Telia" noteicošu ietekmi (virs 51%)  apvienotajā uzņēmumā.

Noraidot piedāvājumu pirkt "Telia" kapitāldaļas, Latvijas valsts atsacījās no pirmpirkuma tiesībām un deva  rīcības brīvību skandināviem savas daļas pārdot pēc saviem ieskatiem.

Maija sākumā "Telia" pārstāvis telefonsarunā paziņoja, ka uzņēmums vēl nav saņēmis oficiālu atbildi vai paziņojumu par valdības nostāju, bet cerot, ka tāda būs šī mēneša laikā. Kas bezkaislīgā paziņojumā palika nepateikts, bet ir noprotams: "Telia" jūtas vīlusies, un ne tikai par jaunāko valdības lēmumu, bet par visu sadarbību 12 gadu garumā.

Jautājums, protams, ir – kas tagad notiks?

Bieds - "Megafon"

Viens variants ir, ka "Telia" pārdod savas "Lattelecom" un LMT daļas un atvadās no Latvijas tirgus ar zināmu rūgtumu par to, ka nebūs izdevies iekļaut visas trīs Baltijas valstis vienā vienotā "Telia" reģionālajā tirgū. Taču nav skaidrs, kas pirks mazākuma (49%) daļu "Lattelecom" un netiešu vairāk par 60% daļu LMT.

Viens, nevis pircējs, bet drīzāk bieds, būtu Krievijas mobilo sakaru uzņēmums "Megafon" ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedroto oligarhu Ališeru Usmanovu priekšgalā, jo "Telia"  ir "Megafon" mazākuma akcionāre (aptuveni 25%). Šāds gājiens iespiestu Latvijas pusi stūrī. Jāpiebilst, ka premjers M. Kučinskis ir izteicies, ka valsts apsvērtu pārpirkt visas abu telekomunikāciju uzņēmumu daļas, ja saskatītu draudus Latvijas drošībai.

Vai uzradīsies amerikāņu investors?

Nav arī izslēgts, ka vismaz "Lattelecom" daļas no "Telia" varētu pārpirkt, piemēram, ASV investīciju kompānija "Providence", kas jau pārpirkusi mobilo sakaru operatoru "Bite" Latvijā un Lietuvā, kā arī kabeļtelevīzijas operatorus (kas arī sniedz interneta pakalpojumus) Igaunijā un Lietuvā.

Ir runas, ka "Providence" arī interesējas par Latvijas kabeļu televīzijas un interneta operatora "Baltcom" pirkšanu, taču "Lattelecom" ar sava tīkla plašāku pārklājumu un virszemes TV apraides iespējām ir daudz pievilcīgāks kumoss. Var noprast, ka "Providence" plānos ietilpst fiksēto sakaru, TV satura piegādātāju, interneta un fiksēto balss sakaru, kā arī mobilo sakaru apkopošana vienā Baltijas mēroga uzņēmumā.

Vēl pastāv iespēja, ka "Telia" pēdējo reizi piedāvās valdībai runāt par risinājumu, kas saskan ar pasaules tendencēm nozarē, proti, fiksēto, mobilo sakaru un satura piegādes saplūšanu jeb konverģenci. Pirms tam abiem operatoriem var nākties piedzīvot spiedienu, kas izriet no pieņēmuma, ka "Telia", vienalga, no Latvijas aiziet.

Vai gaidāmi investīciju bada laiki?

Tas var nozīmēt, ka "Telia" tikai minimāli atbalstīs investīcijas jaunos projektos vai esošo pakalpojumu uzlabošanā. Ne "Lattelecom", ne LMT neatklāj, tieši kādus investīciju apjomus plānojušas veikt darbības sfērās, kas šķietami pārklājas, piemēram, televīzijas satura piegādē.

Kā zināms, LMT ir pieteicis savu "viedo televīziju", kas tiks sniegta, izmantojot 4G mobilā interneta tīklu un sāks šādu pakalpojumu no nulles. Tas prasīs ne tikai jaunas tehnoloģijas ieviešanu (4G tīkla infrastruktūras izmaiņas, lai tā garantē stabilu TV signālu visiem klientiem), bet arī klientu pārvilināšanu no citiem operatoriem, tā kā LMT lietotāji patlaban televīziju skatās caur kādu no esošiem TV satura piegādātājiem – "Lattelecom", "Baltcom" vai kādu vietējo kabeļtelevīzijas operatoru. LMT tas nozīmētu lielas pārvilināšanas izmaksas un mārketinga akcijas. Turklāt LMT būs jāslēdz atsevišķi līgumi ar satura piegādātājiem – tiem pašiem TV kanāliem, kurus rāda konkurenti, tikai bez skatītāju skaitļiem, kas bieži ir pamats kanālu licenču maksai.

LMT sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis noliedza, ka LMT nodoms ieviest savu viedtelevīziju būtu paralēlas investīcijas ar viena un tā paša saimnieka naudu. "Telekomunikāciju, tostarp televīzijas pakalpojumu, jomā šobrīd ir dažādi tehnoloģiskie risinājumi – gan ļoti progresīvi, gan novecojoši, un tas ir dabiski, ka LMT kā nozares līderis piedāvā arvien ko jaunu Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc neuzskatām, ka šobrīd notiek paralēlas investīcijas šajā jomā. LMT viedtelevīzija piedāvā pilnīgi jaunu funkcionalitāti un iespējas, salīdzinot ar citiem, pašlaik pieejamiem risinājumiem," viņš teica. Jalinskis arī uzsvēra, ka "šobrīd mums nav informācijas un pamata pieņēmumiem, ka "Telia" varētu no Latvijas aiziet".

Cenu politika klientiem

"Lattelecom" klāstītos argumentus, ka apvienošanās īpaši nebūtu mainījusi attiecības ar klientiem, vājināja paziņojums aprīļa sākumā, ka uzņēmums cels savu interneta pamatpakalpojuma cenu no nedaudz virs 10 eiro uz 17,50 eiro, kas izsauca sašutumu sociālajos tīklos. Šādu maksu piemēro optiskam internetam ar ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē (Mbps) un vara vadu DSL tehnoloģijas pieslēgumam ar ātrumu līdz 10 Mbps.

Vienlaikus arī LMT mainījis savus tarifu plānus, no 30. aprīļa pārsteidzot dažus plāna "Brīvība" abonentus, kuri vairs nevar veikt zvanus ārzemēs. Tiem bija jāpiesakās uz kādu no jaunajiem "Brīvība" variantiem, kas paredz atsevišķu fiksētu maksu par zvaniem ārzemēs vai arī zvanus pēc minūtes tarifa. Izmaiņas saistītas ar viesabonēšanas maksu samazināšanu, respektīvi, maksu par zvaniem svešā mobilo sakaru tīklā, kas agrāk automātiski tika pieskaitīti klienta rēķinam.

Abu operatoru cenu politikas izmaiņas, pat ja tās LMT gadījumā var izrādīties nebūtiskas, var radīt klientos sajūtu, ka beigusies ierasto salīdzinoši zemo sakaru izmaksu stabilitāte.

Pēdējais cēliens – kotēšana biržā

Ja var ticēt "Telia" aiziešanas scenārijam, tad drīzumā iestāsies zināms investīciju bads. "Telia" nav jēgas investēt vidēja un ilgtermiņa projektos, ja tā nebaudīs eventuālus augļus. Drīzāk tuvākajos gados "Telia" forsēs peļņas saņemšanu un dividendes, pret kurām valstij būs grūti iebilst - izspiežot maksimālu peļņu, ir labi abiem.

Latvijas valsts budžetam naudas nekad nevar būt par daudz, drīzāk pretēji. Starptautiskais Valūtas fonds nesen samazināja prognozi Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmei 2016. gadā no iepriekšējiem 3,2% uz 2,5%. Tas nozīmē, ka arī no samazinātas ekonomiskās aktivitātes budžetā ienāks attiecīgi zemāki nodokļu ienākumi.

Kāds varētu būt "Telia" pēdējais cēliens? Viens variants ir, ka "Telia" atrod tādu savu "Lattelecom" un LMT daļu pircēju, kas ir pieņemams Latvijas valstij, un atvadās. Otrs variants ir, ka, izmantojot Krievijas biedu un investīciju bada apziņu, "Telia" panāk, ka valdība tomēr sēžas pie sarunu galda, piemēram, par šādu risinājumu: abus uzņēmumus apvieno un pēc tam daļu valsts kapitāla kotē biržā. Sākotnējā emisijā var piedalīties visi, taču saprotot, ka "Telia" brīvajā tirgū nopirks pietiekami akciju, lai iegūtu vairāk par 51% apvienotajā uzņēmumā.

Vienlaikus valsts, pārdodot lielu daļu savu akciju, iegūs ievērojamus naudas līdzekļus, bet paturēs, teiksim, 25% kopuzņēmuma akciju, pārējos 20% un vairāk pārdodot iedzīvotājiem, Latvijas investīciju fondiem un citiem. Par šādu risinājumu – kotēšanu biržā -  jau diskutēja pirms vairāk nekā 10 gadiem, arī tad saprotot, ka tas pavērs ceļu ārvalstu partnerim iegūt vairākumu. Tas varētu būt cits "abiem labi" risinājums.

Uzziņai

"Lattelecom" ir viens no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, kurš pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). 2015. gadā uzņēmuma grupa apgrozīja 191 miljonu eiro, bet nopelnīja 32 miljonus eiro.

LMT dibināts 1992. gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma daļu pieder "Telia Company", 23% - "Lattelecom", 23% - valstij piederošajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" un 5% - Latvijas valstij. Uzņēmuma grupa pērn apgrozīja 179,2 miljonus eiro un nopelnīja 22,1 miljonu eiro.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU